গৌরীদশকম্
गौरीदशकम्
Also known as: gauri dashakam · gowri dashakam · gauridashakam · gauri stuti · lila labdha gauri
Read in your language / script
✦ Meaning
The Gauri Dashakam is a profound ten-verse hymn by Adi Shankaracharya to Goddess Gauri (Parvati / Ambika). Each verse ends with the refrain 'I adore Gauri, the lotus-eyed Mother', and together they portray her as the Supreme Power who creates and dissolves the worlds in play, who is Sat-Chit-Ananda, who rises as Kundalini through the chakras, and who is inseparable from Shiva as half his body. An eleventh phala-shruti verse promises eloquence, prosperity and devotion to Shiva for those who recite it at dawn.
Origin & Story
Devotional hymn attributed to Adi Shankaracharya (Shakta / Advaita tradition) · Adi Shankaracharya · c. 8th century CE (traditional attribution)
The Gauri Dashakam reflects Adi Shankaracharya's vision of the Goddess as Brahman itself in its dynamic, creative aspect (Shakti). While teaching the non-dual Absolute, Shankara composed many hymns to the Divine Mother; here he praises Gauri as the lotus-eyed Mother who is at once the transcendent Sat-Chit-Ananda sought by yogis and the gracious deity dwelling with Shiva on Kailasa. The hymn weaves together Advaitic metaphysics, Kundalini yoga and tender devotion.
✦ As told in scripture
Devotees and traditional commentators hold that, true to its phala-shruti, sincere daily recitation of the Gauri Dashakam at dawn confers vak-siddhi — the power of effective, truthful speech — so that the words of the reciter come to carry weight and bear fruit, along with prosperity and unwavering devotion to Shiva.
Complete Text with Meaning
Tap any line — or the ▶ button — to hear it recited
लीलारब्धस्थापितलुप्ताखिललोकां लोकातीतैर्योगिभिरन्तश्चिरमृग्याम् । बालादित्यश्रेणिसमानद्युतिपुञ्जां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ १॥
līlārabdhasthāpitaluptākhilalokāṃ lokātītairyogibhirantaściramṛgyām | bālādityaśreṇisamānadyutipuñjāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 1||
Meaning:১. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যিনি লীলামাত্রে সমস্ত লোকের সৃষ্টি, স্থিতি ও সংহার করেন, যাঁকে লোকাতীত যোগীগণ নিজ অন্তঃকরণে চিরকাল অন্বেষণ করেন, এবং যিনি উদিত সূর্যসমূহের পঙ্ক্তির মতো দ্যুতিপুঞ্জ।
प्रत्याहारध्यानसमाधिस्थितिभाजां नित्यं चित्ते निर्वृतिकाष्ठां कलयन्तीम् । सत्यज्ञानानन्दमयीं तां तनुरूपां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ २॥
pratyāhāradhyānasamādhisthitibhājāṃ nityaṃ citte nirvṛtikāṣṭhāṃ kalayantīm | satyajñānānandamayīṃ tāṃ tanurūpāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 2||
Meaning:২. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যিনি প্রত্যাহার-ধ্যান-সমাধিতে স্থিত সাধকদের চিত্তে নিত্য পরম নির্বৃতি (আনন্দ)র কাষ্ঠা — যিনি সৎ-চিৎ-আনন্দময়ী হয়েও সুন্দর রূপ ধারণ করেন।
चन्द्रापीडानन्दितमन्दस्मितवक्त्रां चन्द्रापीडालङ्कृतनीलालकभाराम् । इन्द्रोपेन्द्राद्यर्चितपादाम्बुरुहां तां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ ३॥
candrāpīḍānanditamandasmitavaktrāṃ candrāpīḍālaṅkṛtanīlālakabhārām | indropendrādyarcitapādāmburuhāṃ tāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 3||
Meaning:৩. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যাঁর মুখ মন্দ হাস্যে প্রফুল্ল ও চন্দ্রে অলংকৃত, যাঁর নীল কেশপাশকে চন্দ্রকলা সুশোভিত করে, এবং যাঁর চরণকমল ইন্দ্র-উপেন্দ্র আদি দেবগণ কর্তৃক পূজিত।
आदिक्षान्तामक्षरमूर्त्या विलसन्तीं भूते भूते भूतकदम्बप्रसवित्रीम् । शब्दब्रह्मानन्दमयीं तां तटिदाभां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ ४॥
ādikṣāntāmakṣaramūrtyā vilasantīṃ bhūte bhūte bhūtakadambaprasavitrīm | śabdabrahmānandamayīṃ tāṃ taṭidābhāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 4||
Meaning:৪. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যিনি 'অ' থেকে 'ক্ষ' পর্যন্ত সমস্ত অক্ষরের স্বরূপে বিলসিত, যিনি প্রতিটি ভূতে ভূতসমূহের প্রসবিতা, যিনি শব্দব্রহ্ম-আনন্দময়ী ও বিদ্যুতের মতো প্রভাবিশিষ্ট।
मूलाधारादुत्थितरूपां शशिनाडी- मध्याकाशे शुद्धमरीचिं प्रकटन्तीम् । हस्ते मुद्रामक्षवलीं पुस्तकमम्बां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ ५॥
mūlādhārādutthitarūpāṃ śaśināḍī- madhyākāśe śuddhamarīciṃ prakaṭantīm | haste mudrāmakṣavalīṃ pustakamambāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 5||
Meaning:৫. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যাঁর রূপ মূলাধার থেকে ঊর্ধ্বে ওঠে, যিনি শশিনাড়ী (সুষুম্না)র মধ্যাকাশে শুদ্ধ কিরণ রূপে প্রকট হন, এবং যিনি হাতে মুদ্রা, অক্ষমালা ও পুস্তক ধারণ করেন।
नित्यः शुद्धो निष्कल एको जगदीशः साक्षी यस्याः सर्गविधौ संहरणे च । विश्वत्राणक्रीडनलोलां शिवपत्नीं गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ ६॥
nityaḥ śuddho niṣkala eko jagadīśaḥ sākṣī yasyāḥ sargavidhau saṃharaṇe ca | viśvatrāṇakrīḍanalolāṃ śivapatnīṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 6||
Meaning:৬. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যিনি সেই নিত্য-শুদ্ধ-নিষ্কল-এক জগদীশ্বর (শিব)র পত্নী, যিনি তাঁর সৃষ্টি-সংহারের লীলায় কেবল সাক্ষী — এবং যিনি বিশ্বের পরিত্রাণের ক্রীড়ায় লীন থাকেন।
यस्याः कुक्षौ लीनमखण्डं जगदण्डं भूयो भूयः प्रादुरभूदुत्थितमेव । पत्या सार्धं तां रजताद्रौ निवसन्तीं गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ ७॥
yasyāḥ kukṣau līnamakhaṇḍaṃ jagadaṇḍaṃ bhūyo bhūyaḥ prādurabhūdutthitameva | patyā sārdhaṃ tāṃ rajatādrau nivasantīṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 7||
Meaning:৭. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যাঁর উদরে অখণ্ড ব্রহ্মাণ্ড লীন হয়ে যায় এবং বারংবার তা থেকে পুনঃ প্রকট হয় — যিনি নিজ পতির সঙ্গে রজতাদ্রি (কৈলাস)তে নিবাস করেন।
यस्यामोतं प्रोतमशेषं मणिमाला- सूत्रे यद्वत्क्वापि चरं चाप्यचरं च । तां सर्वज्ञां सर्वगतां सत्यविरूपां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ ८॥
yasyāmotaṃ protamaśeṣaṃ maṇimālā- sūtre yadvatkvāpi caraṃ cāpyacaraṃ ca | tāṃ sarvajñāṃ sarvagatāṃ satyavirūpāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 8||
Meaning:৮. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যাঁতে সমস্ত চর ও অচর ওতপ্রোত, যেমন এক সূত্রে মণিমালা গাঁথা থাকে — যিনি সর্বজ্ঞা, সর্বব্যাপিনী ও সত্যস্বরূপা।
नानाकारैः शक्तिकदम्बैर्भुवनानि व्याप्य स्वैरं क्रीडति यैषा स्वयमेका । कल्याणीं तां कल्पलतामानतिभाजां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ ९॥
nānākāraiḥ śaktikadambairbhuvanāni vyāpya svairaṃ krīḍati yaiṣā svayamekā | kalyāṇīṃ tāṃ kalpalatāmānatibhājāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 9||
Meaning:৯. আমি সেই কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যিনি একা ও এক হয়েও বিবিধ শক্তিসমূহ দ্বারা সমস্ত ভুবনে ব্যাপ্ত হয়ে স্বচ্ছন্দ ক্রীড়া করেন — যিনি কল্যাণী এবং নমনকারীদের জন্য কল্পলতার মতো।
आशापाशक्लेशविनाशं विदधानां पादाम्भोजध्यानपराणां पुरुषाणाम् । ईशामीशार्धाङ्गहरां तामभिरामां गौरीमम्बामम्बुरुहाक्षीमहमीडे ॥ १०॥
āśāpāśakleśavināśaṃ vidadhānāṃ pādāmbhojadhyānaparāṇāṃ puruṣāṇām | īśāmīśārdhāṅgaharāṃ tāmabhirāmāṃ gaurīmambāmamburuhākṣīmahamīḍe || 10||
Meaning:১০. আমি সেই সুন্দর কমলনয়না মাতা গৌরীর স্তুতি করি, যিনি তাঁর চরণকমলের ধ্যানে রত পুরুষদের আশা-পাশ রূপ ক্লেশের নাশ করেন — যিনি ঈশ্বরী এবং যিনি শিবের অর্ধাঙ্গ ধারণ করেন (অর্ধনারীশ্বর রূপ)।
प्रातःकाले भावविशुद्धः प्रणिधानात् भक्त्या नित्यं जल्पति गौरीदशकं यः । वाचां सिद्धिं सम्पदमग्र्यां शिवभक्तिं तस्य प्रयच्छत्यचिरान्मातृसमेता ॥ ११॥
prātaḥkāle bhāvaviśuddhaḥ praṇidhānāt bhaktyā nityaṃ jalpati gaurīdaśakaṃ yaḥ | vācāṃ siddhiṃ sampadamagryāṃ śivabhaktiṃ tasya prayacchatyacirānmātṛsametā || 11||
Meaning:১১. যে শুদ্ধ ভাবে প্রাতঃকালে নিত্য ভক্তি ও প্রণিধান সহকারে এই গৌরীদশকের পাঠ করে, তাকে মাতা (স্বামী সহিত) শীঘ্রই বাক্-সিদ্ধি, শ্রেষ্ঠ সম্পত্তি ও শিবভক্তি প্রদান করেন।
Word-by-Word Meaning
Click any word to hear its pronunciation
Benefits of Chanting গৌরীদশকম্
Grants mastery and power of speech (vacham siddhi), as promised in the phala-shruti verse
Bestows foremost prosperity (sampadam agryam) and steadfast devotion to Shiva
A deep philosophical hymn uniting Advaita (Sat-Chit-Ananda) with devotion to the Divine Mother
Aids meditation and the inner ascent of Kundalini through the chakras (verse five)
Cultivates a pure, concentrated mind when recited at dawn with devotion
Invokes Gauri as both the transcendent Brahman-Shakti and the gracious, lotus-eyed Mother
Removes the bondage and torment of worldly desire (asha-pasha) for sincere seekers
How to Chant গৌরীদশকম্
As stated in the closing verse, recite the Gauri Dashakam at dawn (pratahkale) with a purified heart (bhava-vishuddha) and one-pointed concentration (pranidhana). Sit facing east before an image of Gauri/Parvati, recite the ten verses slowly while contemplating their meaning, and finish with the eleventh phala-shruti verse. Daily recitation is the traditional practice for gaining its fruits of eloquence, prosperity and devotion.