Mantra.Tips
lalitatripura-sundarisahasranamam1000-names

𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮

Lalita Sahasranamam in Grantha · 𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥

🕉️ hindu·📿 1× repetitions·🕐 Early morning or evening; especially Fridays, Navaratri, Pournami (full moon) and Sankranti·📜 Brahmanda Purana (Uttara-khanda, Lalitopakhyana) — Hayagriva–Agastya samvada
Share:

Origin & Story

Brahmanda Purana (Uttara-khanda, Lalitopakhyana) — Hayagriva–Agastya samvada · The eight Vagdevatas (Vasini and the rest), at the command of Goddess Lalita · Puranic

In the Lalitopakhyana of the Brahmanda Purana, after Goddess Lalita Tripura Sundari slays the demon Bhandasura, the eight Vagdevatas (Vak-devis) — Vasini, Kameshwari and the rest — compose the thousand names at Her own command to reveal Her glory. The sage Hayagriva (an incarnation of Vishnu) imparts this most secret hymn to the sage Agastya, who had longed to know the means of grace in the age of Kali. It became the foremost stotra of the Sri Vidya tradition.

As told in scripture

It is said that the Lalita Sahasranama is the very form of the Goddess in sound, and that one who recites it daily with devotion is protected as a child is protected by its mother — disease, untimely death and misfortune kept away, and the heart drawn at last to liberation.

The Mantra

Tap any line — or the ▶ button — to hear it recited

𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌾𑌰𑍁𑌣 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑌯𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌮𑍗𑌲𑌿 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑍍 𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌨𑌾𑌯𑌕 𑌶𑍇𑌖𑌰𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌮𑌾𑌪𑍀𑌨 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾𑌮𑍍 𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣 𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌚𑌷𑌕𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌂 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀𑌂 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌘𑌟𑌸𑍍𑌥 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌚𑌰𑌣𑌾𑌂 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌤𑍍 𑌪𑌰𑌾𑌮𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 𑌅𑌰𑍁𑌣𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌂 𑌧𑍃𑌤 𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪 𑌬𑌾𑌣𑌚𑌾𑌪𑌾𑌮𑍍 𑌅𑌣𑌿𑌮𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿 𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌯𑍁𑌖𑍈𑌃 𑌰𑌹𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌵𑌯𑍇 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀𑌮𑍍 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌤𑍍 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌕𑌸𑌿𑌤𑌵𑌦𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀𑌂 𑌹𑍇𑌮𑌾𑌭𑌾𑌂 𑌪𑍀𑌤𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌕𑌰𑌕𑌲𑌿𑌤𑌲𑌸𑌦𑍍 𑌹𑍇𑌮𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀𑌮𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌤𑌤 𑌮𑌭𑌯𑌦𑌾𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌕𑌲 𑌸𑍁𑌰𑌨𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌮𑍍 𑌸𑌕𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮 𑌵𑌿𑌲𑍇𑌪𑌨𑌾𑌮𑌲𑌿𑌕𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿 𑌕𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌦 𑌹𑌸𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌶𑌰 𑌚𑌾𑌪 𑌪𑌾𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌾𑌮𑍍 𑌅𑌶𑍇𑌷𑌜𑌨 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌅𑌰𑍁𑌣 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌷𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾𑌂 𑌜𑌪𑌾𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮 𑌭𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌂 𑌜𑌪𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌸𑍍𑌮𑌰𑍇 𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 𑌅𑌥 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 𑍐 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾 𑌸𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌚𑌿𑌦𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌸𑌂𑌭𑍂𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑌾 ௧॥ 𑌉𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑌾𑌨𑍁 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌭𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌗𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪 𑌪𑌾𑌶𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾 𑌕𑌾𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌾 ௨॥ 𑌮𑌨𑍋𑌰𑍂𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑍁 𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌯𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌜𑌾𑌰𑍁𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌪𑍂𑌰 𑌮𑌜𑍍𑌜𑌦𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾 ௩॥ 𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌾 𑌶𑍋𑌕𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗 𑌸𑍗𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌕 𑌲𑌸𑌤𑍍𑌕𑌚𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌮𑌣𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑍀 𑌕𑌨𑌤𑍍𑌕𑍋𑌟𑍀𑌰 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾 ௪॥ 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌮𑍀 𑌚𑌂𑌦𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜 𑌦𑌲𑌿𑌕𑌸𑍍𑌥𑌲 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾 𑌮𑍁𑌖𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌭 𑌮𑍃𑌗𑌨𑌾𑌭𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌕𑌾 ௫॥ 𑌵𑌦𑌨𑌸𑍍𑌮𑌰 𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍍𑌯 𑌗𑍃𑌹𑌤𑍋𑌰𑌣 𑌚𑌿𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀 𑌪𑌰𑍀𑌵𑌾𑌹 𑌚𑌲𑌨𑍍 𑌮𑍀𑌨𑌾𑌭 𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ௬॥ 𑌨𑌵𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌭 𑌨𑌾𑌸𑌾𑌦𑌣𑍍𑌡 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌕𑌾𑌰𑌿 𑌨𑌾𑌸𑌾𑌭𑌰𑌣 𑌭𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾 ௭॥ 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬 𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑍀 𑌕𑍍𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌪𑍂𑌰 𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌾 𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕 𑌯𑍁𑌗𑌲𑍀𑌭𑍂𑌤 𑌤𑌪𑌨𑍋𑌡𑍁𑌪 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾 ௮॥ 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌾𑌗 𑌶𑌿𑌲𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌪𑌰𑌿𑌭𑌾𑌵𑌿 𑌕𑌪𑍋𑌲𑌭𑍂𑌃 𑌨𑌵𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌨𑍍𑌯𑌕𑍍𑌕𑌾𑌰𑌿 𑌰𑌦𑌨𑌚𑍍𑌛𑌦𑌾 ௯॥ 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌪𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍍𑌵𑌯𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌪𑍂𑌰 𑌵𑍀𑌟𑌿𑌕𑌾𑌮𑍋𑌦 𑌸𑌮𑌾𑌕𑌰𑍍𑌷𑌿 𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾 ௧௦॥ 𑌨𑌿𑌜𑌸𑌲𑍍𑌲𑌾𑌪 𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑌿𑌤 𑌕𑌚𑍍𑌛𑌪𑍀 𑌮𑌂𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌪𑍂𑌰 𑌮𑌜𑍍𑌜𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾 ௧௧॥ 𑌅𑌨𑌾𑌕𑌲𑌿𑌤 𑌸𑌾𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯 𑌚𑌿𑌬𑍁𑌕𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍍𑌯 𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤 𑌕𑌂𑌧𑌰𑌾 ௧௨॥ 𑌕𑌨𑌕𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦 𑌕𑍇𑌯𑍂𑌰 𑌕𑌮𑌨𑍀𑌯 𑌭𑍁𑌜𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌗𑍍𑌰𑍈𑌵𑍇𑌯 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌕 𑌲𑍋𑌲𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌫𑌲𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ௧௩॥ 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌰𑌤𑍍𑌨 𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌣 𑌸𑍍𑌤𑌨𑍀 𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌲𑌵𑌾𑌲 𑌰𑍋𑌮𑌾𑌲𑌿 𑌲𑌤𑌾𑌫𑌲 𑌕𑍁𑌚𑌦𑍍𑌵𑌯𑍀 ௧௪॥ 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌰𑍋𑌮 𑌲𑌤𑌾𑌧𑌾𑌰𑌤𑌾 𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑍇𑌯 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌭𑌾𑌰 𑌦𑌲𑌨𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯 𑌪𑌟𑍍𑌟𑌬𑌨𑍍𑌧 𑌵𑌲𑌿𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾 ௧௫॥ 𑌅𑌰𑍁𑌣𑌾𑌰𑍁𑌣 𑌕𑍗𑌸𑍁𑌮𑍍𑌭 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌤𑍍 𑌕𑌟𑍀𑌤𑌟𑍀 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌰𑌶𑌨𑌾 𑌦𑌾𑌮 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 ௧௬॥ 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤 𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌦𑌵𑍋𑌰𑍁 𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯 𑌮𑌕𑍁𑌟𑌾𑌕𑌾𑌰 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌦𑍍𑌵𑌯 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ௧௭॥ 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌗𑍋𑌪 𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌤𑍂𑌣𑌾𑌭 𑌜𑌂𑌘𑌿𑌕𑌾 𑌗𑍂𑌢𑌗𑍁𑌲𑍍𑌫𑌾 𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠 𑌜𑌯𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌦𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ௧௮॥ 𑌨𑌖𑌦𑍀𑌧𑌿𑌤𑌿 𑌸𑌂𑌛𑌨𑍍𑌨 𑌨𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨 𑌤𑌮𑍋𑌗𑍁𑌣𑌾 𑌪𑌦𑌦𑍍𑌵𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌜𑌾𑌲 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤 𑌸𑌰𑍋𑌰𑍁𑌹𑌾 ௧௯॥ 𑌸𑌿𑌞𑍍𑌜𑌾𑌨 𑌮𑌣𑌿𑌮𑌞𑍍𑌜𑍀𑌰 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌪𑌦𑌾𑌂𑌬𑍁𑌜𑌾 𑌮𑌰𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌂𑌦𑌗𑌮𑌨𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌾𑌵𑌣𑍍𑌯 𑌶𑍇𑌵𑌧𑌿𑌃 ௨௦॥ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑌾𑌽 𑌨𑌵𑌦𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌶𑌿𑌵 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑍀𑌨 𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾 ௨௧॥ 𑌸𑍁𑌮𑍇𑌰𑍁 𑌮𑌧𑍍𑌯 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌨𑌗𑌰 𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌨𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ௨௨॥ 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌟𑌵𑍀 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬 𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑌾𑌗𑌰 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ௨௩॥ 𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿 𑌗𑌣𑌸𑌂𑌘𑌾𑌤 𑌸𑍍𑌤𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮 𑌵𑍈𑌭𑌵𑌾 𑌭𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍁𑌰 𑌵𑌧𑍋𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ௨௪॥ 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢 𑌸𑌿𑌂𑌧𑍁𑌰 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌅𑌶𑍍𑌵𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌵 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 ௨௫॥ 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜 𑌰𑌥𑌾𑌰𑍂𑌢 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌧 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌗𑍇𑌯𑌚𑌕𑍍𑌰 𑌰𑌥𑌾𑌰𑍂𑌢 𑌮𑌂𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௨௬॥ 𑌕𑌿𑌰𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰 𑌰𑌥𑌾𑌰𑍂𑌢 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌥 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌾 𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑌿𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌗𑌾 ௨௭॥ 𑌭𑌣𑍍𑌡𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯 𑌵𑌧𑍋𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌟𑍋𑌪 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌾 ௨௮॥ 𑌭𑌣𑍍𑌡𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌧𑍋𑌦𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌬𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤 𑌵𑌿𑌷𑌙𑍍𑌗 𑌵𑌧𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑌾 ௨௯॥ 𑌵𑌿𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌹𑌰𑌣 𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌮𑍁𑌖𑌾𑌲𑍋𑌕 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾 ௩௦॥ 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑍇𑌶 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌭𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍁𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀 ௩௧॥ 𑌕𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌿 𑌨𑌖𑍋𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣 𑌦𑌶𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌾𑌶𑍁 𑌪𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾𑌸𑍁𑌰 𑌸𑍈𑌨𑌿𑌕𑌾 ௩௨॥ 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌗𑍍𑌧 𑌸𑌭𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍁𑌰 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌕𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍋𑌪𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤 𑌵𑍈𑌭𑌵𑌾 ௩௩॥ 𑌹𑌰𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌸𑌂𑌦𑌗𑍍𑌧 𑌕𑌾𑌮 𑌸𑌂𑌜𑍀𑌵 𑌨𑍗𑌷𑌧𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌗𑍍𑌭𑌵 𑌕𑍂𑌟𑍈𑌕 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪 𑌮𑍁𑌖𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌾 ௩௪॥ 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌧𑌃 𑌕𑌟𑌿𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌕𑍂𑌟 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑍂𑌟𑍈𑌕 𑌤𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨 𑌕𑌟𑍍𑌯𑌧𑍋 𑌭𑌾𑌗𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ௩௫॥ 𑌮𑍂𑌲𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌮𑍂𑌲 𑌕𑍂𑌟𑌤𑍍𑌰𑌯 𑌕𑌲𑍇𑌬𑌰𑌾 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌮𑍃𑌤𑍈𑌕 𑌰𑌸𑌿𑌕𑌾 𑌕𑍁𑌲𑌸𑌂𑌕𑍇𑌤 𑌪𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ௩௬॥ 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 𑌕𑍁𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑍗𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌕𑍁𑌲𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌅𑌕𑍁𑌲𑌾 𑌸𑌮𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌸𑌮𑌯𑌾𑌚𑌾𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾 ௩௭॥ 𑌮𑍂𑌲𑌾𑌧𑌾𑌰𑍈𑌕 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿 𑌵𑌿𑌭𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌣𑌿𑌪𑍂𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍂𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿 𑌵𑌿𑌭𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀 ௩௮ 𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌲𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌗𑍍𑌰𑌨𑍍𑌥𑌿 𑌵𑌿𑌭𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌜𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀 ௩௯ 𑌤𑌡𑌿𑌲𑍍𑌲𑌤𑌾 𑌸𑌮𑌰𑍁𑌚𑌿𑌃 𑌷𑌟𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍋𑌪𑌰𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌬𑌿𑌸𑌤𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌨𑍀𑌯𑌸𑍀 ௪௦॥ 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀 𑌭𑌾𑌵𑌨𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌭𑌵𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌭𑌕𑍍𑌤 𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ௪௧॥ 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵𑌶𑍍𑌯𑌾 𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑌾 𑌶𑌾𑌂𑌭𑌵𑍀 𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍀 𑌶𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ௪௨॥ 𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌰𑍀 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌶𑌰𑌚𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌭𑌾𑌨𑌨𑌾 𑌶𑌾𑌤𑍋𑌦𑌰𑍀 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑌤𑍀 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌂𑌜𑌨𑌾 ௪௩॥ 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑍇𑌪𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌾 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌲𑌾 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍂𑌪𑌪𑍍𑌲𑌵𑌾 ௪௪॥ 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌵𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾 ௪௫॥ 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌾𑌧𑌿𑌰𑍍 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾 𑌨𑍀𑌰𑌾𑌗𑌾 𑌰𑌾𑌗𑌮𑌥𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾 𑌮𑌦𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ௪௬॥ 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌹𑌂𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍋𑌹𑌾 𑌮𑍋𑌹𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌮𑌾 𑌮𑌮𑌤𑌾𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌾𑌪𑌾 𑌪𑌾𑌪𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ௪௭॥ 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌶𑌮𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑍋𑌭𑌾 𑌲𑍋𑌭𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑌂𑌶𑌯𑌾 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌾 𑌭𑌵𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ௪௮॥ 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌬𑌾𑌧𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑍇𑌦𑌾 𑌭𑍇𑌦𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌶𑌾 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌮𑌥𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ௪௯॥ 𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁𑌲𑌾 𑌨𑌿𑌲𑌚𑌿𑌕𑍁𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌪𑌾𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑍁𑌖𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 ௫௦॥ 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌦𑍂𑌰𑌾 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌚𑌾𑌰 𑌶𑌮𑌨𑍀 𑌦𑍋𑌷 𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌨𑌧𑌿𑌕 𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ௫௧॥ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌯𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾 𑌸𑌦𑍍𑌗𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌯𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௫௨॥ 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌮𑌨𑍋𑌨𑍍𑌮𑌨𑍀 𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀 𑌮𑍃𑌡𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ௫௩॥ 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌾𑌤𑌕 𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌤𑌿𑌃 ௫௪॥ 𑌮𑌹𑌾𑌭𑍋𑌗𑌾 𑌮𑌹𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌮𑌹𑌾𑌯𑍋𑌗𑍇𑌶𑍍 𑌵𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ௫௫॥ 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌾𑌗 𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌭𑍈𑌰𑌵 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾 ௫௬॥ 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌲𑍍𑌪 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶 𑌮𑌹𑌿𑌷𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 ௫௭॥ 𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑍍 𑌯𑍁𑌪𑌚𑌾𑌰𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌕𑌲𑌾𑌮𑌯𑍀 𑌮𑌹𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌗𑌣𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௫௮॥ 𑌮𑌨𑍁𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌗𑌾 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌹𑌾𑌸𑌾 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌕𑌲𑌾𑌧𑌰𑌾 ௫௯॥ 𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜 𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌨𑌾 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌯𑌨𑌾 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌰𑌾𑌗 𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ௬௦॥ 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌾𑌸 𑌨𑌾𑌸𑍀𑌨𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍁𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑍀 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨 𑌘𑌨𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௬௧॥ 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍃 𑌧𑍍𑌯𑍇𑌯𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌧𑌰𑍍𑌮 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍁𑌪𑌾 𑌜𑌾𑌗𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌪𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌤𑍈𑌜𑌸𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 ௬௨॥ 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌤𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௬௩॥ 𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌤𑌿𑌰𑍋𑌧𑌾𑌨 𑌕𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵𑌾𑌽𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌦𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾 ௬௪॥ 𑌭𑌾𑌨𑍁𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌭𑍈𑌰𑌵𑍀 𑌭𑌗𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌾𑌭 𑌸𑌹𑍋𑌦𑌰𑍀 ௬௫॥ 𑌉𑌨𑍍𑌮𑍇𑌷 𑌨𑌿𑌮𑌿𑌷𑍋𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨 𑌵𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌾𑌵𑌲𑍀 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷 𑌵𑌦𑌨𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑌾𑌤𑍍 ௬௬॥ 𑌆𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌕𑍀𑌟 𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌯𑌿𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌜𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌰𑍂𑌪 𑌨𑌿𑌗𑌮𑌾 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯 𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 ௬௭॥ 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿 𑌸𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑍀 𑌕𑍃𑌤𑌪𑌾𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜 𑌧𑍂𑌲𑌿𑌕𑌾 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌗𑌮 𑌸𑌂𑌦𑍋𑌹 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌂𑌪𑍁𑌟 𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾 ௬௮॥ 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌰𑍍𑌤𑍍𑌥 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌭𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌭𑍁𑌵𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌅𑌂𑌬𑌿𑌕𑌾𑌽𑌨𑌾𑌦𑌿 𑌨𑌿𑌧𑌨𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௬௯॥ 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍀 𑌨𑌾𑌦𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌨𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍀 𑌹𑍃𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍇𑌯𑍋𑌪𑌾𑌦𑍇𑌯 𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ௭௦॥ 𑌰𑌾𑌜𑌰𑌾𑌜𑌾𑌰𑍍𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍀 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵 𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 𑌰𑌂𑌜𑌨𑍀 𑌰𑌮𑌣𑍀 𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌣𑌤𑍍𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑌿 𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾 ௭௧॥ 𑌰𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌦𑌨𑌾 𑌰𑌤𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌰𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌕𑌰𑍀 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌰𑌾𑌮𑌾 𑌰𑌮𑌣 𑌲𑌮𑍍𑌪𑌟𑌾 ௭௨॥ 𑌕𑌾𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌮 𑌕𑌲𑌾𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑍀 𑌜𑌗𑌤𑍀𑌕𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌰𑌸 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾 ௭௩॥ 𑌕𑌲𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌕𑌲𑌾𑌲𑌾𑌪𑌾 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌵𑌰𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌮𑌨𑌯𑌨𑌾 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌮𑌦𑌵𑌿𑌹𑍍𑌵𑌲𑌾 ௭௪॥ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾 𑌵𑍇𑌦𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌚𑌲 𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑍇𑌦𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ௭௫॥ 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑍇𑌶𑍀 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞 𑌪𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌲 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 ௭௬॥ 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌮𑌲𑌾 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑍁 𑌜𑌨 𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌾 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌾𑌮𑌕𑍇𑌶𑍀 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ௭௭॥ 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌤𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌲𑌤𑌿𑌕𑌾 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌾𑌶 𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌂𑌹𑍃𑌤𑌾𑌶𑍇𑌷 𑌪𑌾𑌷𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌸𑌦𑌾𑌚𑌾𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾 ௭௮॥ 𑌤𑌾𑌪𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌸𑌂𑌤𑌪𑍍𑌤 𑌸𑌮𑌾𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌨 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌨𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌮𑍋𑌪𑌹𑌾 ௭௯॥ 𑌚𑌿𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑌦 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌤𑍍𑌥𑌾 𑌚𑌿𑌦𑍇𑌕 𑌰𑌸𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌲𑌵𑍀𑌭𑍂𑌤 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌸𑌂𑌤𑌤𑌿𑌃 ௮௦॥ 𑌪𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍 𑌚𑌿𑌤𑍀𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌪𑌰𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾 𑌵𑍈𑌖𑌰𑍀𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤 𑌮𑌾𑌨𑌸 𑌹𑌂𑌸𑌿𑌕𑌾 ௮௧॥ 𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌨𑌾𑌡𑍀 𑌕𑍃𑌤𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰 𑌰𑌸𑌸𑌂𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌜𑌯𑌾 𑌜𑌾𑌲𑌨𑍍𑌧𑌰 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ௮௨॥ 𑌓𑌡𑍍𑌯𑌾𑌣 𑌪𑍀𑌠𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌹𑍋𑌯𑌾𑌗 𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌰𑍍𑌪𑌣 𑌤𑌰𑍍𑌪𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾 ௮௩॥ 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌷𑌡𑌙𑍍𑌗 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌷𑌾𑌡𑍍𑌗𑍁𑌣𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌾 ௮௪॥ 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌲𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌮𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣 𑌸𑍁𑌖𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌷𑍋𑌡 𑌶𑌿𑌕𑌾𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾𑌰𑍍𑌧 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌿𑌣𑍀 ௮௫॥ 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌮𑍂𑌲𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿 𑌰𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍀𑌣𑌿 ௮௬॥ 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶 𑌨𑌯𑌨 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌾𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦 𑌕𑍗𑌮𑍁𑌦𑍀 ௮௭॥ 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌹𑌾𑌰𑍍𑌦 𑌤𑌮𑍋𑌭𑍇𑌦 𑌭𑌾𑌨𑍁𑌮𑌦𑍍 𑌭𑌾𑌨𑍁𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌦𑍂𑌤𑍀 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌂𑌕𑌰𑍀 ௮௮॥ 𑌶𑌿𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌪𑌰𑌾 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌅𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌾 𑌮𑌨𑍋𑌵𑌾𑌚𑌾𑌮 𑌗𑍋𑌚𑌰𑌾 ௮௯॥ 𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑌕𑍍𑌤𑌿𑌶𑍍 𑌚𑍇𑌤𑌨𑌾𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌜𑌡𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍 𑌜𑌡𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌗𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌸𑌂𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௯௦॥ 𑌤𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌵𑌮𑌯𑍀 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌕𑍋𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑍀𑌮 𑌮𑌹𑌿𑌮𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌯𑍗𑌵𑌨𑌾 𑌮𑌦𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ௯௧॥ 𑌮𑌦𑌘𑍂𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌮𑌦𑌪𑌾𑌟𑌲 𑌗𑌣𑍍𑌡𑌭𑍂𑌃 𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌦𑍍𑌰𑌵 𑌦𑌿𑌗𑍍𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌚𑌾𑌮𑍍𑌪𑍇𑌯 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ௯௨॥ 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌕𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾 𑌕𑍁𑌲𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌕𑍁𑌲𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾𑌲𑌯𑌾 𑌕𑍗𑌲 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗 𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௯௩॥ 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌗𑌣 𑌨𑌾𑌥𑌾𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑍍 𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑌤𑍀 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨 𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ௯௪॥ 𑌤𑍇𑌜𑍋𑌵𑌤𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑌯𑌨𑌾 𑌲𑍋𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌹𑌂𑌸𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌮𑌲𑌯𑌾𑌚𑌲 𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ௯௫॥ 𑌸𑍁𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌨𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌸𑍁𑌭𑍍𑌰𑍂𑌃 𑌶𑍋𑌭𑌨𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌕𑌣𑍍𑌠𑍀 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌣𑍀 𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௯௬॥ 𑌵𑌜𑍍𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌵𑌯𑍋𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ௯௭॥ 𑌵𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾𑌽𑌽 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 𑌖𑌟𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌦𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌾 𑌵𑌦𑌨𑍈𑌕 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ௯௮॥ 𑌪𑌾𑌯𑌸𑌾𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌕𑍍𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌪𑌶𑍁𑌲𑍋𑌕 𑌭𑌯𑌂𑌕𑌰𑍀 𑌅𑌮𑍃𑌤𑌾𑌦𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌾 𑌡𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ௯௯॥ 𑌅𑌨𑌾𑌹 𑌤𑌾𑌬𑍍𑌜𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌭𑌾 𑌵𑌦𑌨𑌦𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌾𑌽 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌲𑌾𑌦𑌿 𑌧𑌰𑌾 𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ௧௦௦॥ 𑌕𑌾𑌲𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍗𑌘 𑌵𑍃𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑍗 𑌦𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌵𑌰𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌕𑌿𑌣𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௦௧॥ 𑌮𑌣𑌿𑌪𑍂𑌰𑌾𑌬𑍍𑌜 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌵𑌦𑌨 𑌤𑍍𑌰𑌯𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌾 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌾𑌦𑌿 𑌕𑌾𑌯𑍁𑌧𑍋𑌪𑍇𑌤𑌾 𑌡𑌾𑌮𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 ௧௦௨॥ 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌗𑍁𑌡𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌸𑍁𑌖𑌦𑌾 𑌲𑌾𑌕𑌿𑌨𑍍𑌯𑌂𑌬𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௦௩॥ 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌜𑌗𑌤𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌨𑍋𑌹𑌰𑌾 𑌶𑍂𑌲𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌯𑍁𑌧 𑌸𑌂𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌪𑍀𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌤𑌿𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ௧௦௪॥ 𑌮𑍇𑌦𑍋𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌦𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌰𑍂𑌪𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ௧௦௫॥ 𑌮𑍂𑌲𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌅𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌾𑌦𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌾 𑌵𑌰𑌦𑌾𑌦𑌿 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௧௦௬॥ 𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑍗𑌦 𑌨𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌾𑌕𑌿𑌨𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌬𑍍𑌜 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌷𑌡𑌾𑌨𑌨𑌾 ௧௦௭॥ 𑌮𑌜𑍍𑌜𑌾 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌹𑌂𑌸𑌵𑌤𑍀 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑍈𑌕 𑌰𑌸𑌿𑌕𑌾 𑌹𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌰𑍂𑌪𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ௧௦௮॥ 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌦𑌲 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋𑌪 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌧 𑌧𑌰𑌾 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌮𑍁𑌖𑍀 ௧௦௯॥ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍗𑌦𑌨 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌯𑌾𑌕𑌿𑌨𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌽𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍 𑌮𑍇𑌧𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿 𑌰𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾 ௧௧௦॥ 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌲𑌭𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌨𑌾 𑌪𑍁𑌲𑍋𑌮𑌜𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌬𑌨𑍍𑌧 𑌮𑍋𑌚𑌨𑍀 𑌬𑌰𑍍𑌬𑌰𑌾𑌲𑌕𑌾 ௧௧௧॥ 𑌵𑌿𑌮𑌰𑍍𑌶𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌯𑌦𑌾𑌦𑌿 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁 𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ௧௧௨॥ 𑌅𑌗𑍍𑌰𑌗𑌣𑍍𑌯𑌾𑌽 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌕𑌲𑌿𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷 𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍀 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௧௧௩॥ 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌲 𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌦𑌾𑌡𑌿𑌮𑍀 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 𑌮𑍃𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍃𑌡𑌾𑌨𑍀 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௧௪॥ 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌨𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿 𑌵𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌲𑌭𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌲𑌯 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀 ௧௧௫॥ 𑌪𑌰𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨 𑌘𑌨𑌰𑍁𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌪𑌾𑌨𑌾𑌲𑌸𑌾 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌕𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௧௬॥ 𑌮𑌹𑌾𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌮𑍃𑌣𑌾𑌲 𑌮𑍃𑌦𑍁 𑌦𑍋𑌰𑍍𑌲𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌨𑍀𑌯𑌾 𑌦𑌯𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌾𑌂𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯 𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 ௧௧௭॥ 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌷𑍋𑌡 𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑍂𑌟𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑌾 ௧௧௮॥ 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 𑌭𑍂𑌤 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌶𑌿𑌰𑌃𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑌿𑌭𑌾 𑌭𑌾𑌲𑌸𑍍𑌥𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌧𑌨𑍁𑌃𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ௧௧௯॥ 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌰𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑍋𑌣𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰 𑌦𑍀𑌪𑌿𑌕𑌾 𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌯𑌣𑍀 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌯𑌜𑍍𑌞 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ௧௨௦॥ 𑌦𑌰𑌾𑌨𑍍𑌦𑍋𑌲𑌿𑌤 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌦𑌰𑌹𑌾𑌸𑍋 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍 𑌗𑍁𑌣𑌨𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍 𑌗𑍋𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌗𑍁𑌹𑌜𑌨𑍍𑌮𑌭𑍂𑌃 ௧௨௧॥ 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑍀 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌨𑍀𑌤𑌿𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌦𑌹𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌰𑌾𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌤𑌿𑌥𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾 ௧௨௨॥ 𑌕𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌕𑌲𑌾𑌨𑌾𑌥𑌾 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌲𑌾𑌪 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌚𑌾𑌮𑌰 𑌰𑌮𑌾𑌵𑌾𑌣𑍀 𑌸𑌵𑍍𑌯𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௧௨௩॥ 𑌆𑌦𑌿𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌮𑍇𑌯𑌾𑌽𑌽𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌾 𑌪𑌾𑌵𑌨𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌅𑌨𑍇𑌕𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ௧௨௪॥ 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌕𑍇𑌵𑌲𑌾 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯 𑌪𑌦𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌗𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ௧௨௫॥ 𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌰𑌿 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰 𑌤𑌿𑌲𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌉𑌮𑌾 𑌶𑍈𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌤𑌨𑌯𑌾 𑌗𑍗𑌰𑍀 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾 ௧௨௬॥ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌗𑌰𑍍𑌭𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌽 𑌵𑌰𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌗𑌧𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨 𑌗𑌮𑍍𑌯𑌾𑌽 𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌦𑌾 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ௧௨௭॥ 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌵𑍇𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌸𑌂𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌲𑍋𑌪𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍 𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌲𑍀𑌲𑌾 𑌕𑍍𑌲𑍁𑌪𑍍𑌤 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾 ௧௨௮॥ 𑌅𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌰𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌯𑍋𑌗𑌦𑌾 𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌾 𑌯𑍋𑌗𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌯𑍁𑌗𑌂𑌧𑌰𑌾 ௧௨௯॥ 𑌇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌸𑌦𑌸𑌦𑍍 𑌰𑍂𑌪𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ௧௩௦॥ 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌜𑌾𑌜𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌲𑍋𑌕𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌏𑌕𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌭𑍂𑌮𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑍈𑌤𑌾 𑌦𑍍𑌵𑍈𑌤 𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ௧௩௧॥ 𑌅𑌨𑍍𑌨𑌦𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌦𑌾 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑍈𑌕𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌬𑍃𑌹𑌤𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌬𑌲𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ௧௩௨॥ 𑌭𑌾𑌷𑌾𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌬𑍃𑌹𑌤𑍍𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌭𑌾𑌵𑌾𑌭𑌾𑌵 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌖𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌶𑍁𑌭𑌕𑌰𑍀 𑌶𑍋𑌭𑌨𑌾 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌾𑌗𑌤𑌿𑌃 ௧௩௩॥ 𑌰𑌾𑌜 𑌰𑌾𑌜𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯 𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍍𑌕𑍃𑌪𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍀𑌠 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌿𑌤 𑌨𑌿𑌜𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾 ௧௩௪॥ 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌕𑍋𑌶𑌨𑌾𑌥𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗 𑌬𑌲𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌧𑌾 𑌸𑌾𑌗𑌰 𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾 ௧௩௫॥ 𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌶𑌮𑌨𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕 𑌵𑌶𑌂𑌕𑌰𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑍍𑌥 𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌾𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑌚𑍍𑌚𑌿𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௩௬॥ 𑌦𑍇𑌶𑌕𑌾𑌲𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌯𑍀 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௩௭॥ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌪𑌾𑌧𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵 𑌪𑌤𑌿𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 𑌸𑌂𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌗𑍁𑌰𑍂𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௩௮॥ 𑌕𑍁𑌲𑍋𑌤𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌭𑌗𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌮𑌤𑍀 𑌮𑌹𑍀 𑌗𑌣𑌾𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌗𑍁𑌰𑍂𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ௧௩௯॥ 𑌸𑍍𑌵𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇𑌶𑍀 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌸𑌨𑌕𑌾𑌦𑌿 𑌸𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ௧௪௦॥ 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌲𑌾𑌽𑌽 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌲𑌿𑌕𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂𑌕𑌰𑍀 𑌨𑌾𑌮𑌪𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌟𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ௧௪௧॥ 𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌗𑌦 𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌲𑌾𑌸𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌲𑌯𑌕𑌰𑍀 𑌲𑌜𑍍𑌜𑌾 𑌰𑌮𑍍𑌭𑌾𑌦𑌿 𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾 ௧௪௨॥ 𑌭𑌵𑌦𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯 𑌦𑌵𑌾𑌨𑌲𑌾 𑌦𑍗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯 𑌤𑍂𑌲 𑌵𑌾𑌤𑍂𑌲𑌾 𑌜𑌰𑌾𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 ௧௪௩॥ 𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌕𑍇𑌕𑌿 𑌘𑌨𑌾 𑌘𑌨𑌾 𑌰𑍋𑌗𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤 𑌦𑌂𑌭𑍋𑌲𑌿𑌰𑍍 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑌾𑌰𑍁 𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌿𑌕𑌾 ௧௪௪॥ 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌶𑌨𑌾 𑌅𑌪𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾 𑌚𑌣𑍍𑌡 𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍁𑌰 𑌨𑌿𑌷𑍂𑌦𑌿𑌨𑍀 ௧௪௫॥ 𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌶𑍀 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌗 𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌸𑍁𑌭𑌗𑌾 𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍𑌬𑌕𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 ௧௪௬॥ 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌾 𑌪𑌵𑌰𑍍𑌗𑌦𑌾 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌜𑌪𑌾𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪 𑌨𑌿𑌭𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌓𑌜𑍋𑌵𑌤𑍀 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌧𑌰𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 ௧௪௭॥ 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌧𑌰𑍍𑌷𑌾 𑌪𑌾𑌟𑌲𑍀 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌤𑍀 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ௧௪௮॥ 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌡𑍍 𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌜𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌦𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௪௯॥ 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌣𑍍𑌡 𑌭𑍈𑌰𑌵𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌰𑌾𑌜𑍍 𑌯𑌧𑍂𑌃 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑍇𑌶𑍀 𑌜𑌯𑌤𑍍𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌗𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌪𑌰𑌾 ௧௫௦॥ 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌸𑌾𑌮𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌾 𑌕𑌪𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌲𑌾𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌧𑍁𑌕𑍍 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௫௧॥ 𑌕𑌲𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌕𑌲𑌾 𑌰𑌸𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌰𑌸𑌶𑍇𑌵𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑌨𑌾 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌾 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ௧௫௨॥ 𑌪𑌰𑌂𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌂𑌧𑌾𑌮 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌣𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾 𑌪𑌾𑌶𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌪𑌾𑌶𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌪𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌭𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀 ௧௫௩॥ 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌾𑌽 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌾𑌽 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌮𑌾𑌨𑌸 𑌹𑌂𑌸𑌿𑌕𑌾 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍 𑌯𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌤𑍀 ௧௫௪॥ 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌬𑌹𑍁𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌬𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌣𑍍𑌡𑌾𑌽𑌽𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌾 𑌕𑍃𑌤𑍀𑌃 ௧௫௫॥ 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌤𑍍 𑌪𑍀𑌠𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌵𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌖𑌲𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑍀𑌰𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌯𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌃 ௧௫௬॥ 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌮𑍂𑌲𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌭𑌾𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌭𑌵𑌰𑍋𑌗𑌘𑍍𑌨𑍀 𑌭𑌵𑌚𑌕𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 ௧௫௭॥ 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃𑌸𑌾𑌰𑌾 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌾 𑌤𑌲𑍋𑌦𑌰𑍀 𑌉𑌦𑌾𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮 𑌵𑍈𑌭𑌵𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌣 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௫௮॥ 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁 𑌜𑌰𑌾𑌤𑌪𑍍𑌤 𑌜𑌨 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌪𑌨𑌿𑌷 𑌦𑍁𑌦𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍀𑌤 𑌕𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 ௧௫௯॥ 𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌾 𑌗𑌗𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌗𑌾𑌨𑌲𑍋𑌲𑍁𑌪𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌨𑌾 𑌰𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾𑌽 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑍍𑌧 𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾 ௧௬௦॥ 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌰𑌣 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍇𑌲𑌿 𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌾 𑌕𑌨𑌤𑍍𑌕𑌨𑌕 𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕𑌾 𑌲𑍀𑌲𑌾𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹 𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ௧௬௧॥ 𑌅𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑍍𑌰 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖 𑌸𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌬𑌹𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌾 ௧௬௨॥ 𑌤𑍍𑌰𑌯𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌗 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌮𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌰𑌾𑌮𑌾 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 ௧௬௩॥ 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰 𑌪𑌙𑍍𑌕 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌗𑍍𑌨 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑌣 𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌕𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌯𑌜𑌮𑌾𑌨 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௬௪॥ 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾 𑌧𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌧𑌨𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵 𑌭𑍍𑌰𑌮𑌣 𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ௧௬௫॥ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌗𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌭𑌾 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍀 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌅𑌯𑍋𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑍋𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌕𑍂𑌟𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌕𑍁𑌲𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௬௬॥ 𑌵𑍀𑌰𑌗𑍋𑌷𑍍𑌠𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌨𑍈𑌷𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌦𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨 𑌕𑌲𑌨𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌦𑌗𑍍𑌧𑌾 𑌬𑍈𑌨𑍍𑌦 𑌵𑌾𑌸𑌨𑌾 ௧௬௭॥ 𑌤𑌤𑍍𑌵𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌯𑍀 𑌤𑌤𑍍𑌵𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌥 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌸𑌾𑌮𑌗𑌾𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵 𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀 ௧௬௮॥ 𑌸𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌸𑌵𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑌦𑍍𑌵𑌿 𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾 𑌧𑍀𑌰𑌾 𑌧𑍀𑌰 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 ௧௬௯॥ 𑌚𑍈𑌤𑌨𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌚𑍈𑌤𑌨𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌸𑌦𑍋𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌦𑌾𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌤𑌰𑍁𑌣𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌟𑌲𑌾 ௧௭௦॥ 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌦𑌰𑌸𑍍𑌮𑍇𑌰 𑌮𑍁𑌖𑌾𑌂𑌬𑍁𑌜𑌾 𑌕𑍗𑌲𑌿𑌨𑍀 𑌕𑍇𑌵𑌲𑌾𑌽𑌨𑌰𑍍𑌘𑍍𑌯 𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌪𑌦 𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ௧௭௧॥ 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌮𑌤𑍀 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤 𑌵𑍈𑌭𑌵𑌾 𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌾𑌨𑌵𑌤𑍀 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍀 𑌮𑌂𑌗𑌲𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ௧௭௨॥ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌗𑌿𑌣𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌗𑌲𑍍𑌭𑌾 𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑌾𑌰𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌮𑍋𑌦𑌾 𑌮𑌨𑍋𑌮𑌯𑍀 ௧௭௩॥ 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌕𑍇𑌶𑍀 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌵𑌾𑌮𑌕𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤 𑌮𑌞𑍍𑌚𑌾𑌧𑌿 𑌶𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ௧௭௪॥ 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑍀 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌭𑍂𑌤𑍇𑌶𑌿 𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌸𑌂𑌖𑍍𑌯𑍋𑌪𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍀 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍈𑌶𑍍 𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌶𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾 𑌶𑌂𑌭𑍁 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀 ௧௭௫॥ 𑌧𑌰𑌾 𑌧𑌰𑌸𑍁𑌤𑌾 𑌧𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌿𑌣𑍀 𑌧𑌰𑍍𑌮 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌤𑍀𑌤𑌾 𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍀𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌤𑍀𑌤𑌾 𑌶𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾 ௧௭௬॥ 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍂𑌕 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌬𑌾𑌲𑌾 𑌲𑍀𑌲𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌿𑌨𑍀 𑌸𑍁𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑍀 𑌸𑍁𑌖𑌕𑌰𑍀 𑌸𑍁𑌵𑍇𑌷𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ௧௭௭॥ 𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑍍𑌚𑌨 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾 𑌶𑍋𑌭𑌨𑌾 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌾 𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌤𑌰𑍍𑌪𑌣 𑌸𑌂𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾𑌂𑌬𑌿𑌕𑌾 ௧௭௮॥ 𑌦𑌶 𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌶𑌂𑌕𑌰𑍀 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌗𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌜𑍍𑌞𑍇𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ௧௭௯॥ 𑌯𑍋𑌨𑌿𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌖𑌣𑍍𑌡𑍇𑌶𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍁𑌣𑌾𑌂𑌬𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑍋𑌣𑌗𑌾 𑌅𑌨𑌘𑌾𑌽𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤 𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌤𑍍𑌥 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ௧௮௦॥ 𑌅𑌭𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌤𑌿 𑌶𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾 𑌷𑌡𑌧𑍍𑌵𑌾𑌤𑍀𑌤 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌅𑌵𑍍𑌯𑌾𑌜 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨 𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌦𑍀𑌪𑌿𑌕𑌾 ௧௮௧॥ 𑌆𑌬𑌾𑌲𑌗𑍋𑌪 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍁𑌲𑍍𑌲𑌂𑌘𑍍𑌯 𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌜𑌨𑌿𑌲𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 ௧௮௨॥ 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑌿𑌵𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈𑌕𑍍𑌯 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾 𑌏𑌵𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌨𑌾𑌮𑍍 𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌰𑌕𑌂 𑌜𑌗𑍁𑌃 𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑌾𑌖𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌹𑌯𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌥𑌨𑌂 𑌸𑌂𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂

|| dhyaanam || sindūrāruṇa vigrahāṃ trinayanāṃ māṇikyamauli sphurat tārā nāyaka śekharāṃ smitamukhī māpīna vakṣoruhām | pāṇibhyāmalipūrṇa ratna caṣakaṃ raktotpalaṃ bibhratīṃ saumyāṃ ratna ghaṭastha raktacaraṇāṃ dhyāyet parāmambikām || aruṇāṃ karuṇā taraṅgitākṣīṃ dhṛta pāśāṅkuśa puṣpa bāṇacāpām | aṇimādibhi rāvṛtāṃ mayukhaiḥ rahamityeva vibhāvaye bhavānīm || dhyāyet padmāsanasthāṃ vikasitavadanāṃ padmapatrāyatākṣīṃ hemābhāṃ pītavastrāṃ karakalitalasad hemapadmāṃ varāṅgīm | sarvālaṅkāra yuktāṃ satata mabhayadāṃ bhaktanamrāṃ bhavānīṃ śrīvidyāṃ śānta mūrttiṃ sakala suranutāṃ sarva sampatpradātrīm || sakuṅkuma vilepanāmalikacumbi kastūrikāṃ samanda hasitekṣaṇāṃ saśara cāpa pāśāṅkuśām | aśeṣajana mohinīṃ aruṇa mālya bhūṣāmbarāṃ japākusuma bhāsurāṃ japavidhau smare dambikām || || atha śrī lalitā sahasranāma stotram || oṃ śrīmātā śrīmahārājñī śrīmatsiṃhā saneśvarī | cidagni kuṇḍasaṃbhūtā devakārya samudyatā || 1|| udyadbhānu sahasrābhā caturbāhu samanvitā | rāgasvarūpa pāśāḍhyā krodhā kārāṅkuśojjvalā || 2|| manorūpekṣu kodaṇḍā pañca tanmātra sāyakā | nijāruṇa prabhāpūra majjadbrahmāṇḍa maṇḍalā || 3|| campakā śokapunnāga saugandhika lasatkacā | kuruvinda maṇiśreṇī kanatkoṭīra maṇḍitā || 4|| aṣṭamī caṃdra vibhrāja dalikasthala śobhitā | mukhacandra kalaṅkābha mṛganābhi viśeṣakā || 5|| vadanasmara māṅgalya gṛhatoraṇa cillikā | vaktra lakṣmī parīvāha calan mīnābha locanā || 6|| navacampaka puṣpābha nāsādaṇḍa virājitā | tārākānti tiraskāri nāsābharaṇa bhāsurā || 7|| kadamba mañjarī klupta karṇapūra manoharā | tāṭaṅka yugalībhūta tapanoḍupa maṇḍalā || 8|| padmarāga śilādarśa paribhāvi kapolabhūḥ | navavidruma bimbaśrī nyakkāri radanacchadā || 9|| śuddha vidyāṅkurākāra dvijapaṅkti dvayojjvalā | karpūra vīṭikāmoda samākarṣi digantarā || 10|| nijasallāpa mādhurya vinirbhartsita kacchapī | maṃdasmita prabhāpūra majjatkāmeśa mānasā || 11|| anākalita sādṛśya cibukaśrī virājitā | kāmeśa baddhamāṅgalya sūtra śobhita kaṃdharā || 12|| kanakāṅgada keyūra kamanīya bhujānvitā | ratnagraiveya cintāka lolamuktā phalānvitā || 13|| kāmeśvara premaratna maṇipratipaṇa stanī | nābhyālavāla romāli latāphala kucadvayī || 14|| lakṣyaroma latādhāratā samunneya madhyamā | stanabhāra dalanmadhya paṭṭabandha valitrayā || 15|| aruṇāruṇa kausumbha vastrabhāsvat kaṭītaṭī | ratnakiṅkiṇi kāramya raśanā dāma bhūṣitā || 16|| kāmeśa jñāta saubhāgya mārdavoru dvayānvitā | māṇikya makuṭākāra jānudvaya virājitā || 17|| indragopa parikṣipta smaratūṇābha jaṃghikā | gūḍhagulphā kūrmapṛṣṭha jayiṣṇu prapadānvitā || 18|| nakhadīdhiti saṃchanna namajjana tamoguṇā | padadvaya prabhājāla parākṛta saroruhā || 19|| siñjāna maṇimañjīra maṇḍitaśrī padāṃbujā | marālī maṃdagamanā mahālāvaṇya śevadhiḥ || 20|| sarvāruṇā' navadyāṅgī sarvābharaṇa bhūṣitā | śiva kāmeśvarāṅkasthā śivā svādhīna vallabhā || 21|| sumeru madhya śṛṅgasthā śrīmannagara nāyikā | cintāmaṇi gṛhāntasthā pañcabrahmā sanasthitā || 22|| mahāpadmāṭavī saṃsthā kadamba vanavāsinī | sudhāsāgara madhyasthā kāmākṣī kāmadāyinī || 23|| devarṣi gaṇasaṃghāta stūyamānātma vaibhavā | bhaṇḍāsura vadhodyukta śaktisenā samanvitā || 24|| sampatkarī samārūḍha siṃdhura vrajasevitā | aśvārūḍhā dhiṣṭhitāśva koṭikoṭi bhirāvṛtā || 25|| cakrarāja rathārūḍha sarvāyudha pariṣkṛtā | geyacakra rathārūḍha maṃtriṇī parisevitā || 26|| kiricakra rathārūḍha daṇḍanātha puraskṛtā | jvālā mālinikākṣipta vahni prākāra madhyagā || 27|| bhaṇḍasainya vadhodyukta śaktivikrama harṣitā | nityā parākramāṭopa nirīkṣaṇa samutsukā || 28|| bhaṇḍaputra vadhodyukta bālāvikrama nanditā | mantriṇyambā viracita viṣaṅga vadhatoṣitā || 29|| viśukra prāṇaharaṇa vārāhī vīryananditā | kāmeśvara mukhāloka kalpita śrīgaṇeśvarā || 30|| mahāgaṇeśa nirbhinna vighnayantra praharṣitā | bhaṇḍāsurendra nirmukta śastra pratyastra varṣiṇī || 31|| karāṅguli nakhotpanna nārāyaṇa daśākṛtiḥ | mahāpāśu patāstrāgni nirdagdhāsura sainikā || 32|| kāmeśvarāstra nirdagdha sabhaṇḍāsura śūnyakā | brahmopendra mahendrādi devasaṃstuta vaibhavā || 33|| haranetrāgni saṃdagdha kāma saṃjīva nauṣadhiḥ | śrīmadvāgbhava kūṭaika svarūpa mukhapaṅkajā || 34|| kaṇṭhādhaḥ kaṭiparyanta madhyakūṭa svarūpiṇī | śaktikūṭaika tāpanna kaṭyadho bhāgadhāriṇī || 35|| mūlamantrātmikā mūla kūṭatraya kalebarā | kulāmṛtaika rasikā kulasaṃketa pālinī || 36|| kulāṅganā kulāntasthā kaulinī kulayoginī | akulā samayāntasthā samayācāra tatparā || 37|| mūlādhāraika nilayā brahmagranthi vibhedinī | maṇipūrāntarūditā viṣṇugranthi vibhedinī || 38 || ājñā cakrāntarālasthā rudragranthi vibhedinī | sahasrārāṃ bujārūḍhā sudhāsārābhi varṣiṇī || 39 || taḍillatā samaruciḥ ṣaṭcakropari saṃsthitā | mahāsaktiḥ kuṇḍalinī bisatantu tanīyasī || 40|| bhavānī bhāvanāgamyā bhavāraṇya kuṭhārikā | bhadrapriyā bhadramūrttiḥ bhakta saubhāgya dāyinī || 41|| bhaktipriyā bhaktigamyā bhaktivaśyā bhayāpahā | śāṃbhavī śāradārādhyā śarvāṇī śarmadāyinī || 42|| śāṅkarī śrīkarī sādhvī śaraccandra nibhānanā | śātodarī śāntimatī nirādhārā niraṃjanā || 43|| nirlepā nirmalā nityā nirākarā nirākulā | nirguṇā niṣkalā śāntā niṣkāmā nirūpaplavā || 44|| nityamuktā nirvikārā niṣprapañcā nirāśrayā | nityaśuddhā nityabuddhā niravadyā nirantarā || 45|| niṣkāraṇā niṣkalaṅkā nirupādhir nirīśvarā | nīrāgā rāgamathanī nirmadā madanāśinī || 46|| niścintā nirahaṃkārā nirmohā mohanāśinī | nirmamā mamatāhantrī niṣpāpā pāpanāśinī || 47|| niṣkrodhā krodhaśamanī nirlobhā lobhanāśinī | nissaṃśayā saṃśayaghnī nirbhavā bhavanāśinī || 48|| nirvikalpā nirābādhā nirbhedā bhedanāśinī | nirnāśā mṛtyumathanī niṣkriyā niṣparigrahā || 49|| nistulā nilacikurā nirapāyā niratyayā | durlabhā durgamā durgā duḥkhahantrī sukhapradā || 50|| duṣṭadūrā durācāra śamanī doṣa varjitā | sarvajñā sāndrakaruṇā samānadhika varjitā || 51|| sarvaśakti mayī sarva maṅgalā sadgati pradā | sarveśvari sarvamayī sarvamantra svarūpiṇī || 52|| sarva yantrātmikā sarva tantrarūpā manonmanī | māheśvarī mahādevī mahālakṣmī mṛḍapriyā || 53|| mahārūpā mahāpūjyā mahāpātaka nāśinī | mahāmāyā mahāsattvā mahāśaktiḥ mahāratiḥ || 54|| mahābhogā mahaiśvaryā mahāvīryā mahābalā | mahābuddhiḥ mahāsiddhiḥ mahāyogeś vareśvarī || 55|| mahātantrā mahāmantrā mahāyantrā mahāsanā | mahāyāga kramārādhyā mahābhairava pūjitā || 56|| maheśvara mahākalpa mahātāṇḍava sākṣiṇī | mahākāmeśa mahiṣī mahātripura sundarī || 57|| catuṣṣaṣṭ yupacārāḍhyā catuṣṣaṣṭi kalāmayī | mahā catuṣṣaṣṭi koṭi yoginī gaṇasevitā || 58|| manuvidyā candravidyā candramaṇḍala madhyagā | cārurūpā cāruhāsā cārucandra kalādharā || 59|| carācara jagannāthā cakrarāja niketanā | pārvatī padmanayanā padmarāga samaprabhā || 60|| pañcapretāsa nāsīnā pañcabrahma svarupiṇī | cinmayī paramānandā vijñāna ghanarūpiṇī || 61|| dhyāna dhyātṛ dhyeyarūpā dharmādharma vivarjitā | viśvarupā jāgariṇī svapantī taijasātmikā || 62|| suptā prājñātmikā turyā sarvāvasthā vivarjitā | sṛṣṭikartrī brahmarūpā goptrī govindarūpiṇī || 63|| saṃhāriṇī rudrarūpā tirodhāna karīśvarī | sadāśivā'nugrahadā pañcakṛtya parāyaṇā || 64|| bhānumaṇḍala madhyasthā bhairavī bhagamālinī | padmāsanā bhagavatī padmanābha sahodarī || 65|| unmeṣa nimiṣotpanna vipanna bhuvanāvalī | sahasraśīrṣa vadanā sahasrākṣī sahasrapāt || 66|| ābrahmakīṭa jananī varṇāśrama vidhāyini | nijājñārūpa nigamā puṇyāpuṇya phalapradā || 67|| śruti sīmanta sindūrī kṛtapādābja dhūlikā | sakalāgama saṃdoha śukti saṃpuṭa mauktikā || 68|| puruṣārttha pradā pūrṇā bhoginī bhuvaneśvarī | aṃbikā'nādi nidhanā haribrahmendra sevitā || 69|| nārāyaṇī nādarūpā nāmarūpa vivarjitā | hrīṃkārī hrīmatī hṛdyā heyopādeya varjitā || 70|| rājarājārccitā rājñī ramyā rājīva locanā | raṃjanī ramaṇī rasyā raṇatkiṅkiṇi mekhalā || 71|| ramā rākenduvadanā ratirūpā ratipriyā | rakṣākarī rākṣasaghnī rāmā ramaṇa lampaṭā || 72|| kāmyā kāma kalārūpā kadamba kusumapriyā | kalyāṇī jagatīkandā karuṇārasa sāgarā || 73|| kalāvatī kalālāpā kāntā kādambarī priyā | varadā vāmanayanā vāruṇī madavihvalā || 74|| viśvādhikā vedavedyā vindhyācala nivāsinī | vidhātrī vedajananī viṣṇumāyā vilāsinī || 75|| kṣetrasvarūpā kṣetreśī kṣetrakṣetrajña pālinī | kṣayavṛddhi vinirmuktā kṣetrapāla samarccitā || 76|| vijayā vimalā vandyā vandāru jana vatsalā | vāgvādinī vāmakeśī vahnimaṇḍala vāsinī || 77|| bhakti matkalpalatikā paśupāśa vimocinī | saṃhṛtāśeṣa pāṣaṇḍā sadācāra pravarttikā || 78|| tāpatrayāgni saṃtapta samāhlādana candrikā | taruṇī tāpasārādhyā tanumadhyā tamopahā || 79|| citistatpada lakṣyārtthā cideka rasarūpiṇī | svātmānanda lavībhūta brahmādyānanda saṃtatiḥ || 80|| parāpratyak citīrūpā paśyantī paradevatā | madhyamā vaikharīrūpā bhakta mānasa haṃsikā || 81|| kāmeśvara prāṇanāḍī kṛtajñā kāmapūjitā | śṛṅgāra rasasaṃpūrṇā jayā jālandhara sthitā || 82|| oḍyāṇa pīṭhanilayā bindumaṇḍala vāsinī | rahoyāga kramārādhyā rahastarpaṇa tarppitā || 83|| sadyaḥprasādinī viśva sākṣiṇī sākṣivarjitā | ṣaḍaṅga devatāyuktā ṣāḍguṇya paripūritā || 84|| nityaklinnā nirupamā nirvāṇa sukhadāyinī | nityāṣoḍa śikārūpā śrīkaṇṭhārdha śarīriṇī || 85|| prabhāvatī prabhārūpā prasiddhā parameśvarī | mūlaprakṛti ravyaktā vyaktā vyakta svarūpīṇi || 86|| vyāpinī vividhākārā vidyāvidyā svarūpiṇī | mahākāmeśa nayana kumudāhlāda kaumudī || 87|| bhaktahārda tamobheda bhānumad bhānusantatiḥ | śivadūtī śivārādhyā śivamūrttiḥ śivaṃkarī || 88|| śivapriyā śivaparā śiṣṭeṣṭā śiṣṭapūjitā | aprameyā svaprakāśā manovācāma gocarā || 89|| cicchaktiś cetanārūpā jaḍaśaktir jaḍātmikā | gāyatrī vyāhṛtiḥ saṃdhyā dvijabṛnda niṣevitā || 90|| tatvāsanā tatvamayī pañca kośāntara sthitā | nissīma mahimā nitya yauvanā madaśālinī || 91|| madaghūrṇita raktākṣī madapāṭala gaṇḍabhūḥ | candanadrava digdhāṅgī cāmpeya kusumapriyā || 92|| kuśalā komalākārā kurukullā kuleśvarī | kulakuṇḍālayā kaula mārga tatpara sevitā || 93|| kumāragaṇa nāthāmbā tuṣṭiḥ puṣṭir matirdhṛtiḥ | śāntiḥ svastimatī kāntir nandinī vighna nāśinī || 94|| tejovatī trinayanā lolākṣi kāmarūpiṇī | mālinī haṃsinī mātā malayācala vāsinī || 95|| sumukhī nalinī subhrūḥ śobhanā suranāyikā | kālakaṇṭhī kāntimati kṣobhiṇī sūkṣma rūpiṇī || 96|| vajreśvarī vāmadevī vayovasthā vivarjitā | siddheśvari siddhavidyā siddhamātā yaśasvinī || 97|| viśuddhi cakranilayā'' raktavarṇā trilocanā | khaṭvāṅgādi praharaṇā vadanaika samanvitā || 98|| pāyasānnapriyā tvaksthā paśuloka bhayaṃkarī | amṛtādi mahāśakti saṃvṛtā ḍākinīśvarī || 99|| anāha tābjanilayā śyāmābhā vadanadvayā | daṃṣṭrojjvalā' kṣamālādi dharā rudhira saṃsthitā || 100|| kālarātryādi śaktyaugha vṛtā snigdhau danapriyā | mahāvīrendra varadā rākiṇyambā svarūpiṇī || 101|| maṇipūrābja nilayā vadana trayasaṃyutā | vajrādi kāyudhopetā ḍāmaryādi bhirāvṛtā || 102|| raktavarṇā māṃsaniṣṭhā guḍānna prītamānasā | samasta bhaktasukhadā lākinyaṃbā svarūpiṇī || 103|| svādhiṣṭhānāṃ bujagatā caturvaktra manoharā | śūlādyāyudha saṃpannā pītavarṇā tigarvitā || 104|| medoniṣṭhā madhuprītā bandinyādi samanvitā | dadhyannāsakta hṛdayā kākinī rūpadhāriṇī || 105|| mūlādhārāmbujārūḍhā pañcavaktrāsthi saṃsthitā | aṅkuśādi praharaṇā varadādi niṣevitā || 106|| mudgauda nāsaktacittā sākinyambā svarūpiṇī | ājñā cakrābja nilayā śuklavarṇā ṣaḍānanā || 107|| majjā saṃsthā haṃsavatī mukhyaśakti samanvitā | haridrānnaika rasikā hākinī rūpadhāriṇī || 108|| sahasradala padmasthā sarvavarṇopa śobhitā | sarvāyudha dharā śukla saṃsthitā sarvatomukhī || 109|| sarvaudana prītacittā yākinyambā svarūpiṇī | svāhā svadhā'matir medhā śrutiḥ smṛti ranuttamā || 110|| puṇyakīrttiḥ puṇyalabhyā puṇyaśravaṇa kīrttanā | pulomajārcitā bandha mocanī barbarālakā || 111|| vimarśarūpiṇī vidyā viyadādi jagatprasūḥ | sarvavyādhi praśamanī sarvamṛtyu nivāriṇī || 112|| agragaṇyā' cintyarūpā kalikalmaṣa nāśinī | kātyāyanī kālahantrī kamalākṣa niṣevitā || 113|| tāmbūla pūritamukhī dāḍimī kusumaprabhā | mṛgākṣī mohinī mukhyā mṛḍānī mitrarūpiṇī || 114|| nityatṛptā bhaktanidhiḥ niyantrī nikhileśvarī | maitryādi vāsanā labhyā mahāpralaya sākṣiṇī || 115|| parāśaktiḥ parāniṣṭhā prajñāna ghanarupiṇī | mādhvī pānālasā mattā mātṛkā varṇarūpiṇī || 116|| mahākailāsa nilayā mṛṇāla mṛdu dorlatā | mahanīyā dayāmūrttiḥ mahāsāṃrājya śālinī || 117|| ātmavidyā mahāvidyā śrīvidyā kāmasevitā | śrīṣoḍa śākṣarī vidyā trikūṭā kāmakoṭikā || 118|| kaṭākṣakiṅkarī bhūta kamalākoṭi sevitā | śiraḥsthitā candranibhā bhālasthendra dhanuḥprabhā || 119|| hṛdayasthā raviprakhyā trikoṇāntara dīpikā | dākṣāyaṇī daityahantrī dakṣayajña vināśinī || 120|| darāndolita dīrghākṣī darahāso jvalanmukhī | gurumūrttir guṇanidhir gomātā guhajanmabhūḥ || 121|| deveśī daṇḍanītisthā daharākāśa rūpiṇī | pratipan mukhyarākānta tithimaṇḍala pūjitā || 122|| kalātmikā kalānāthā kāvyālāpa vinodinī | sacāmara ramāvāṇī savyadakṣiṇa sevitā || 123|| ādiśakti rameyā''tmā paramā pāvanākṛtiḥ | anekakoṭi brahmāṇḍa jananī divya vigrahā || 124|| klīṃkārī kevalā guhyā kaivalya padadāyinī | tripurā trijagadvandyā trimūrtis tridaśeśvarī || 125|| tryakṣari divya gandhāḍhyā sindūra tilakāñcitā | umā śailendra tanayā gaurī gandharva sevitā || 126|| viśvagarbhā svarṇagarbhā' varadā vāgadhīśvarī | dhyāna gamyā' paricchedyā jñānadā jñāna vigrahā || 127|| sarva vedānta saṃvedyā satyānanda svarūpiṇī | lopāmudrār citā līlā klupta brahmāṇḍa maṇḍalā || 128|| adṛśyā dṛśyarahitā vijñātrī vedyavarjitā | yoginī yogadā yogyā yogānandā yugaṃdharā || 129|| icchāśakti jñānaśakti kriyāśakti svarūpiṇī | sarvādhārā supratiṣṭhā sadasad rūpadhāriṇī || 130|| aṣṭamūrtti rajājaitrī lokayātra vidhāyinī | ekākinī bhūmarūpā nirdvaitā dvaita varjitā || 131|| annadā vasudā vṛddhā brahmātmaikya svarūpiṇī | bṛhatī brāhmaṇī brāhmī brahmā nandā balipriyā || 132|| bhāṣārūpā bṛhatsenā bhāvābhāva vivarjitā | sukhārādhyā śubhakarī śobhanā sulabhāgatiḥ || 133|| rāja rājeśvarī rājya dāyinī rājya vallabhā | rājatkṛpā rājapīṭha niveśita nijāśritā || 134|| rājyalakṣmīḥ kośanāthā caturaṅga baleśvarī | sāmrājya dāyinī satya saṃdhā sāgara mekhalā || 135|| dīkṣitā daityaśamanī sarvaloka vaśaṃkarī | sarvārttha dātrī sāvitrī saccidānanda rūpiṇī || 136|| deśakālā paricchinnā sarvagā sarva mohinī | sarasvatī śāstramayī guhāmbā guhyarūpiṇī || 137|| sarvopādhi vinirmuktā sadāśiva pativratā | saṃpradāyeśvarī sādhvī gurūmaṇḍala rūpiṇī || 138|| kulottīrṇā bhagārādhyā māyā madhumatī mahī | gaṇāmbā guhyakārādhyā komalāṅgī gurūpriyā || 139|| svatantrā sarvatantreśī dakṣiṇāmūrtti rūpiṇī | sanakādi samārādhyā śivajñāna pradāyinī || 140|| citkalā'' nandakalikā premarūpā priyaṃkarī | nāmapārāyaṇa prītā nandividyā naṭeśvarī || 141|| mithyā jagada dhiṣṭhānā muktidā mukti rūpiṇī | lāsyapriyā layakarī lajjā rambhādi vanditā || 142|| bhavadā vasudhā vṛṣṭiḥ pāpāraṇya davānalā | daurbhāgya tūla vātūlā jarādhvāntara viprabhā || 143|| bhāgyābdhi candrikā bhakta cittakeki ghanā ghanā | rogaparvata daṃbholir mṛtyudāru kuṭhārikā || 144|| maheśvarī mahākālī mahāgrāsā mahāśanā | aparṇā caṇḍikā caṇḍa muṇḍāsura niṣūdinī || 145|| kṣarākṣarātmikā sarva lokeśī viśvadhāriṇī | trivarga dātrī subhagā tryambakā triguṇātmikā || 146|| svargā pavargadā śuddhā japāpuṣpa nibhākṛtiḥ | ojovatī dyutidharā yajñarūpā priyavratā || 147|| durārādhyā durādharṣā pāṭalī kusumapriyā | mahatī merunilayā mandāra kusumapriyā || 148|| vīrārādhyā virāḍ rūpā virajā viśvatomukhī | pratyagrūpā parākāśā prāṇadā prāṇarūpiṇī || 149|| mārtaṇḍa bhairavārādhyā mantriṇī nyastarāj yadhūḥ | tripureśī jayatsenā nistraiguṇyā parāparā || 150|| satyajñānā nandarūpā sāmarasya parāyaṇā | kapardinī kalāmālā kāmadhuk kāmarūpiṇī || 151|| kalānidhiḥ kāvyakalā rasajñā rasaśevadhiḥ | puṣṭā purātanā pūjyā puṣkarā puṣkarekṣaṇā || 152|| paraṃjyotiḥ paraṃdhāma paramāṇuḥ parātparā | pāśahastā pāśahantrī paramantra vibhedinī || 153|| mūrttā' mūrttā' nityatṛptā munimānasa haṃsikā | satyavratā satyarūpā sarvāntar yāminī satī || 154|| brahmāṇī brahmajananī bahurūpā budhārcitā | prasavitrī pracaṇḍā''jñā pratiṣṭhā prakaṭā kṛtīḥ || 155|| prāṇeśvarī prāṇadātrī pañcāśat pīṭharūpiṇī | viśṛṅkhalā viviktasthā vīramātā viyatprasūḥ || 156|| mukundā muktinilayā mūlavigraha rūpiṇī | bhāvajñā bhavarogaghnī bhavacakra pravartinī || 157|| chandaḥsārā śāstrasārā mantrasārā talodarī | udārakīrtti ruddāma vaibhavā varṇa rūpiṇī || 158|| janmamṛtyu jarātapta jana viśrānti dāyinī | sarvopaniṣa dudghuṣṭā śāntyatīta kalātmikā || 159|| gambhīrā gaganāntasthā garvitā gānalolupā | kalpanā rahitā kāṣṭhā' kāntā kāntārdha vigrahā || 160|| kārya kāraṇa nirmuktā kāmakeli taraṅgitā | kanatkanaka tāṭaṅkā līlāvigraha dhāriṇī || 161|| ajākṣaya vinirmuktā mugdhra kṣipra prasādinī | antarmukha samārādhyā bahirmukha sudurlabhā || 162|| trayī trivarga nilayā tristhā tripuramālinī | nirāmayā nirālambā svātmārāmā sudhāsrutiḥ || 163|| saṃsāra paṅka nirmagna samuddharaṇa paṇḍitā | yajñapriyā yajñakartrī yajamāna svarūpiṇī || 164|| dharmādhārā dhanādhyakṣā dhanadhānya vivardhinī | viprapriyā viprarūpā viśva bhramaṇa kāriṇī || 165|| viśvagrāsā vidrumābhā vaiṣṇavī viṣṇurūpiṇī | ayoniryoni nilayā kūṭasthā kularūpiṇī || 166|| vīragoṣṭhī priyā vīrā naiṣkarmyā nādarūpiṇī | vijñāna kalanā kalyā vidagdhā bainda vāsanā || 167|| tatvādhikā tattvamayī tatvamarttha svarūpiṇī | sāmagānapriyā saumyā sadāśiva kuṭumbinī || 168|| savyā pasavya mārgasthā sarvāpadvi nivāriṇī | svasthā svabhāvamadhurā dhīrā dhīra samarccitā || 169|| caitanyārghya samārādhyā caitanya kusumapriyā | sadoditā sadātuṣṭā taruṇāditya pāṭalā || 170|| dakṣiṇā dakṣiṇārādhyā darasmera mukhāṃbujā | kaulinī kevalā'narghya kaivalyapada dāyinī || 171|| stotrapriyā stutimatī śruti saṃstuta vaibhavā | manasvinī mānavatī maheśī maṃgalākṛtiḥ || 172|| viśvamātā jagaddhātrī viśālākṣī virāgiṇī | pragalbhā paramodārā parāmodā manomayī || 173|| vyomakeśī vimānasthā vajriṇī vāmakeśvarī | pañca yajñapriyā pañca preta mañcādhi śāyinī || 174|| pañcamī pañcabhūteśi pañca saṃkhyopacāriṇī | śāśvatī śāśvataiś varyā śarmadā śaṃbhu mohinī || 175|| dharā dharasutā dhanyā dharmiṇī dharma vardhinī | lokātītā guṇātītā sarvātītā śamātmikā || 176|| bandhūka kusumaprakhyā bālā līlā vinodinī | sumaṅgalī sukhakarī suveṣāḍhyā suvāsinī || 177|| suvāsinyarccana prītā śobhanā śuddha mānasā | bindutarpaṇa saṃtuṣṭā pūrvajā tripurāṃbikā || 178|| daśa mudrā samārādhyā tripurāśrī vaśaṃkarī | jñānamudrā jñānagamyā jñānajñeya svarūpiṇī || 179|| yonimudrā trikhaṇḍeśī triguṇāṃbā trikoṇagā | anaghā'dbhuta cāritrā vāñchitārttha pradāyinī || 180|| abhyāsāti śayajñātā ṣaḍadhvātīta rūpiṇī | avyāja karuṇāmūrtti rajñāna dhvānta dīpikā || 181|| ābālagopa viditā sarvānullaṃghya śāsanā | śricakra rājanilayā śrīmat tripura sundarī || 182|| śrīśivā śivaśaktyaikya rūpiṇī lalitāmbikā | evaṃ śrīlalitā devyāḥ nām nāṃ sāhasrakaṃ jaguḥ || iti śrī brahmāṇḍa purāṇe uttarākhaṇḍe śrī hayagrīvāgastyasaṃvāde śrīlalitā sahasranāma stotra kathanaṃ saṃpūrṇaṃ ||

Meaning:I meditate upon the Supreme Mother (Para-Ambika) — vermilion-red of body, three-eyed, crowned with rubies and the crescent moon, smiling of face, bearing in Her hands a jewel-cup of mead and a red lotus, Her feet resting upon a jewelled pitcher. I contemplate the great Empress Bhavani, rosy-hued, Her eyes brimming with compassion, holding the noose, the goad, the flowery arrow and the sugarcane bow, surrounded on every side by rays of power (animā and the rest). She is Sri Vidya, the embodiment of peace, praised by all the gods, the giver of every wealth.

Word-by-Word Meaning

Click any word to hear its pronunciation

𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌤𑌾🔊ŚrīmātāThe Auspicious (Sri) Mother — the Divine Mother who is the source and sustenance of all
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍀🔊ŚrīmahārājñīThe Great Empress — supreme sovereign of the entire universe
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍍 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀🔊Śrīmat SiṃhāsaneśvarīShe who is enthroned upon the majestic lion-throne (the seat of the five Brahmas)
𑌚𑌿𑌦𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌸𑌂𑌭𑍂𑌤𑌾🔊Cidagni KuṇḍasaṃbhūtāBorn from the sacrificial altar of the fire of pure Consciousness (Chit-agni)
𑌦𑍇𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑌾🔊Devakārya SamudyatāRisen to accomplish the mission of the gods — the slaying of Bhandasura
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑌾𑌨𑍁 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌭𑌾🔊Udyadbhānu SahasrābhāRadiant with the splendour of a thousand rising suns
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾🔊Caturbāhu SamanvitāEndowed with four arms
𑌰𑌾𑌗𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪 𑌪𑌾𑌶𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾🔊Rāgasvarūpa PāśāḍhyāHolding the noose (pasha) that is the very form of desire and attachment
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑍋𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌾🔊KrodhākārāṅkuśojjvalāResplendent with the goad (ankusha) in the form of anger
𑌮𑌨𑍋𑌰𑍂𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑍁 𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾🔊Manorūpekṣu KodaṇḍāWhose sugarcane bow is the mind itself
𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌯𑌕𑌾🔊Pañca Tanmātra SāyakāWhose five arrows are the five subtle elements (tanmatras)
𑌨𑌿𑌜𑌾𑌰𑍁𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌪𑍂𑌰 𑌮𑌜𑍍𑌜𑌦𑍍 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾🔊Nijāruṇa Prabhāpūra Majjad BrahmāṇḍamaṇḍalāThe flood of whose rosy radiance immerses the whole sphere of the cosmos
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑌾🔊SarvāruṇāShe who is entirely crimson — rosy-red in hue
𑌅𑌨𑌵𑌦𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀🔊AnavadyāṅgīOf faultless, flawless and perfect limbs
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾🔊Sarvābharaṇa BhūṣitāAdorned with every kind of ornament
𑌶𑌿𑌵𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌥𑌾🔊ŚivakāmeśvarāṅkasthāSeated upon the lap of Shiva-Kameshvara
𑌮𑌹𑌾𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌟𑌵𑍀 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾🔊Mahāpadmāṭavī SaṃsthāDwelling in the great forest of lotuses
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍 𑌨𑌗𑌰 𑌨𑌾𑌯𑌿𑌕𑌾🔊Śrīman Nagara NāyikāThe presiding Lady of Sripura, the resplendent City (Sri Chakra)
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾🔊Cintāmaṇi GṛhāntasthāDwelling within the Chintamani mansion built of wish-fulfilling gems
𑌪𑌞𑍍𑌚 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾🔊Pañca Brahmāsana SthitāSeated upon the throne supported by the five Brahmas
𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌿𑌨𑍀🔊KuṇḍalinīThe coiled serpent-power (Kundalini) resting at the base of the spine
𑌬𑌿𑌸𑌤𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌨𑍀𑌯𑌸𑍀🔊Bisatantu TanīyasīSubtler than the slender fibre of a lotus-stalk
𑌭𑌵𑌾𑌨𑍀🔊BhavānīBhavani — the consort of Bhava (Shiva), giver of life to all
𑌭𑌾𑌵𑌨𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯𑌾🔊BhāvanāgamyāAttainable only through loving contemplation and meditation
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌜𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾🔊Sahasrārāṃ BujārūḍhāAscended to the thousand-petalled lotus (the Sahasrara chakra) at the crown
𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀🔊Sudhāsārābhi VarṣiṇīShowering down the streaming nectar of immortality
𑌮𑌹𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃🔊MahāśaktiḥThe Great Power (Maha-Shakti), the supreme energy of the universe
𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀🔊Mahātripura SundarīThe Great Beauty of the Three Cities (Tripura) — beauty beyond the three worlds and three states
𑌰𑌾𑌜𑌰𑌾𑌜𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀🔊RājarājeśvarīThe Sovereign Empress over all kings and emperors
𑌶𑌿𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾🔊ŚivapriyāThe beloved of Shiva
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾🔊SarvamaṅgalāThe source and embodiment of all auspiciousness
𑌶𑌾𑌮𑍍𑌭𑌵𑍀🔊ŚāmbhavīShambhavi — the Shakti of Shambhu (Shiva)
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑍀🔊Sarvavyādhi PraśamanīThe remover and pacifier of every disease and affliction
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁 𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀🔊Sarvamṛtyu NivāriṇīShe who wards off all death and mortal danger
𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾🔊LalitāmbikāThe gracious Mother Lalita — She who is playful, tender and beyond all
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑌿𑌵𑌾 𑌶𑌿𑌵𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈𑌕𑍍𑌯 𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀🔊Śrī Śivā Śivaśaktyaikya RūpiṇīThe auspicious Shiva-Shakti — the very form of the perfect union of Shiva and Shakti

Benefits of Chanting Lalita Sahasranamam

The supreme hymn of the Divine Mother in the Sri Vidya tradition — its recitation is held to confer Her complete grace, said to grant the same fruit as the worship of the Sri Chakra itself.

Traditionally recited for health, longevity and the removal of disease and untimely death, as the names Sarva-vyadhi-prashamani and Sarva-mrityu-nivarini proclaim.

Bestows prosperity, auspiciousness (sarva-mangala), progeny, eloquence and the fulfilment of righteous desires.

Calms the mind and awakens the inner Kundalini, guiding the devotee toward Self-knowledge and ultimately moksha (liberation).

Most powerful when chanted on Fridays, during Navaratri, on Pournami (full moon) and in Lalita / Sri Chakra puja.

How to Chant Lalita Sahasranamam

Repetitions1times
Best TimeEarly morning or evening; especially Fridays, Navaratri, Pournami (full moon) and Sankranti
FaceEast or North

Bathe and sit facing east or north before an image or yantra (Sri Chakra) of the Divine Mother. Light a lamp and begin with the dhyana shlokas (Sindurarunavigraham), meditating on Her form. Then recite the 1000 names slowly and with devotion — a full recitation takes about 25–30 minutes. Offer kumkum and red flowers, which are especially dear to Her. Conclude with the phalashruti and a prayer for the Mother's grace. It is traditionally preceded by the Lalita Sahasranama dhyana and may be accompanied by archana, offering a flower or kumkum at each name.

Frequently Asked Questions

This page shows the complete Lalita Sahasranamam written in the Grantha script — the same Sanskrit/Hindi verses, transliterated character-by-character so you can read and chant comfortably. Tap any line (or the ▶ button) to hear it recited aloud.
Yes — only the script changes; the words and their meaning are the original. The verse-by-verse meaning, benefits and how-to-chant guidance on this page apply exactly the same.
It is the sacred hymn of the thousand names of Goddess Lalita Tripura Sundari, the central deity of the Sri Vidya tradition. It appears in the Uttara-khanda of the Brahmanda Purana, where the eight Vagdevatas compose it at the Goddess's own command, and the sage Hayagriva teaches it to Agastya. Its 1000 names describe the Divine Mother in full — Her form, weapons, ornaments, Her seat in the Sri Chakra and Her cosmic identity.
It is held to grant the Mother's complete grace — health and longevity (the names call Her the remover of all disease and untimely death), prosperity, auspiciousness, progeny, peace of mind, and ultimately liberation (moksha). Tradition says its recitation confers the same merit as the worship of the Sri Chakra.
It is recited especially on Fridays (the day of the Goddess), during the nine nights of Navaratri, on Pournami (full moon), and during Lalita Jayanti and Sri Chakra (Lalita) puja. It may be chanted daily, morning or evening, after bathing.
It contains exactly 1000 names of the Goddess, arranged in flowing anushtubh shlokas (about 182 verses for the names), preceded by dhyana (meditation) verses and followed by the phalashruti that proclaims its fruits.

You May Also Like

Found this helpful? Share it with loved ones 🙏

Share:

Read the full Lalita Sahasranamam with verse-by-verse meaning, or explore more sacred texts