ଧ୍ରୁବ ସ୍ତୁତି (ଧ୍ରୁବ-କୃତ ଭଗବାନ ବିଷ୍ଣୁଙ୍କ ସ୍ତୁତି) Meaning — Line by Line
ध्रुव स्तुति
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of ଧ୍ରୁବ ସ୍ତୁତି (ଧ୍ରୁବ-କୃତ ଭଗବାନ ବିଷ୍ଣୁଙ୍କ ସ୍ତୁତି) with its English meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. yo 'ntaḥ praviśya mama vācam imāṃ prasuptāṃ
- Verse 2. ekas tvam eva bhagavann idam ātma-śaktyā
- Verse 3. tvad-dattayā vayunayedam acaṣṭa viśvaṃ
- Verse 4. nūnaṃ vimuṣṭa-matayas tava māyayā te
- Verse 5. yā nirvṛtis tanu-bhṛtāṃ tava pāda-padma-
- Verse 6. bhaktiṃ muhuḥ pravahatāṃ tvayi me prasaṅgo
- Verse 7. te na smaranty atitarāṃ priyam īśa martyaṃ
- Verse 8. tiryaṅ-naga-dvija-sarīsṛpa-deva-daitya-
- Verse 9. kalpānta etad akhilaṃ jaṭhareṇa gṛhṇan
- Verse 10. tvaṃ nitya-mukta-pariśuddha-vibuddha ātmā
- Verse 11. yasmin viruddha-gatayo hy aniśaṃ patanti
- Verse 12. satyāśiṣo hi bhagavaṃs tava pāda-padmam
yo 'ntaḥ praviśya mama vācam imāṃ prasuptāṃ
योऽन्तः प्रविश्य मम वाचमिमां प्रसुप्तां सञ्जीवयत्यखिलशक्तिधरः स्वधाम्ना । अन्यांश्च हस्तचरणश्रवणत्वगादीन् प्राणान्नमो भगवते पुरूषाय तुभ्यम् ॥ १ ॥
yo 'ntaḥ praviśya mama vācam imāṃ prasuptāṃ sañjīvayaty akhila-śakti-dharaḥ sva-dhāmnā | anyāṃś ca hasta-caraṇa-śravaṇa-tvag-ādīn prāṇān namo bhagavate puruṣāya tubhyam || 1 ||
Meaningହେ ପ୍ରଭୁ! ଆପଣ ସମସ୍ତ ଶକ୍ତିର ଧାରକ ସର୍ବଶକ୍ତିମାନ। ମୋ ଭିତରେ ପ୍ରବେଶ କରି ଆପଣ ନିଜ ତେଜରେ ମୋର ନିଦ୍ରିତ ବାଣୀକୁ ପୁନର୍ବାର ଜୀବିତ କଲେ, ଏବଂ ମୋର ହାତ, ପାଦ, କାନ, ଚର୍ମ ଆଦି ଇନ୍ଦ୍ରିୟ ଓ ପ୍ରାଣମାନଙ୍କୁ ମଧ୍ୟ ସଚେତନ କଲେ। ସେହି ପରମପୁରୁଷ ଆପଣଙ୍କୁ ମୋର ନମସ୍କାର।
ekas tvam eva bhagavann idam ātma-śaktyā
एकस्त्वमेव भगवन्निदमात्मशक्त्या मायाख्ययोरुगुणया महदाद्यशेषम् । सृष्ट्वानुविश्य पुरुषस्तदसद्गुणेषु नानेव दारुषु विभावसुवद्विभासि ॥ २ ॥
ekas tvam eva bhagavann idam ātma-śaktyā māyākhyayoru-guṇayā mahad-ādy-aśeṣam | sṛṣṭvānuviśya puruṣas tad-asad-guṇeṣu nāneva dāruṣu vibhāvasu-vad vibhāsi || 2 ||
Meaningହେ ଭଗବାନ! କେବଳ ଆପଣ ହିଁ ଏକ, ଯିଏ ନିଜର 'ମାୟା' ନାମକ ଉଗ୍ରଗୁଣସମ୍ପନ୍ନ ଶକ୍ତି ଦ୍ୱାରା ମହତ୍ତତ୍ତ୍ୱ ଆଦି ସମସ୍ତ ସୃଷ୍ଟି ରଚନା କରି ତାହା ଭିତରେ ପୁରୁଷରୂପେ ପ୍ରବେଶ କରନ୍ତି ଏବଂ ତାହାର ଗୁଣମାନଙ୍କରେ ଅନେକଙ୍କ ପରି ପ୍ରତୀୟମାନ ହୁଅନ୍ତି — ଯେପରି ଗୋଟିଏ ଅଗ୍ନି ବିଭିନ୍ନ କାଠରେ ନାନା ରୂପରେ ପ୍ରକାଶିତ ହୁଏ।
tvad-dattayā vayunayedam acaṣṭa viśvaṃ
त्वद्दत्तया वयुनयेदमचष्ट विश्वं सुप्तप्रबुद्ध इव नाथ भवत्प्रपन्नः । तस्यापवर्ग्यशरणं तव पादमूलं विस्मर्यते कृतविदा कथमार्तबन्धो ॥ ३ ॥
tvad-dattayā vayunayedam acaṣṭa viśvaṃ supta-prabuddha iva nātha bhavat-prapannaḥ | tasyāpavargya-śaraṇaṃ tava pāda-mūlaṃ vismaryate kṛta-vidā katham ārta-bandho || 3 ||
Meaningହେ ନାଥ! ଆପଣଙ୍କ ପ୍ରଦତ୍ତ ବୁଦ୍ଧି ଦ୍ୱାରା ହିଁ ଏହି ଶରଣାଗତ ଜୀବ ନିଦ୍ରାରୁ ଜାଗ୍ରତ ହୋଇଥିବା ବ୍ୟକ୍ତି ପରି ଏହି ବିଶ୍ୱକୁ ଦେଖେ। ହେ ଆର୍ତ୍ତବନ୍ଧୁ! ତେବେ କୌଣସି ବିବେକୀ ପୁରୁଷ ଆପଣଙ୍କ ସେହି ଚରଣକମଳକୁ କିପରି ଭୁଲିପାରେ, ଯାହା ମୁକ୍ତିର ଏକମାତ୍ର ଆଶ୍ରୟ?
nūnaṃ vimuṣṭa-matayas tava māyayā te
नूनं विमुष्टमतयस्तव मायया ते ये त्वां भवाप्ययविमोक्षणमन्यहेतोः । अर्चन्ति कल्पकतरुं कुणपोपभोग्य- मिच्छन्ति यत्स्पर्शजं निरयेऽपि नॄणाम् ॥ ४ ॥
nūnaṃ vimuṣṭa-matayas tava māyayā te ye tvāṃ bhavāpyaya-vimokṣaṇam anya-hetoḥ | arcanti kalpaka-taruṃ kuṇapopabhogyam icchanti yat sparśajaṃ niraye 'pi nṝṇām || 4 ||
Meaningନିଶ୍ଚୟ ସେମାନଙ୍କ ବୁଦ୍ଧି ଆପଣଙ୍କ ମାୟା ଦ୍ୱାରା ହରଣ କରାଯାଇଛି, ଯେଉଁମାନେ ଆପଣଙ୍କୁ — କଳ୍ପବୃକ୍ଷଙ୍କୁ — ଜନ୍ମ-ମୃତ୍ୟୁରୁ ମୁକ୍ତି ଆଦି କୌଣସି ଅନ୍ୟ କାମନା ପାଇଁ ପୂଜା କରନ୍ତି; କାରଣ ସେମାନେ ଯେଉଁ ସ୍ପର୍ଶଜନିତ ଭୋଗ ଚାହାନ୍ତି, ତାହା ତ ଶବ ସମାନ ଭୋଗ, ଯାହା ନରକରେ ମଧ୍ୟ ସୁଲଭ।
yā nirvṛtis tanu-bhṛtāṃ tava pāda-padma-
या निर्वृतिस्तनुभृतां तव पादपद्म- ध्यानाद्भवज्जनकथाश्रवणेन वा स्यात् । सा ब्रह्मणि स्वमहिमन्यपि नाथ मा भूत् किंत्वन्तकासिलुलितात्पततां विमानात् ॥ ५ ॥
yā nirvṛtis tanu-bhṛtāṃ tava pāda-padma- dhyānād bhavaj-jana-kathā-śravaṇena vā syāt | sā brahmaṇi sva-mahimany api nātha mā bhūt kiṃ tv antakāsi-lulitāt patatāṃ vimānāt || 5 ||
Meaningହେ ନାଥ! ଆପଣଙ୍କ ଚରଣକମଳର ଧ୍ୟାନ ଦ୍ୱାରା ଅଥବା ଆପଣଙ୍କ ଭକ୍ତମାନଙ୍କ କଥା ଶ୍ରବଣ ଦ୍ୱାରା ପ୍ରାଣୀମାନଙ୍କୁ ଯେଉଁ ଆନନ୍ଦ ଲାଭ ହୁଏ, ତାହା ଆପଣଙ୍କ ସ୍ୱମହିମାରୂପ ବ୍ରହ୍ମରେ (ନିର୍ବିଶେଷ ମୋକ୍ଷରେ) ଲୀନ ହେଲେ ମଧ୍ୟ ନ ମିଳୁ — ତେବେ ମୃତ୍ୟୁର ଖଡ୍ଗରେ ଯେଉଁମାନଙ୍କ ବିମାନ ନଷ୍ଟ ହୁଏ ସେହି ସ୍ୱର୍ଗଭୋଗର ତ କଥା କଅଣ!
bhaktiṃ muhuḥ pravahatāṃ tvayi me prasaṅgo
भक्तिं मुहुः प्रवहतां त्वयि मे प्रसङ्गो भूयादनन्त महताममलाशयानाम् । येनाञ्जसोल्बणमुरुव्यसनं भवाब्धिं नेष्ये भवद्गुणकथामृतपानमत्तः ॥ ६ ॥
bhaktiṃ muhuḥ pravahatāṃ tvayi me prasaṅgo bhūyād ananta mahatām amalāśayānām | yenāñjasolbaṇam uru-vyasanaṃ bhavābdhiṃ neṣye bhavad-guṇa-kathāmṛta-pāna-mattaḥ || 6 ||
Meaningହେ ଅନନ୍ତ! ମୋତେ ସଦା ସେହି ମହାନ, ନିର୍ମଳ ହୃଦୟବିଶିଷ୍ଟ ଭକ୍ତମାନଙ୍କ ସଙ୍ଗ ଲାଭ ହେଉ, ଯେଉଁମାନଙ୍କ ଭକ୍ତି ନିରନ୍ତର ଆପଣଙ୍କଠାରେ ପ୍ରବାହିତ ହୁଏ; ଯାହା ଦ୍ୱାରା ଆପଣଙ୍କ ଗୁଣର କଥାମୃତ ପାନ କରି ମତ୍ତ ହୋଇ ମୁଁ ଏହି ଘୋର ବିପଦସଙ୍କୁଳ ଭବସାଗରକୁ ସହଜରେ ପାର ହୋଇଯିବି।
te na smaranty atitarāṃ priyam īśa martyaṃ
ते न स्मरन्त्यतितरां प्रियमीश मर्त्यं ये चान्वदः सुतसुहृद्गृहवित्तदाराः । ये त्वब्जनाभ भवदीयपदारविन्द- सौगन्ध्यलुब्धहृदयेषु कृतप्रसङ्गाः ॥ ७ ॥
te na smaranty atitarāṃ priyam īśa martyaṃ ye cānv adaḥ suta-suhṛd-gṛha-vitta-dārāḥ | ye tv abja-nābha bhavadīya-padāravinda- saugandhya-lubdha-hṛdayeṣu kṛta-prasaṅgāḥ || 7 ||
Meaningହେ କମଳନାଭ! ଯେଉଁମାନେ ଆପଣଙ୍କ ଚରଣକମଳର ସୁଗନ୍ଧର ଲୋଭୀ ଭକ୍ତମାନଙ୍କ ହୃଦୟରେ ପ୍ରେମ କରିଛନ୍ତି, ସେମାନେ, ହେ ଈଶ! ପୁତ୍ର, ମିତ୍ର, ଗୃହ, ଧନ ଓ ସ୍ତ୍ରୀ ଆଦି ଏହି ମର୍ତ୍ତ୍ୟଲୋକର ପ୍ରିୟତମ ବସ୍ତୁର ମଧ୍ୟ ସ୍ମରଣ କରନ୍ତି ନାହିଁ।
tiryaṅ-naga-dvija-sarīsṛpa-deva-daitya-
तिर्यङ्नगद्विजसरीसृपदेवदैत्य- मर्त्यादिभिः परिचितं सदसद्विशेषम् । रूपं स्थविष्ठमज ते महदाद्यनेकं नातः परं परम वेद्मि न यत्र वादः ॥ ८ ॥
tiryaṅ-naga-dvija-sarīsṛpa-deva-daitya- martyādibhiḥ paricitaṃ sad-asad-viśeṣam | rūpaṃ sthaviṣṭham aja te mahad-ādy-anekaṃ nātaḥ paraṃ parama vedmi na yatra vādaḥ || 8 ||
Meaningହେ ଅଜ! ପଶୁ, ବୃକ୍ଷ, ପକ୍ଷୀ, ସରୀସୃପ, ଦେବ, ଦୈତ୍ୟ, ମନୁଷ୍ୟ ଆଦି ଦ୍ୱାରା ବ୍ୟାପ୍ତ, ସତ୍ ଓ ଅସତ୍ର ଭେଦସମ୍ପନ୍ନ ଆପଣଙ୍କ ଏହି ମହତ୍ତତ୍ତ୍ୱ ଆଦି ଅନେକ ରୂପଯୁକ୍ତ ସ୍ଥୂଳ ବିଶ୍ୱରୂପକୁ ମୁଁ ଜାଣେ; ତାହାର ଅତୀତ ଯେଉଁ ପରମ ତତ୍ତ୍ୱ ଅଛି ତାହାକୁ ମଧ୍ୟ ଜାଣେ, ଯେଉଁଥିରେ କୌଣସି ବିବାଦ ନାହିଁ।
kalpānta etad akhilaṃ jaṭhareṇa gṛhṇan
कल्पान्त एतदखिलं जठरेण गृह्णन् शेते पुमान् स्वदृगनन्तसखस्तदङ्के । यन्नाभिसिन्धुरुहकाञ्चनलोकपद्म- गर्भे द्युमान् भगवते प्रणतोऽस्मि तस्मै ॥ ९ ॥
kalpānta etad akhilaṃ jaṭhareṇa gṛhṇan śete pumān sva-dṛg ananta-sakhas tad-aṅke | yan-nābhi-sindhu-ruha-kāñcana-loka-padma- garbhe dyumān bhagavate praṇato 'smi tasmai || 9 ||
Meaningଯେଉଁ ପରମପୁରୁଷ କଳ୍ପାନ୍ତରେ ଏହି ସମସ୍ତ ସୃଷ୍ଟିକୁ ନିଜ ଉଦରରେ ଧାରଣ କରି, ସ୍ୱୟଂପ୍ରକାଶ ରୂପେ ଅନନ୍ତ ଶେଷଙ୍କୁ ସଖା କରି ସେମାନଙ୍କ କୋଳରେ ଶୟନ କରନ୍ତି, ଏବଂ ଯାହାଙ୍କ ନାଭି-ସାଗରରୁ ଉତ୍ପନ୍ନ ସ୍ୱର୍ଣ୍ଣିମ ଲୋକପଦ୍ମର ଗର୍ଭରେ ତେଜସ୍ୱୀ ବ୍ରହ୍ମା ପ୍ରକଟ ହୁଅନ୍ତି — ସେହି ଭଗବାନଙ୍କୁ ମୁଁ ପ୍ରଣାମ କରେ।
tvaṃ nitya-mukta-pariśuddha-vibuddha ātmā
त्वं नित्यमुक्तपरिशुद्धविबुद्ध आत्मा कूटस्थ आदिपुरुषो भगवांस्त्र्यधीशः । यद्बुद्ध्यवस्थितिमखण्डितया स्वदृष्ट्या द्रष्टा स्थितावधिमखो व्यतिरिक्त आस्से ॥ १० ॥
tvaṃ nitya-mukta-pariśuddha-vibuddha ātmā kūṭa-stha ādi-puruṣo bhagavāṃs try-adhīśaḥ | yad-buddhy-avasthitim akhaṇḍitayā sva-dṛṣṭyā draṣṭā sthitāv adhimakho vyatirikta āsse || 10 ||
Meaningଆପଣ ନିତ୍ୟମୁକ୍ତ, ପରିଶୁଦ୍ଧ, ବିବୁଦ୍ଧ ଆତ୍ମା, କୂଟସ୍ଥ ଆଦିପୁରୁଷ, ତ୍ରିଗୁଣ/ତ୍ରିଲୋକର ଅଧୀଶ୍ୱର ଭଗବାନ। ନିଜର ଅଖଣ୍ଡ ଦୃଷ୍ଟି ଦ୍ୱାରା ବୁଦ୍ଧିର ପ୍ରତ୍ୟେକ ଅବସ୍ଥାର ଦ୍ରଷ୍ଟା ହୋଇ ମଧ୍ୟ ଆପଣ ସୃଷ୍ଟି-ସ୍ଥିତିର ଅଧ୍ୟକ୍ଷ ରୂପେ ସମସ୍ତଙ୍କଠାରୁ ପୃଥକ୍ ଓ ନିର୍ଲିପ୍ତ ରୁହନ୍ତି।
yasmin viruddha-gatayo hy aniśaṃ patanti
यस्मिन् विरुद्धगतयो ह्यनिशं पतन्ति विद्यादयो विविधशक्तय आनुपूर्व्यात् । तद्ब्रह्म विश्वभवमेकमनन्तमाद्य- मानन्दमात्रमविकारमहं प्रपद्ये ॥ ११ ॥
yasmin viruddha-gatayo hy aniśaṃ patanti vidyādayo vividha-śaktaya ānupūrvyāt | tad brahma viśva-bhavam ekam anantam ādyam ānanda-mātram avikāram ahaṃ prapadye || 11 ||
Meaningଯେଉଁଥିରେ ବିଦ୍ୟା-ଅବିଦ୍ୟା ଆଦି ପରସ୍ପର ବିରୁଦ୍ଧ ଗତିସମ୍ପନ୍ନ ବିବିଧ ଶକ୍ତି କ୍ରମଶଃ ନିରନ୍ତର ଉଦିତ ହେଉଥାଏ — ସେହି ଏକ, ଅନନ୍ତ, ଆଦି, ଆନନ୍ଦସ୍ୱରୂପ, ନିର୍ବିକାର, ବିଶ୍ୱର ଉଦ୍ଗମ ବ୍ରହ୍ମର ମୁଁ ଶରଣ ଗ୍ରହଣ କରେ।
satyāśiṣo hi bhagavaṃs tava pāda-padmam
सत्याशिषो हि भगवंस्तव पादपद्म- माशीस्तथानुभजतः पुरुषार्थमूर्तेः । अप्येवमार्य भगवान् परिपाति दीनान् वाश्रेव वत्सकमनुग्रहकातरोऽस्मान् ॥ १२ ॥
satyāśiṣo hi bhagavaṃs tava pāda-padmam āśīs tathānubhajataḥ puruṣārtha-mūrteḥ | apy evam ārya bhagavān paripāti dīnān vāśreva vatsakam anugraha-kātaro 'smān || 12 ||
Meaningହେ ଭଗବାନ! ପୁରୁଷାର୍ଥ-ସ୍ୱରୂପ ଆପଣଙ୍କ ଚରଣକମଳର ସେବାକାରୀଙ୍କୁ ଯେଉଁ ଆଶୀର୍ବାଦ ମିଳେ ତାହା ସତ୍ୟ ହିଁ। ତଥାପି, ହେ ଆର୍ଯ୍ୟ! ଭଗବାନ ନିଜ ଦୀନ ଭକ୍ତମାନଙ୍କ ପ୍ରାର୍ଥନାଠାରୁ ମଧ୍ୟ ଅଧିକ ରକ୍ଷା କରନ୍ତି — ଯେପରି ସ୍ନେହରେ ବ୍ୟାକୁଳ ଗାଈ ନିଜ ଅସହାୟ ବାଛୁରିର ପାଳନ କରେ।
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Srimad Bhagavata Purana, Canto 4, Chapter 9, verses 6–17 (Dhruva-krita Bhagavat-stuti)
Author: Sage Veda-Vyasa (as spoken by Dhruva Maharaja)
Period: Classical Puranic era
ଉତ୍ତାନପାଦ ରାଜାଙ୍କ ପାଞ୍ଚ ବର୍ଷର ପୁତ୍ର ଧ୍ରୁବଙ୍କୁ ତାଙ୍କ ବିମାତା ଅପମାନିତ କଲେ, ସେତେବେଳେ ସେ ଏପରି ପଦ ପାଇବାର ସଂକଳ୍ପ କଲେ ଯାହା କେହି କେବେ ଜାଣି ନ ଥିଲେ। ନାରଦ ମୁନିଙ୍କ ମାର୍ଗଦର୍ଶନରେ ସେ ମଧୁବନ ଅରଣ୍ୟରେ କଠୋର ତପସ୍ୟା କରି ଭଗବାନ ବିଷ୍ଣୁଙ୍କ ଧ୍ୟାନ କଲେ। ତାଙ୍କ ଦୃଢ଼ ସଂକଳ୍ପରେ ପ୍ରସନ୍ନ ହୋଇ ଭଗବାନ ତାଙ୍କ ସମ୍ମୁଖରେ ପ୍ରକଟ ହେଲେ। ବିସ୍ମିତ ଓ ଅବାକ୍ ବାଳକଙ୍କ ଗାଲ ଭଗବାନ ନିଜ ଶଙ୍ଖ ଦ୍ୱାରା ସ୍ପର୍ଶ କଲେ, ଏବଂ ତତ୍କ୍ଷଣାତ୍ ଏହି ବାର ସ୍ତୁତି-ଶ୍ଲୋକ ତାଙ୍କ ଜାଗ୍ରତ ହୃଦୟରୁ ପ୍ରବାହିତ ହେଲା। ଭଗବାନଙ୍କ ଦର୍ଶନ ପରେ ଧ୍ରୁବ ସେହି ରାଜ୍ୟର କୌଣସି ଇଚ୍ଛା ରଖିଲେ ନାହିଁ ଯାହା ମାଗିବାକୁ ସେ ବାହାରିଥିଲେ, ଏବଂ ଶେଷରେ ସେ ଅବିନାଶୀ, କେବେ ନ ପଡ଼ୁଥିବା ଧ୍ରୁବ-ତାରାର ଶାଶ୍ୱତ ପଦ ଲାଭ କଲେ।
Frequently Asked Questions
ଧ୍ରୁବ ସ୍ତୁତି କଅଣ?▼
ଧ୍ରୁବଙ୍କ ପ୍ରାର୍ଥନା ଏତେ ପ୍ରସିଦ୍ଧ କାହିଁକି?▼
ଗୋଟିଏ ବାଳକ କିପରି ଏପରି ଉଚ୍ଚ ପ୍ରାର୍ଥନା କଲେ?▼
ଧ୍ରୁବ ସ୍ତୁତି କେବେ ପାଠ କରାଯାଏ?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →