భాగ్య సూక్తమ్ Meaning — Line by Line
भाग्य सूक्तम्
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of భాగ్య సూక్తమ్ with its English meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. Prātaragniṃ prātarindraṃ havāmahe prātarmitrāvaruṇā prātaraśvinā |
- Verse 2. Prātarjitaṃ bhagamugraṃ huvema vayaṃ putramaditeryo vidhartā |
- Verse 3. Bhaga praṇetarbhaga satyarādho bhagemāṃ dhiyamudavā dadannaḥ |
- Verse 4. Utedānīṃ bhagavantaḥ syāmota prapitva uta madhye ahnām |
- Verse 5. Bhaga eva bhagavāँ astu devāstena vayaṃ bhagavantaḥ syāma |
- Verse 6. Samadhvarāyoṣaso namanta dadhikrāveva śucaye padāya |
- Verse 7. Aśvāvatīrgomatīrna uṣāso vīravatīḥ sadamucchantu bhadrāḥ |
Prātaragniṃ prātarindraṃ havāmahe prātarmitrāvaruṇā prātaraśvinā |
प्रातरग्निं प्रातरिन्द्रं हवामहे प्रातर्मित्रावरुणा प्रातरश्विना । प्रातर्भगं पूषणं ब्रह्मणस्पतिं प्रातः सोममुत रुद्रं हुवेम ॥१॥
Prātaragniṃ prātarindraṃ havāmahe prātarmitrāvaruṇā prātaraśvinā | prātarbhagaṃ pūṣaṇaṃ brahmaṇaspatiṃ prātaḥ somamuta rudraṃ huvema ||1||
Meaningఉదయాన మేము అగ్నిని ఆవాహన చేస్తాము, ఉదయాన ఇంద్రుని, ఉదయాన మిత్ర-వరుణులను, ఉదయాన ఇద్దరు అశ్వినీకుమారులను; ఉదయాన భగ, పూష, బ్రహ్మణస్పతిని ఆవాహన చేస్తాము, ఉదయాన సోముని, రుద్రుని.
Prātarjitaṃ bhagamugraṃ huvema vayaṃ putramaditeryo vidhartā |
प्रातर्जितं भगमुग्रं हुवेम वयं पुत्रमदितेर्यो विधर्ता । आध्रश्चिद्यं मन्यमानस्तुरश्चिद्राजा चिद्यं भगं भक्षीत्याह ॥२॥
Prātarjitaṃ bhagamugraṃ huvema vayaṃ putramaditeryo vidhartā | ādhraścidyaṃ manyamānasturaścidrājā cidyaṃ bhagaṃ bhakṣītyāha ||2||
Meaningఉదయాన మేము సదా-విజయుడైన, ఉగ్ర భగను ఆవాహన చేస్తాము — అదితి కుమారుడైన, సర్వాన్ని ధరించే వానిని; ఎవరిని అసహాయుడు, వేగవంతుడు, రాజు అందరూ 'నాకు నా భాగమివ్వు' అని కోరుతారో.
Bhaga praṇetarbhaga satyarādho bhagemāṃ dhiyamudavā dadannaḥ |
भग प्रणेतर्भग सत्यराधो भगेमां धियमुदवा ददन्नः । भग प्र णो जनय गोभिरश्वैर्भग प्र नृभिर्नृवन्तः स्याम ॥३॥
Bhaga praṇetarbhaga satyarādho bhagemāṃ dhiyamudavā dadannaḥ | bhaga pra ṇo janaya gobhiraśvairbhaga pra nṛbhirnṛvantaḥ syāma ||3||
Meaningఓ భగా, మా నాయకా! ఓ సత్య-ధనుడవైన భగా! ఓ భగా, మా ఈ ప్రార్థనను సఫలం చేయి, మాకు మా భాగాన్ని ప్రసాదిస్తూ. ఓ భగా, మమ్ము గోవులతో, అశ్వాలతో సమృద్ధం చేయి; ఓ భగా, మేము వీర పురుషులతో కూడి, సంతానవంతులమవుదుము.
Utedānīṃ bhagavantaḥ syāmota prapitva uta madhye ahnām |
उतेदानीं भगवन्तः स्यामोत प्रपित्व उत मध्ये अह्नाम् । उतोदिता मघवन्सूर्यस्य वयं देवानां सुमतौ स्याम ॥४॥
Utedānīṃ bhagavantaḥ syāmota prapitva uta madhye ahnām | utoditā maghavansūryasya vayaṃ devānāṃ sumatau syāma ||4||
Meaningమేము ఈ సమయంలోనూ భాగ్యవంతులమవుదుము, పూర్వాహ్నంలోనూ, దినమధ్యంలోనూ; ఓ ఐశ్వర్యవంతుడా, సూర్యోదయ సమయంలోనూ మేము దేవతల కృపాదృష్టిలో నిలిచి ఉందుము.
Bhaga eva bhagavāँ astu devāstena vayaṃ bhagavantaḥ syāma |
भग एव भगवाँ अस्तु देवास्तेन वयं भगवन्तः स्याम । तं त्वा भग सर्व इज्जोहवीति स नो भग पुरएता भवेह ॥५॥
Bhaga eva bhagavāँ astu devāstena vayaṃ bhagavantaḥ syāma | taṃ tvā bhaga sarva ijjohavīti sa no bhaga puraetā bhaveha ||5||
Meaningఓ దేవతలారా, భగయే ఐశ్వర్య ప్రదాత అగుగాక, ఆయన ద్వారా మేము భాగ్యవంతులమవుదుము. ఓ భగా, నిన్ను అందరూ పిలుస్తారు; ఓ భగా, నీవు ఇక్కడ మా ముందు నడిచే అగ్రణివి అగుము.
Samadhvarāyoṣaso namanta dadhikrāveva śucaye padāya |
समध्वरायोषसो नमन्त दधिक्रावेव शुचये पदाय । अर्वाचीनं वसुविदं भगं नो रथमिवाश्वा वाजिन आ वहन्तु ॥६॥
Samadhvarāyoṣaso namanta dadhikrāveva śucaye padāya | arvācīnaṃ vasuvidaṃ bhagaṃ no rathamivāśvā vājina ā vahantu ||6||
Meaningఉదయపు ఉషస్సులు మా యజ్ఞంలో నమస్కరించుగాక, పవిత్ర స్థానానికి దధిక్రా వలె వస్తూ; రథాన్ని లాగే వేగవంతమైన అశ్వాల వలె, అవి ధనమిచ్చే భగను మా చెంతకు తెచ్చుగాక.
Aśvāvatīrgomatīrna uṣāso vīravatīḥ sadamucchantu bhadrāḥ |
अश्वावतीर्गोमतीर्न उषासो वीरवतीः सदमुच्छन्तु भद्राः । घृतं दुहाना विश्वतः प्रपीता यूयं पात स्वस्तिभिः सदा नः ॥७॥
Aśvāvatīrgomatīrna uṣāso vīravatīḥ sadamucchantu bhadrāḥ | ghṛtaṃ duhānā viśvataḥ prapītā yūyaṃ pāta svastibhiḥ sadā naḥ ||7||
Meaningకల్యాణకరమైన ఉషస్సులు సదా మాపై ఉదయించుగాక, అశ్వ, గో, వీర సంతానాన్ని తెస్తూ, నెయ్యిని ప్రవహింపజేస్తూ, అన్ని వైపులా పరిపూర్ణంగా. ఓ దేవతలారా, మీరు సదా మీ కల్యాణాలతో మమ్ము రక్షించండి.
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Rigveda (Mandala 7, Sukta 41)
Author: Rishi Vasishtha Maitravaruni
Period: Vedic period (c. 1500-1000 BCE)
భాగ్య సూక్తం ఋగ్వేదంలోని ఏడవ మండలంలోని భగ-సూక్తం, ఇది సంప్రదాయప్రకారం మహర్షి వసిష్ఠునికి ఆరోపించబడింది. ఇది ఒక ఉదయపు సూక్తం (ప్రాతరనువాక): తొలి వెలుగు సమయంలో ఋషి సమస్త తేజోమయ దేవతలను — అగ్ని, ఇంద్ర, మిత్ర-వరుణులు, అశ్వినులు, పూష, బ్రహ్మణస్పతి, సోమ, రుద్ర — ఆవాహన చేసి, తరువాత సౌభాగ్య ఆదిత్యుడైన భగ వైపు మళ్లి ప్రార్థిస్తాడు — ఆయన ఉపాసకుడికి గో, అశ్వ, వీర సంతానం, దేవతల చిరస్థాయి సద్భావన అనే తన న్యాయమైన భాగాన్ని ప్రసాదించమని. భగ విధి, సమృద్ధి స్వరూపం కావడంతో, ఈ సూక్తం ధనం, విజయం, శుభారంభాల కోసం ప్రియమైన వైదిక ప్రార్థనగా మారింది.
Frequently Asked Questions
భాగ్య సూక్తం అంటే ఏమిటి?▼
భగ ఎవరు?▼
భాగ్య సూక్తం ఎప్పుడు, ఎందుకు పఠించబడుతుంది?▼
భాగ్య సూక్తానికి శ్రీ సూక్తంతో సంబంధం ఏమిటి?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →