গণাধিপ স্তোত্রম্ (গণাধিপতাষ্টকম্) Meaning — Line by Line
गणाधिप स्तोत्रम् (गणाधिपताष्टकम्)
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of গণাধিপ স্তোত্রম্ (গণাধিপতাষ্টকম্) with its English meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ
- Verse 2. dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada-
- Verse 3. gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala-
- Verse 4. atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara-
- Verse 5. haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra-
- Verse 6. jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā-
- Verse 7. paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ
śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ
श्रियमनपायिनीं प्रदिशतु श्रितकल्पतरुः शिवतनयः शिरोविधृतशीतमयूखशिशुः । सकलसुरासुरादिशरणीकरणीयपदः करटिमुखः करोतु करुणाजलधिः कुशलम् ॥१॥
śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ śiva-tanayaḥ śiro-vidhṛta-śīta-mayūkha-śiśuḥ । sakala-surāsurādi-śaraṇī-karaṇīya-padaḥ karaṭi-mukhaḥ karotu karuṇā-jaladhiḥ kuśalam ॥1॥
Meaningশিবপুত্র অক্ষয় শ্রী (সম্পত্তি) প্রদান করুন — যিনি শরণাগতদের জন্য কল্পবৃক্ষ, যিনি শীতল কিরণযুক্ত বালচন্দ্রকে মস্তকে ধারণ করেন, যাঁর চরণ সমস্ত সুর-অসুরের শরণ্য; সেই করুণার সাগর, গজমুখ, আমাদের কুশল করুন।
dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada-
द्विरदमुखो धुनोतु दुरितानि दुरन्तमद- त्रिदशविरोधियूथकुमुदाकरतिग्मकरः । कलुषमपाकरोतु कृपया कलभेन्द्रमुखः कुलगिरिनन्दिनीकुतुकदोहनसंहननः ॥२॥
dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada- tridaśa-virodhi-yūtha-kumudākara-tigma-karaḥ । kaluṣam apākarotu kṛpayā kalabhendra-mukhaḥ kula-giri-nandinī-kutuka-dohana-saṁhananaḥ ॥2॥
Meaningগজমুখ আমাদের পাপ দূর করুন — যিনি দুর্দম মদযুক্ত দেববিরোধীদের কুমুদ-সমূহের জন্য প্রচণ্ড সূর্যের সমান; সেই কলভেন্দ্রমুখ, কুলপর্বতের নন্দিনী (পার্বতী) র আলিঙ্গন থেকে উৎপন্ন, কৃপায় আমাদের কলুষ ধুয়ে দিন।
gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala-
गजवदनो धिनोतु धियमाधिपयोधिवल- त्सुजनमनःप्लवायितपदाम्बुरुहोऽविरतम् । दिशतु शतक्रतुप्रभृतिनिर्जरतर्जनकृ- द्दितिजचमूचमूरुमृगराडिभराजमुखः ॥३॥
gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala- t su-jana-manaḥ-plavāyita-padāmburuho'viratam । diśatu śata-kratu-prabhṛti-nirjara-tarjana-kṛ- d ditija-chamū-chamūru-mṛga-rāḍ ibha-rāja-mukhaḥ ॥3॥
Meaningগজবদন আমাদের বুদ্ধিকে সদা প্রসন্ন ও সমৃদ্ধ করুন — যাঁর চরণকমল সজ্জনদের মনের জন্য চিন্তার সমুদ্রে নৌকার সমান; সেই ইন্দ্রাদিকে তর্জনকারী, দৈত্যসেনার জন্য সিংহমুখের সমান গজরাজমুখ, আমাদের অভীষ্ট প্রদান করুন।
atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara-
अतुलबलोऽतिवेलमघवन्मतिदर्पहर- स्फुरदहितापकारिमहिमा वपुषीढविधुः । निजरदशूलपाशनवशालिशिरोरिगदा- कुवलयमातुलुङ्गकमलेक्षुशरासकरः ॥४॥
atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara- sphurad-ahitāpakāri-mahimā vapuṣīḍha-vidhuḥ । nija-rada-śūla-pāśa-nava-śāli-śiro'ri-gadā- kuvalaya-mātuluṅga-kamalekṣu-śarāsa-karaḥ ॥4॥
Meaningযিনি অতুলবলশালী, দুষ্টদের অতি মদ ও দর্প হরণকারী, অহিতকারীদের বিরুদ্ধে প্রকাশমান মহিমাযুক্ত, চন্দ্রকেও আচ্ছাদনকারী দেহকান্তিযুক্ত — যিনি নিজ হাতে নিজের দাঁত, ত্রিশূল, পাশ, নবীন ধানের শীষ, শত্রুর কাটা মস্তক, গদা, নীলকমল, মাতুলুঙ্গ (বিজোরা), কমল ও ইক্ষু-ধনুক ধারণ করেন।
haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra-
हरतु विपत्तिमेष भगवान् सकलापदुदार- श्रवणसुधाधुनीमुदितमानसकैरवकः । रचयतु संपदः सपदि देवशिखामणिर- प्यनुदिनमुन्नतिं वितनुतां वरकुञ्जरवक्त्रः ॥५॥
haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra- śravaṇa-sudhā-dhunī-mudita-mānasa-kairavakaḥ । rachayatu saṁpadaḥ sapadi deva-śikhā-maṇir- apy anu-dinam unnatiṁ vitanutāṁ vara-kuñjara-vaktraḥ ॥5॥
Meaningএই ভগবান সমস্ত বিপত্তি হরণ করুন — যিনি প্রত্যেক আপত্তিতে উদার, যাঁর মন ভক্তদের স্তুতি রূপ অমৃত-ধারায় কুমুদের সমান প্রস্ফুটিত হয়; সেই দেবশিখামণি, শ্রেষ্ঠ গজমুখ, শীঘ্র সম্পত্তি রচনা করুন এবং প্রতিদিন উন্নতির বিস্তার করুন।
jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā-
जगति विभूतयः सकलसिद्धिविधायि-गणा- धिपपदपङ्कजस्मरणमात्रत एव नृणाम् । प्रभवति यस्य तस्य परमेश्वरमेकमजं शरणमुपास्महे जगति सर्वहितैकपरम् ॥६॥
jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā- dhipa-pada-paṅkaja-smaraṇa-mātrata eva nṛṇām । prabhavati yasya tasya parameśvaram ekam ajaṁ śaraṇam upāsmahe jagati sarva-hitaika-param ॥6॥
Meaningযে মানুষের জন্য কেবল সমস্ত সিদ্ধির দাতা গণাধিপের চরণকমলের স্মরণমাত্রে জগতের সমস্ত বিভূতি প্রকট হয়ে ওঠে — সেই একমাত্র অজ পরমেশ্বরের, যিনি জগতের সর্বহিতে তৎপর, আমরা শরণ রূপে উপাসনা করি।
paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ
पठतु गणाधिपाष्टकमिदं सुजनोऽनुदिनं कठिनशुचाकुठावलिकठोरकुठारवरम् । विमतपराभवोद्भटनिदाघनवीनघनं विमलवचोविलासकमलाकरबालरविम् ॥७॥
paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ kaṭhina-śuchā-kuṭhāvali-kaṭhora-kuṭhāra-varam । vimata-parābhavod-bhaṭa-nidāgha-navīna-ghanaṁ vimala-vacho-vilāsa-kamalākara-bāla-ravim ॥7॥
Meaningসজ্জন প্রতিদিন এই গণাধিপাষ্টক পাঠ করুন — যা কঠিন শোকের ঘন ঝোপের জন্য তীক্ষ্ণ কুঠার (কুড়াল), শত্রুদের পরাজয় রূপ প্রচণ্ড গ্রীষ্মের জন্য নবীন মেঘ, এবং নির্মল বাণীর বিলাস রূপ কমল-সরোবরের জন্য বালসূর্য।
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Traditional Sanskrit stotra (Ganadhipati Ashtakam), attributed to Adi Shankaracharya
Author: Attributed to Adi Shankaracharya
Period: Classical (traditionally 8th century CE)
এই অষ্টকম্ আদি শঙ্করাচার্যকে আরোপিত ভক্তি-স্তোত্রের সমৃদ্ধ ঐতিহ্যের অঙ্গ, যাঁর সম্পর্কে বলা হয় যে তিনি প্রত্যেক প্রমুখ দেবতার ত্রুটিহীন সংস্কৃত শ্লোকে স্তুতি করেছিলেন। অলংকার ও অনুপ্রাসে ঘন এক অলংকৃত ছন্দে রচিত এটি গণেশকে শিবপুত্র ও গণসমূহের নেতা — গজমুখ করুণাসাগর — রূপে চিত্রিত করে, যিনি নিজের স্মরণমাত্রে ভক্তদের উপর সমৃদ্ধি, বুদ্ধি ও রক্ষার বর্ষণ করেন, এবং যিনি নিজের অনেক হাতে নিজের প্রভুত্বের চিহ্ন ধারণ করেন।
Frequently Asked Questions
গণাধিপ স্তোত্রম্ কী?▼
'গণাধিপ' এর অর্থ কী?▼
গণাধিপতাষ্টকম্ কে রচনা করেছিলেন?▼
স্তোত্রের প্রতিটি শ্লোক কী চায়?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →