ଗଣାଧିପ ସ୍ତୋତ୍ରମ୍ (ଗଣାଧିପତାଷ୍ଟକମ୍) Meaning — Line by Line
गणाधिप स्तोत्रम् (गणाधिपताष्टकम्)
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of ଗଣାଧିପ ସ୍ତୋତ୍ରମ୍ (ଗଣାଧିପତାଷ୍ଟକମ୍) with its English meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ
- Verse 2. dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada-
- Verse 3. gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala-
- Verse 4. atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara-
- Verse 5. haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra-
- Verse 6. jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā-
- Verse 7. paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ
śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ
श्रियमनपायिनीं प्रदिशतु श्रितकल्पतरुः शिवतनयः शिरोविधृतशीतमयूखशिशुः । सकलसुरासुरादिशरणीकरणीयपदः करटिमुखः करोतु करुणाजलधिः कुशलम् ॥१॥
śriyam anapāyinīṁ pradiśatu śrita-kalpataruḥ śiva-tanayaḥ śiro-vidhṛta-śīta-mayūkha-śiśuḥ । sakala-surāsurādi-śaraṇī-karaṇīya-padaḥ karaṭi-mukhaḥ karotu karuṇā-jaladhiḥ kuśalam ॥1॥
Meaningଶିବପୁତ୍ର ଅକ୍ଷୟ ଶ୍ରୀ (ସମ୍ପତ୍ତି) ପ୍ରଦାନ କରନ୍ତୁ — ଯିଏ ଶରଣାଗତଙ୍କ ପାଇଁ କଳ୍ପବୃକ୍ଷ, ଯିଏ ଶୀତଳ କିରଣଯୁକ୍ତ ବାଳଚନ୍ଦ୍ରଙ୍କୁ ମସ୍ତକରେ ଧାରଣ କରନ୍ତି, ଯାହାଙ୍କ ଚରଣ ସମସ୍ତ ସୁର-ଅସୁରଙ୍କ ଶରଣ୍ୟ; ସେହି କରୁଣାର ସାଗର, ଗଜମୁଖ, ଆମ କୁଶଳ କରନ୍ତୁ।
dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada-
द्विरदमुखो धुनोतु दुरितानि दुरन्तमद- त्रिदशविरोधियूथकुमुदाकरतिग्मकरः । कलुषमपाकरोतु कृपया कलभेन्द्रमुखः कुलगिरिनन्दिनीकुतुकदोहनसंहननः ॥२॥
dvirada-mukho dhunotu duritāni duranta-mada- tridaśa-virodhi-yūtha-kumudākara-tigma-karaḥ । kaluṣam apākarotu kṛpayā kalabhendra-mukhaḥ kula-giri-nandinī-kutuka-dohana-saṁhananaḥ ॥2॥
Meaningଗଜମୁଖ ଆମ ପାପ ଦୂର କରନ୍ତୁ — ଯିଏ ଦୁର୍ଦମ ମଦଯୁକ୍ତ ଦେବବିରୋଧୀଙ୍କ କୁମୁଦ-ସମୂହ ପାଇଁ ପ୍ରଚଣ୍ଡ ସୂର୍ଯ୍ୟ ସମାନ; ସେହି କଳଭେନ୍ଦ୍ରମୁଖ, କୁଳପର୍ବତର ନନ୍ଦିନୀ (ପାର୍ବତୀ) ର ଆଲିଙ୍ଗନରୁ ଉତ୍ପନ୍ନ, କୃପାରେ ଆମ କଲୁଷ ଧୋଇ ଦିଅନ୍ତୁ।
gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala-
गजवदनो धिनोतु धियमाधिपयोधिवल- त्सुजनमनःप्लवायितपदाम्बुरुहोऽविरतम् । दिशतु शतक्रतुप्रभृतिनिर्जरतर्जनकृ- द्दितिजचमूचमूरुमृगराडिभराजमुखः ॥३॥
gaja-vadano dhinotu dhiyam ādhi-payodhi-vala- t su-jana-manaḥ-plavāyita-padāmburuho'viratam । diśatu śata-kratu-prabhṛti-nirjara-tarjana-kṛ- d ditija-chamū-chamūru-mṛga-rāḍ ibha-rāja-mukhaḥ ॥3॥
Meaningଗଜବଦନ ଆମ ବୁଦ୍ଧିକୁ ସଦା ପ୍ରସନ୍ନ ଓ ସମୃଦ୍ଧ କରନ୍ତୁ — ଯାହାଙ୍କ ଚରଣକମଳ ସଜ୍ଜନଙ୍କ ମନ ପାଇଁ ଚିନ୍ତାର ସମୁଦ୍ରରେ ନୌକା ସମାନ; ସେହି ଇନ୍ଦ୍ରାଦିଙ୍କୁ ତର୍ଜନକାରୀ, ଦୈତ୍ୟସେନା ପାଇଁ ସିଂହମୁଖ ସମାନ ଗଜରାଜମୁଖ, ଆମକୁ ଅଭୀଷ୍ଟ ପ୍ରଦାନ କରନ୍ତୁ।
atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara-
अतुलबलोऽतिवेलमघवन्मतिदर्पहर- स्फुरदहितापकारिमहिमा वपुषीढविधुः । निजरदशूलपाशनवशालिशिरोरिगदा- कुवलयमातुलुङ्गकमलेक्षुशरासकरः ॥४॥
atula-balo'ti-velam aghavan-mati-darpa-hara- sphurad-ahitāpakāri-mahimā vapuṣīḍha-vidhuḥ । nija-rada-śūla-pāśa-nava-śāli-śiro'ri-gadā- kuvalaya-mātuluṅga-kamalekṣu-śarāsa-karaḥ ॥4॥
Meaningଯିଏ ଅତୁଳବଳଶାଳୀ, ଦୁଷ୍ଟଙ୍କ ଅତି ମଦ ଓ ଦର୍ପ ହରଣକାରୀ, ଅହିତକାରୀଙ୍କ ବିରୁଦ୍ଧରେ ପ୍ରକାଶମାନ ମହିମାଯୁକ୍ତ, ଚନ୍ଦ୍ରକୁ ମଧ୍ୟ ଆଚ୍ଛାଦନକାରୀ ଦେହକାନ୍ତିଯୁକ୍ତ — ଯିଏ ନିଜ ହାତରେ ନିଜ ଦାନ୍ତ, ତ୍ରିଶୂଳ, ପାଶ, ନବୀନ ଧାନର ଶିଁଷା, ଶତ୍ରୁର କଟା ମସ୍ତକ, ଗଦା, ନୀଳକମଳ, ମାତୁଲୁଙ୍ଗ (ବିଜୁଡ଼ି), କମଳ ଓ ଇକ୍ଷୁ-ଧନୁ ଧାରଣ କରନ୍ତି।
haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra-
हरतु विपत्तिमेष भगवान् सकलापदुदार- श्रवणसुधाधुनीमुदितमानसकैरवकः । रचयतु संपदः सपदि देवशिखामणिर- प्यनुदिनमुन्नतिं वितनुतां वरकुञ्जरवक्त्रः ॥५॥
haratu vipattim eṣa bhagavān sakalāpad-udāra- śravaṇa-sudhā-dhunī-mudita-mānasa-kairavakaḥ । rachayatu saṁpadaḥ sapadi deva-śikhā-maṇir- apy anu-dinam unnatiṁ vitanutāṁ vara-kuñjara-vaktraḥ ॥5॥
Meaningଏହି ଭଗବାନ ସମସ୍ତ ବିପତ୍ତି ହରଣ କରନ୍ତୁ — ଯିଏ ପ୍ରତ୍ୟେକ ଆପତ୍ତିରେ ଉଦାର, ଯାହାଙ୍କ ମନ ଭକ୍ତଙ୍କ ସ୍ତୁତି ରୂପ ଅମୃତ-ଧାରାରେ କୁମୁଦ ସମାନ ପ୍ରସ୍ଫୁଟିତ ହୁଏ; ସେହି ଦେବଶିଖାମଣି, ଶ୍ରେଷ୍ଠ ଗଜମୁଖ, ଶୀଘ୍ର ସମ୍ପତ୍ତି ରଚନା କରନ୍ତୁ ଏବଂ ପ୍ରତିଦିନ ଉନ୍ନତିର ବିସ୍ତାର କରନ୍ତୁ।
jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā-
जगति विभूतयः सकलसिद्धिविधायि-गणा- धिपपदपङ्कजस्मरणमात्रत एव नृणाम् । प्रभवति यस्य तस्य परमेश्वरमेकमजं शरणमुपास्महे जगति सर्वहितैकपरम् ॥६॥
jagati vibhūtayaḥ sakala-siddhi-vidhāyi-gaṇā- dhipa-pada-paṅkaja-smaraṇa-mātrata eva nṛṇām । prabhavati yasya tasya parameśvaram ekam ajaṁ śaraṇam upāsmahe jagati sarva-hitaika-param ॥6॥
Meaningଯେଉଁ ମନୁଷ୍ୟ ପାଇଁ କେବଳ ସମସ୍ତ ସିଦ୍ଧିର ଦାତା ଗଣାଧିପଙ୍କ ଚରଣକମଳର ସ୍ମରଣମାତ୍ରରେ ଜଗତର ସମସ୍ତ ବିଭୂତି ପ୍ରକଟ ହୋଇଯାଏ — ସେହି ଏକମାତ୍ର ଅଜ ପରମେଶ୍ୱରଙ୍କୁ, ଯିଏ ଜଗତର ସର୍ବହିତରେ ତତ୍ପର, ଆମେ ଶରଣ ରୂପେ ଉପାସନା କରୁ।
paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ
पठतु गणाधिपाष्टकमिदं सुजनोऽनुदिनं कठिनशुचाकुठावलिकठोरकुठारवरम् । विमतपराभवोद्भटनिदाघनवीनघनं विमलवचोविलासकमलाकरबालरविम् ॥७॥
paṭhatu gaṇādhipāṣṭakam idaṁ su-jano'nudinaṁ kaṭhina-śuchā-kuṭhāvali-kaṭhora-kuṭhāra-varam । vimata-parābhavod-bhaṭa-nidāgha-navīna-ghanaṁ vimala-vacho-vilāsa-kamalākara-bāla-ravim ॥7॥
Meaningସଜ୍ଜନ ପ୍ରତିଦିନ ଏହି ଗଣାଧିପାଷ୍ଟକ ପାଠ କରନ୍ତୁ — ଯାହା କଠିନ ଶୋକର ଘନ ବୁଦା ପାଇଁ ତୀକ୍ଷ୍ଣ କୁଠାର (କୁରାଢ଼ୀ), ଶତ୍ରୁଙ୍କ ପରାଜୟ ରୂପ ପ୍ରଚଣ୍ଡ ଗ୍ରୀଷ୍ମ ପାଇଁ ନବୀନ ମେଘ, ଏବଂ ନିର୍ମଳ ବାଣୀର ବିଳାସ ରୂପ କମଳ-ସରୋବର ପାଇଁ ବାଳସୂର୍ଯ୍ୟ।
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Traditional Sanskrit stotra (Ganadhipati Ashtakam), attributed to Adi Shankaracharya
Author: Attributed to Adi Shankaracharya
Period: Classical (traditionally 8th century CE)
ଏହି ଅଷ୍ଟକମ୍ ଆଦି ଶଙ୍କରାଚାର୍ଯ୍ୟଙ୍କୁ ଆରୋପିତ ଭକ୍ତି-ସ୍ତୋତ୍ରର ସମୃଦ୍ଧ ପରମ୍ପରାର ଅଙ୍ଗ, ଯାହାଙ୍କ ବିଷୟରେ କୁହାଯାଏ ଯେ ସେ ପ୍ରତ୍ୟେକ ପ୍ରମୁଖ ଦେବତାଙ୍କୁ ତ୍ରୁଟିହୀନ ସଂସ୍କୃତ ଶ୍ଲୋକରେ ସ୍ତୁତି କଲେ। ଅଳଙ୍କାର ଓ ଅନୁପ୍ରାସରେ ଘନ ଏକ ଅଳଙ୍କୃତ ଛନ୍ଦରେ ରଚିତ ଏହା ଗଣେଶଙ୍କୁ ଶିବପୁତ୍ର ଓ ଗଣସମୂହର ନେତା — ଗଜମୁଖ କରୁଣାସାଗର — ରୂପେ ଚିତ୍ରିତ କରେ, ଯିଏ ନିଜ ସ୍ମରଣମାତ୍ରରେ ଭକ୍ତଙ୍କ ଉପରେ ସମୃଦ୍ଧି, ବୁଦ୍ଧି ଓ ରକ୍ଷାର ବର୍ଷା କରନ୍ତି, ଏବଂ ଯିଏ ନିଜ ଅନେକ ହାତରେ ନିଜ ପ୍ରଭୁତ୍ୱର ଚିହ୍ନ ଧାରଣ କରନ୍ତି।
Frequently Asked Questions
ଗଣାଧିପ ସ୍ତୋତ୍ରମ୍ କ'ଣ?▼
'ଗଣାଧିପ' ର ଅର୍ଥ କ'ଣ?▼
ଗଣାଧିପତାଷ୍ଟକମ୍ କିଏ ରଚନା କଲେ?▼
ସ୍ତୋତ୍ରର ପ୍ରତ୍ୟେକ ଶ୍ଲୋକ କ'ଣ ମାଗେ?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →