గణాధిప స్తోత్రం (గణాధిపతాష్టకం) Meaning — Line by Line
गणाधिप स्तोत्रम् (गणाधिपताष्टकम्)
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of గణాధిప స్తోత్రం (గణాధిపతాష్టకం) with its English meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ
- Verse 2. dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada-
- Verse 3. gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala-
- Verse 4. atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara-
- Verse 5. haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra-
- Verse 6. jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā-
- Verse 7. paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ
śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ
श्रियमनपायिनीं प्रदिशतु श्रितकल्पतरुः शिवतनयः शिरोविधृतशीतमयूखशिशुः । सकलसुरासुरादिशरणीकरणीयपदः करटिमुखः करोतु करुणाजलधिः कुशलम् ॥१॥
śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ śiva-tanayaḥ śiro-vidhṛta-śīta-mayūkha-śiśuḥ । sakala-surāsurādi-śaraṇī-karaṇīya-padaḥ karaṭi-mukhaḥ karotu karuṇā-jaladhiḥ kuśalam ॥1॥
Meaningశివపుత్రుడు తరగని శ్రీ (సంపద)ను ప్రసాదించుగాక — శరణుజొచ్చినవారికి కల్పవృక్షమైనవాడు, శీతల కిరణాల బాలచంద్రుని శిరస్సుపై ధరించినవాడు, ఎవరి పాదాలు సమస్త సుర-అసురులకు శరణ్యమో; ఆ కరుణాసాగరుడు, గజముఖుడు మనకు క్షేమం కలిగించుగాక.
dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada-
द्विरदमुखो धुनोतु दुरितानि दुरन्तमद- त्रिदशविरोधियूथकुमुदाकरतिग्मकरः । कलुषमपाकरोतु कृपया कलभेन्द्रमुखः कुलगिरिनन्दिनीकुतुकदोहनसंहननः ॥२॥
dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada- tridaśa-virodhi-yūtha-kumudākara-tigma-karaḥ । kaluṣam apākarotu kṛpayā kalabhendra-mukhaḥ kula-giri-nandinī-kutuka-dohana-saṁhananaḥ ॥2॥
Meaningగజముఖుడు మన పాపాలను తొలగించుగాక — దుర్దమ మదంగల దేవవిరోధుల కుముద-సమూహానికి ప్రచండ సూర్యుని వంటివాడు; ఆ కలభేంద్రముఖుడు, కులపర్వత నందిని (పార్వతి) ఆలింగనం నుండి జన్మించినవాడు, కృపతో మన కల్మషాన్ని కడిగివేయుగాక.
gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala-
गजवदनो धिनोतु धियमाधिपयोधिवल- त्सुजनमनःप्लवायितपदाम्बुरुहोऽविरतम् । दिशतु शतक्रतुप्रभृतिनिर्जरतर्जनकृ- द्दितिजचमूचमूरुमृगराडिभराजमुखः ॥३॥
gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala- t su-jana-manaḥ-plavāyita-padāmburuho'viratam । diśatu śata-kratu-prabhṛti-nirjara-tarjana-kṛ- d ditija-chamū-chamūru-mṛga-rāḍ ibha-rāja-mukhaḥ ॥3॥
Meaningగజవదనుడు మన బుద్ధిని సదా ప్రసన్నం, సమృద్ధం చేయుగాక — ఎవరి పాదకమలాలు సజ్జనుల మనస్సుకు చింతా సముద్రంలో నౌక వంటివో; ఇంద్రాదులను భయపెట్టే, దైత్యసేనకు సింహముఖం వంటి ఆ గజరాజముఖుడు మనకు అభీష్టాన్ని ప్రసాదించుగాక.
atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara-
अतुलबलोऽतिवेलमघवन्मतिदर्पहर- स्फुरदहितापकारिमहिमा वपुषीढविधुः । निजरदशूलपाशनवशालिशिरोरिगदा- कुवलयमातुलुङ्गकमलेक्षुशरासकरः ॥४॥
atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara- sphurad-ahitāpakāri-mahimā vapuṣīḍha-vidhuḥ । nija-rada-śūla-pāśa-nava-śāli-śiro'ri-gadā- kuvalaya-mātuluṅga-kamalekṣu-śarāsa-karaḥ ॥4॥
Meaningఅతుల బలంగలవాడు, దుష్టుల అతి మదాన్ని, దర్పాన్ని హరించేవాడు, అహితకారుల ఎదుట ప్రకాశించే మహిమగలవాడు, చంద్రుని కూడా కప్పివేసే దేహకాంతిగలవాడు — తన చేతులలో తన దంతం, త్రిశూలం, పాశం, నవ ధాన్యపు కంకి, శత్రువు తెగిన శిరస్సు, గద, నీలకమలం, మాతులుంగం (బీజపూర), కమలం, చెరకు విల్లును ధరించేవాడు.
haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra-
हरतु विपत्तिमेष भगवान् सकलापदुदार- श्रवणसुधाधुनीमुदितमानसकैरवकः । रचयतु संपदः सपदि देवशिखामणिर- प्यनुदिनमुन्नतिं वितनुतां वरकुञ्जरवक्त्रः ॥५॥
haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra- śravaṇa-sudhā-dhunī-mudita-mānasa-kairavakaḥ । rachayatu saṁpadaḥ sapadi deva-śikhā-maṇir- apy anu-dinam unnatiṁ vitanutāṁ vara-kuñjara-vaktraḥ ॥5॥
Meaningఈ భగవంతుడు సమస్త విపత్తిని హరించుగాక — ప్రతి ఆపదలో ఉదారుడు, ఎవరి మనస్సు భక్తుల స్తుతి అనే అమృతధారతో కుముదంలా వికసిస్తుందో; ఆ దేవశిఖామణి, శ్రేష్ఠ గజముఖుడు, వెంటనే సంపదలను సృజించి, ప్రతిరోజు ఉన్నతిని విస్తరించుగాక.
jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā-
जगति विभूतयः सकलसिद्धिविधायि-गणा- धिपपदपङ्कजस्मरणमात्रत एव नृणाम् । प्रभवति यस्य तस्य परमेश्वरमेकमजं शरणमुपास्महे जगति सर्वहितैकपरम् ॥६॥
jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā- dhipa-pada-paṅkaja-smaraṇa-mātrata eva nṛṇām । prabhavati yasya tasya parameśvaram ekam ajaṁ śaraṇam upāsmahe jagati sarva-hitaika-param ॥6॥
Meaningఏ మనిషికి సమస్త సిద్ధులను ఇచ్చే గణాధిపుని పాదకమల స్మరణమాత్రాన జగత్తులోని సమస్త విభూతులు తామే ప్రకటమవుతాయో — ఆ ఏకైక అజ పరమేశ్వరుని, జగత్తు సర్వహితంలో నిమగ్నుడైనవాడిని, మనం శరణుగా ఉపాసిస్తాము.
paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ
पठतु गणाधिपाष्टकमिदं सुजनोऽनुदिनं कठिनशुचाकुठावलिकठोरकुठारवरम् । विमतपराभवोद्भटनिदाघनवीनघनं विमलवचोविलासकमलाकरबालरविम् ॥७॥
paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ kaṭhina-śuchā-kuṭhāvali-kaṭhora-kuṭhāra-varam । vimata-parābhavod-bhaṭa-nidāgha-navīna-ghanaṁ vimala-vacho-vilāsa-kamalākara-bāla-ravim ॥7॥
Meaningసజ్జనుడు ప్రతిరోజు ఈ గణాధిపాష్టకాన్ని పఠించుగాక — కఠిన శోకపు దట్టమైన పొదకు పదునైన గొడ్డలి, శత్రువుల పరాజయమనే ప్రచండ గ్రీష్మానికి నవ మేఘం, నిర్మల వాణీ విలాసమనే కమల-సరోవరానికి బాలసూర్యుడు ఇది.
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Traditional Sanskrit stotra (Ganadhipati Ashtakam), attributed to Adi Shankaracharya
Author: Attributed to Adi Shankaracharya
Period: Classical (traditionally 8th century CE)
ఈ అష్టకం ఆది శంకరాచార్యకు ఆపాదించబడిన భక్తి-స్తోత్రాల సమృద్ధ సంప్రదాయంలో భాగం, ఆయన ప్రతి ప్రముఖ దేవతను దోషరహిత సంస్కృత శ్లోకాలలో స్తుతించారని చెబుతారు. అలంకారం, అనుప్రాసతో దట్టమైన ఒక అలంకృత ఛందస్సులో రచించబడిన ఇది గణేశుని శివపుత్రుడిగా, గణాల నాయకుడిగా — గజముఖ కరుణాసాగరుడిగా — చిత్రిస్తుంది, ఆయన తన స్మరణమాత్రాన భక్తులపై సమృద్ధి, బుద్ధి, రక్షణను కురిపిస్తాడు, తన అనేక చేతులలో తన ప్రభుత్వ చిహ్నాలను ధరిస్తాడు.
Frequently Asked Questions
గణాధిప స్తోత్రం ఏమిటి?▼
'గణాధిప' అర్థం ఏమిటి?▼
గణాధిపతాష్టకాన్ని ఎవరు రచించారు?▼
స్తోత్రపు ప్రతి శ్లోకం ఏమి కోరుతుంది?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →