সৌন্দর্যলহরী
Soundarya Lahari in Bengali · বাংলা
উৎপত্তি ও কাহিনি
Ascribed to Adi Shankaracharya (the Ananda Lahari traditionally received at Kailasa) · Adi Shankaracharya · Classical (Shankaracharya, c. 8th century, by tradition)
By tradition the Soundarya Lahari was composed by Adi Shankaracharya, who is said to have found the first part, the Ananda Lahari, written upon the wall of Kailasa by Lord Shiva himself, and to have composed the second part in praise of the Goddess’s beauty. The two "waves" — of Bliss and of Beauty — together form a work that is at once devotion, philosophy and tantra, and a cornerstone of the Sri Vidya tradition of Devi worship.
✦ শাস্ত্রে যেমন বলা হয়েছে
It is said that each verse of the Soundarya Lahari is a living mantra, paired with its own yantra and fruit — so that to recite it with a pure heart is not merely to praise the Mother but to be touched by the very waves of Her grace and beauty.
মন্ত্র
যেকোনো পঙ্ক্তি বা ▶ বোতাম ছুঁয়ে শুনুন
শিবঃ শক্ত্যা যুক্তো যদি ভবতি শক্তঃ প্রভবিতুং ন চেদেবং দেবো ন খলু কুশলঃ স্পন্দিতুমপি । অতস্ত্বামারাধ্যাং হরিহরবিরিঞ্চাদিভিরপি প্রণন্তুং স্তোতুং বা কথমকৃতপুণ্যঃ প্রভবতি ॥ ১॥ তনীযাংসং পাংসুং তব চরণপঙ্কেরুহভবং বিরিঞ্চিস্সঞ্চিন্বন্ বিরচযতি লোকানবিকলম্ । বহত্যেনং শৌরিঃ কথমপি সহস্রেণ শিরসাং হরস্সংক্ষুদ্যৈনং ভজতি ভসিতোদ্ধূলনবিধিম্ ॥ ২॥ অবিদ্যানামন্ত-স্তিমির-মিহিরদ্বীপনগরী জডানাং চৈতন্য-স্তবক-মকরন্দ-স্রুতিঝরী । দরিদ্রাণাং চিন্তামণিগুণনিকা জন্মজলধৌ নিমগ্নানাং দংষ্ট্রা মুররিপু-বরাহস্য ভবতি ॥ ৩॥ ত্বদন্যঃ পাণিভ্যামভযবরদো দৈবতগণঃ ত্বমেকা নৈবাসি প্রকটিতবরাভীত্যভিনযা । ভযাত্ ত্রাতুং দাতুং ফলমপি চ বাঞ্ছাসমধিকং শরণ্যে লোকানাং তব হি চরণাবেব নিপুণৌ ॥ ৪॥ হরিস্ত্বামারাধ্য প্রণতজনসৌভাগ্যজননীং পুরা নারী ভূত্বা পুররিপুমপি ক্ষোভমনযত্ । স্মরোঽপি ত্বাং নত্বা রতিনযনলেহ্যেন বপুষা মুনীনামপ্যন্তঃ প্রভবতি হি মোহায মহতাম্ ॥ ৫॥ ধনুঃ পৌষ্পং মৌর্বী মধুকরমযী পঞ্চ বিশিখাঃ বসন্তঃ সামন্তো মলযমরুদাযোধনরথঃ । তথাপ্যেকঃ সর্বং হিমগিরিসুতে কামপি কৃপাম্ অপাঙ্গাত্তে লব্ধ্বা জগদিদ-মনঙ্গো বিজযতে ॥ ৬॥ ক্বণত্কাঞ্চীদামা করিকলভকুম্ভস্তননতা পরিক্ষীণা মধ্যে পরিণতশরচ্চন্দ্রবদনা । ধনুর্বাণান্ পাশং সৃণিমপি দধানা করতলৈঃ পুরস্তাদাস্তাং নঃ পুরমথিতুরাহোপুরুষিকা ॥ ৭॥ সুধাসিন্ধোর্মধ্যে সুরবিটপিবাটীপরিবৃতে মণিদ্বীপে নীপোপবনবতি চিন্তামণিগৃহে । শিবাকারে মঞ্চে পরমশিবপর্যঙ্কনিলযাং ভজন্তি ত্বাং ধন্যাঃ কতিচন চিদানন্দলহরীম্ ॥ ৮॥ মহীং মূলাধারে কমপি মণিপূরে হুতবহং স্থিতং স্বাধিষ্ঠানে হৃদি মরুতমাকাশমুপরি । মনোঽপি ভ্রূমধ্যে সকলমপি ভিত্বা কুলপথং সহস্রারে পদ্মে সহ রহসি পত্যা বিহরসে ॥ ৯॥ সুধাধারাসারৈশ্চরণযুগলান্তর্বিগলিতৈঃ প্রপঞ্চং সিঞ্চন্তী পুনরপি রসাম্নাযমহসঃ । অবাপ্য স্বাং ভূমিং ভুজগনিভমধ্যুষ্টবলযং স্বমাত্মানং কৃত্বা স্বপিষি কুলকুণ্ডে কুহরিণি ॥ ১০॥ চতুর্ভিঃ শ্রীকণ্ঠৈঃ শিবযুবতিভিঃ পঞ্চভিরপি প্রভিন্নাভিঃ শম্ভোর্নবভিরপি মূলপ্রকৃতিভিঃ । চতুশ্চত্বারিংশদ্বসুদলকলাশ্রত্রিবলয- (ত্রযশ্চত্বারি) ত্রিরেখাভিঃ সার্ধং তব শরণকোণাঃ পরিণতাঃ ॥ ১১॥ (চরণকোণাঃ, ভবনকিণাঃ) ত্বদীযং সৌন্দর্যং তুহিনগিরিকন্যে তুলযিতুং কবীন্দ্রাঃ কল্পন্তে কথমপি বিরিঞ্চিপ্রভৃতযঃ । তপোভির্দুষ্প্রাপামপি গিরিশসাযুজ্যপদবীম্ ॥ ১২॥ নরং বর্ষীযাংসং নযনবিরসং নর্মসু জডং তবাপাঙ্গালোকে পতিতমনুধাবন্তি শতশঃ । গলদ্বেণীবন্ধাঃ কুচকলশবিস্রস্তসিচযা হঠাত্ ত্রুট্যত্কাঞ্চ্যো বিগলিতদুকূলা যুবতযঃ ॥ ১৩॥ ক্ষিতৌ ষট্পঞ্চাশদ্ দ্বিসমধিকপঞ্চাশদুদকে হুতাশে দ্বাষষ্টিশ্চতুরধিকপঞ্চাশদনিলে । দিবি দ্বিষ্ষট্ত্রিংশন্মনসি চ চতুষ্ষষ্টিরিতি যে মযূখাস্তেষামপ্যুপরি তব পাদাম্বুজযুগম্ ॥ ১৪॥ শরজ্জ্যোত্স্নাশুদ্ধাং শশিযুতজটাজূটমকুটাং বরত্রাসত্রাণস্ফটিকঘটিকাপুস্তককরাম্ । সকৃন্ন ত্বা নত্বা কথমিব সতাং সংন্নিদধতে মধুক্ষীরদ্রাক্ষামধুরিমধুরীণাঃ ভণিতযঃ ॥ ১৫॥ কবীন্দ্রাণাং চেতঃকমলবনবালাতপরুচিং ভজন্তে যে সন্তঃ কতিচিদরুণামেব ভবতীম্ । বিরিঞ্চিপ্রেযস্যাস্তরুণতরশৃঙ্গারলহরী- গভীরাভির্বাগ্ভির্বিদধতি সতাং রঞ্জনমমী ॥ ১৬॥ সবিত্রীভির্বাচাং শশিমণিশিলাভঙ্গরুচিভিঃ বশিন্যাদ্যাভিস্ত্বাং সহ জননি সংচিন্তযতি যঃ । স কর্তা কাব্যানাং ভবতি মহতাং ভঙ্গিরুচিভিঃ বচোভির্বাগ্দেবীবদনকমলামোদমধুরৈঃ ॥ ১৭॥ তনুচ্ছাযাভিস্তে তরুণতরণিশ্রীসরণিভিঃ দিবং সর্বামুর্বীমরুণিমনি মগ্নাং স্মরতি যঃ । ভবন্ত্যস্য ত্রস্যদ্বনহরিণশালীননযনাঃ সহোর্বশ্যা বশ্যাঃ কতি কতি ন গীর্বাণগণিকাঃ ॥ ১৮॥ মুখং বিন্দুং কৃত্বা কুচযুগমধস্তস্য তদধো হরার্ধং ধ্যাযেদ্যো হরমহিষি তে মন্মথকলাম্ । স সদ্যঃ সংক্ষোভং নযতি বনিতা ইত্যতিলঘু ত্রিলোকীমপ্যাশু ভ্রমযতি রবীন্দুস্তনযুগাম্ ॥ ১৯॥ কিরন্তীমঙ্গেভ্যঃ কিরণনিকুরম্বামৃতরসং হৃদি ত্বামাধত্তে হিমকরশিলামূর্তিমিব যঃ । স সর্পাণাং দর্পং শমযতি শকুন্তাধিপ ইব জ্বরপ্লুষ্টান্ দৃষ্ট্যা সুখযতি সুধাধারসিরযা ॥ ২০॥ তটিল্লেখাতন্বীং তপনশশিবৈশ্বানরমযীং নিষণ্ণাং ষণ্ণামপ্যুপরি কমলানাং তব কলাম্ । মহাপদ্মাটব্যাং মৃদিতমলমাযেন মনসা মহান্তঃ পশ্যন্তো দধতি পরমাহ্লাদলহরীম্ ॥ ২১॥ ভবানি ত্বং দাসে মযি বিতর দৃষ্টিং সকরুণা- মিতি স্তোতুং বাঞ্ছন্ কথযতি ভবানি ত্বমিতি যঃ । তদৈব ত্বং তস্মৈ দিশসি নিজসাযুজ্যপদবীং মুকুন্দব্রহ্মেন্দ্রস্ফুটমকুটনীরাজিতপদাম্ ॥ ২২॥ ত্বযা হৃত্বা বামং বপুরপরিতৃপ্তেন মনসা শরীরার্ধং শম্ভোরপরমপি শঙ্কে হৃতমভূত্ । যদেতত্ত্বদ্রূপং সকলমরুণাভং ত্রিনযনং কুচাভ্যামানম্রং কুটিলশশিচূডালমকুটম্ ॥ ২৩॥ জগত্সূতে ধাতা হরিরবতি রুদ্রঃ ক্ষপযতে তিরস্কুর্বন্নেতত্স্বমপি বপুরীশস্তিরযতি । সদাপূর্বঃ সর্বং তদিদমনুগৃহ্ণাতি চ শিব- স্তবাজ্ঞামালম্ব্য ক্ষণচলিতযোর্ভ্রূলতিকযোঃ ॥ ২৪॥ ত্রযাণাং দেবানাং ত্রিগুণজনিতানাং তব শিবে ভবেত্ পূজা পূজা তব চরণযোর্যা বিরচিতা । তথা হি ত্বত্পাদোদ্বহনমণিপীঠস্য নিকটে স্থিতা হ্যেতে শশ্বন্মুকুলিতকরোত্তংসমকুটাঃ ॥ ২৫॥ বিরিঞ্চিঃ পঞ্চত্বং ব্রজতি হরিরাপ্নোতি বিরতিং বিনাশং কীনাশো ভজতি ধনদো যাতি নিধনম্ । বিতন্দ্রী মাহেন্দ্রী বিততিরপি সংমীলিতদৃশা মহাসংহারেঽস্মিন্ বিহরতি সতি ত্বত্পতিরসৌ ॥ ২৬॥ জপো জল্পঃ শিল্পং সকলমপি মুদ্রাবিরচনা গতিঃ প্রাদক্ষিণ্যক্রমণমশনাদ্যাহুতিবিধিঃ । প্রণামস্সংবেশস্সুখমখিলমাত্মার্পণদৃশা সপর্যাপর্যাযস্তব ভবতু যন্মে বিলসিতম্ ॥ ২৭॥ সুধামপ্যাস্বাদ্য প্রতিভযজরামৃত্যুহরিণীং বিপদ্যন্তে বিশ্বে বিধিশতমখাদ্যা দিবিষদঃ । করালং যত্ক্ষ্বেলং কবলিতবতঃ কালকলনা ন শম্ভোস্তন্মূলং তব জননি তাটঙ্কমহিমা ॥ ২৮॥ কিরীটং বৈরিঞ্চং পরিহর পুরঃ কৈটভভিদঃ কঠোরে কোটীরে স্খলসি জহি জম্ভারিমুকুটম্ । প্রণম্রেষ্বেতেষু প্রসভমুপযাতস্য ভবনং ভবস্যাভ্যুত্থানে তব পরিজনোক্তির্বিজযতে ॥ ২৯॥ স্বদেহোদ্ভূতাভির্ঘৃণিভিরণিমাদ্যাভিরভিতো নিষেব্যে নিত্যে ত্বামহমিতি সদা ভাবযতি যঃ । কিমাশ্চর্যং তস্য ত্রিনযনসমৃদ্ধিং তৃণযতো মহাসংবর্তাগ্নির্বিরচযতি নীরাজনবিধিম্ ॥ ৩০॥ চতুষ্ষষ্ট্যা তন্ত্রৈঃ সকলমতিসংধায ভুবনং স্থিতস্তত্তত্সিদ্ধিপ্রসবপরতন্ত্রৈঃ পশুপতিঃ । পুনস্ত্বন্নির্বন্ধাদখিলপুরুষার্থৈকঘটনা- স্বতন্ত্রং তে তন্ত্রং ক্ষিতিতলমবাতীতরদিদম্ ॥ ৩১॥ শিবঃ শক্তিঃ কামঃ ক্ষিতিরথ রবিঃ শীতকিরণঃ স্মরো হংসঃ শক্রস্তদনু চ পরামারহরযঃ । অমী হৃল্লেখাভিস্তিসৃভিরবসানেষু ঘটিতা ভজন্তে বর্ণাস্তে তব জননি নামাবযবতাম্ ॥ ৩২॥ স্মরং যোনিং লক্ষ্মীং ত্রিতযমিদমাদৌ তব মনো- র্নিধাযৈকে নিত্যে নিরবধিমহাভোগরসিকাঃ । ভজন্তি ত্বাং চিন্তামণিগুননিবদ্ধাক্ষবলযাঃ শিবাগ্নৌ জুহ্বন্তঃ সুরভিঘৃতধারাহুতিশতৈঃ ॥ ৩৩॥ শরীরং ত্বং শম্ভোঃ শশিমিহিরবক্ষোরুহযুগং তবাত্মানং মন্যে ভগবতি নবাত্মানমনঘম্ । অতশ্শেষশ্শেষীত্যযমুভযসাধারণতযা স্থিতঃ সংবন্ধো বাং সমরসপরানন্দপরযোঃ ॥ ৩৪॥ মনস্ত্বং ব্যোম ত্বং মরুদসি মরুত্সারথিরসি ত্বমাপস্ত্বং ভূমিস্ত্বযি পরিণতাযাং ন হি পরম্ । ত্বমেব স্বাত্মানং পরিণমযিতুং বিশ্ববপুষা চিদানন্দাকারং শিবযুবতি ভাবেন বিভৃষে ॥ ৩৫॥ তবাজ্ঞাচক্রস্থং তপনশশিকোটিদ্যুতিধরং পরং শম্ভুং বন্দে পরিমিলিতপার্শ্বং পরচিতা । যমারাধ্যন্ ভক্ত্যা রবিশশিশুচীনামবিষযে নিরালোকেঽলোকে নিবসতি হি ভালোকভুবনে ॥ ৩৬॥ বিশুদ্ধৌ তে শুদ্ধস্ফটিকবিশদং ব্যোমজনকং শিবং সেবে দেবীমপি শিবসমানব্যবসিতাম্ । যযোঃ কান্ত্যা যান্ত্যাঃ শশিকিরণসারূপ্যসরণে- বিধূতান্তর্ধ্বান্তা বিলসতি চকোরীব জগতী ॥ ৩৭॥ ভজে হংসদ্বন্দ্বং কিমপি মহতাং মানসচরম্ । যদালাপাদষ্টাদশগুণিতবিদ্যাপরিণতি- র্যদাদত্তে দোষাদ্ গুণমখিলমদ্ভ্যঃ পয ইব ॥ ৩৮॥ তব স্বাধিষ্ঠানে হুতবহমধিষ্ঠায নিরতং তমীডে সংবর্তং জননি মহতীং তাং চ সমযাম্ । যদালোকে লোকান্ দহতি মহতি ক্রোধকলিতে দযার্দ্রা যা দৃষ্টিঃ শিশিরমুপচারং রচযতি ॥ ৩৯॥ তটিত্ত্বন্তং শক্ত্যা তিমিরপরিপন্থিস্ফুরণযা স্ফুরন্নানারত্নাভরণপরিণদ্ধেন্দ্রধনুষম্ । তব শ্যামং মেঘং কমপি মণিপূরৈকশরণং নিষেবে বর্ষন্তং হরমিহিরতপ্তং ত্রিভুবনম্ ॥ ৪০॥ তবাধারে মূলে সহ সমযযা লাস্যপরযা নবাত্মানং মন্যে নবরসমহাতাণ্ডবনটম্ । উভাভ্যামেতাভ্যামুদযবিধিমুদ্দিশ্য দযযা সনাথাভ্যাং জজ্ঞে জনকজননীমজ্জগদিদম্ ॥ ৪১॥ সৌন্দর্যলহরী গতৈর্মাণিক্যত্বং গগনমণিভিঃ সান্দ্রঘটিতং কিরীটং তে হৈমং হিমগিরিসুতে কীর্তযতি যঃ । স নীডেযচ্ছাযাচ্ছুরণশবলং চন্দ্রশকলং ধনুঃ শৌনাসীরং কিমিতি ন নিবধ্নাতি ধিষণাম্ ॥ ৪২॥ ধুনোতু ধ্বান্তং নস্তুলিতদলিতেন্দীবরবনং ঘনস্নিগ্ধশ্লক্ষ্ণং চিকুরনিকুরুম্বং তব শিবে । যদীযং সৌরভ্যং সহজমুপলব্ধুং সুমনসো বসন্ত্যস্মিন্ মন্যে বলমথনবাটীবিটপিনাম্ ॥ ৪৩॥ তনোতু ক্ষেমং নস্তব বদনসৌন্দর্যলহরী- পরীবাহস্রোতঃসরণিরিব সীমন্তসরণিঃ । বহন্তী সিন্দূরং প্রবলকবরীভারতিমির- দ্বিষাং বৃন্দৈর্বন্দীকৃতমিব নবীনার্ককিরণম্ ॥ ৪৪॥ অরালৈঃ স্বাভাব্যাদলিকলভসশ্রীভিরলকৈঃ পরীতং তে বক্ত্রং পরিহসতি পঙ্কেরুহরুচিম্ । দরস্মেরে যস্মিন্ দশনরুচিকিঞ্জল্করুচিরে সুগন্ধৌ মাদ্যন্তি স্মরদহনচক্ষুর্মধুলিহঃ ॥ ৪৫॥ ললাটং লাবণ্যদ্যুতিবিমলমাভাতি তব য- দ্দ্বিতীযং তন্মন্যে {মকুট}ঘটিতং চন্দ্রশকলম্ । বিপর্যাসন্যাসাদুভযমপি সংভূয চ মিথঃ সুধালেপস্যূতিঃ পরিণমতি রাকাহিমকরঃ ॥ ৪৬॥ ভ্রুবৌ ভুগ্নে কিংচিদ্ভুবনভযভঙ্গব্যসনিনি ত্বদীযে নেত্রাভ্যাং মধুকররুচিভ্যাং ধৃতগুণম্ । ধনুর্মন্যে সব্যেতরকরগৃহীতং রতিপতেঃ প্রকোষ্ঠে মুষ্টৌ চ স্থগযতি নিগূঢান্তরমুমে ॥ ৪৭॥ অহঃ সূতে সব্যং তব নযনমর্কাত্মকতযা ত্রিযামাং বামং তে সৃজতি রজনীনাযকতযা । তৃতীযা তে দৃষ্টির্দরদলিতহেমাম্বুজরুচিঃ সমাধত্তে সংধ্যাং দিবসনিশযোরন্তরচরীম্ ॥ ৪৮॥ বিশালা কল্যাণী স্ফুটরুচিরযোধ্যা কুবলযৈঃ কৃপাধারাধারা কিমপি মধুরাভোগবতিকা । অবন্তী দৃষ্টিস্তে বহুনগরবিস্তারবিজযা ধ্রুবং তত্তন্নামব্যবহরণযোগ্যা বিজযতে ॥ ৪৯॥ কবীনাং সংদর্ভস্তবকমকরন্দৈকরসিকং কটাক্ষব্যাক্ষেপভ্রমরকলভৌ কর্ণযুগলম্ । অমুঞ্চন্তৌ দৃষ্ট্বা তব নবরসাস্বাদতরলা- বসূযাসংসর্গাদলিকনযনং কিংচিদরুণম্ ॥ ৫০॥ শিবে শৃঙ্গারার্দ্রা তদিতরজনে কুত্সনপরা সরোষা গঙ্গাযাং গিরিশচরিতে বিস্মযবতী । (গিরিশনযনে) হরাহিভ্যো ভীতা সরসিরুহসৌভাগ্যজননী (জযিনী) সখীষু স্মেরা তে মযি জননী দৃষ্টিঃ সকরুণা ॥ ৫১॥ গতে কর্ণাভ্যর্ণং গরুত ইব পক্ষ্মাণি দধতী পুরাং ভেত্তুশ্চিত্তপ্রশমরসবিদ্রাবণফলে । ইমে নেত্রে গোত্রাধরপতিকুলোত্তংসকলিকে তবাকর্ণাকৃষ্টস্মরশরবিলাসং কলযতঃ ॥ ৫২॥ বিভক্তত্রৈবর্ণ্যং ব্যতিকরিতলীলাঞ্জনতযা বিভাতি ত্বন্নেত্রত্রিতযমিদমীশানদযিতে । পুনঃ স্রষ্টুং দেবান্ দ্রুহিণহরিরুদ্রানুপরতান্ রজঃ সত্ত্বং বিভ্রত্তম ইতি গুণানাং ত্রযমিব ॥ ৫৩॥ পবিত্রীকর্তুং নঃ পশুপতিপরাধীনহৃদযে দযামিত্রৈর্নেত্রৈররুণধবলশ্যামরুচিভিঃ । নদঃ শোণো গঙ্গা তপনতনযেতি ধ্রুবমমুং ত্রযাণাং তীর্থানামুপনযসি সংভেদমনঘম্ ॥ ৫৪॥ নিমেষোন্মেষাভ্যাং প্রলযমুদযং যাতি জগতী তবেত্যাহুঃ সন্তো ধরণিধররাজন্যতনযে । ত্বদুন্মেষাজ্জাতং জগদিদমশেষং প্রলযতঃ পরিত্রাতুং শঙ্কে পরিহৃতনিমেষাস্তব দৃশঃ ॥ ৫৫॥ তবাপর্ণে কর্ণেজপনযনপৈশুন্যচকিতা নিলীযন্তে তোযে নিযতমনিমেষাঃ শফরিকাঃ । ইযং চ শ্রীর্বদ্ধচ্ছদপুটকবাটং কুবলযম্ জহাতি প্রত্যূষে নিশি চ বিঘটয্য প্রবিশতি ॥ ৫৬॥ দৃশা দ্রাঘীযস্যা দরদলিতনীলোত্পলরুচা দবীযাংসং দীনং স্নপয কৃপযা মামপি শিবে । অনেনাযং ধন্যো ভবতি ন চ তে হানিরিযতা বনে বা হর্ম্যে বা সমকরনিপাতো হিমকরঃ ॥ ৫৭॥ ন কেষামাধত্তে কুসুমশরকোদণ্ডকুতুকম্ । তিরশ্চীনো যত্র শ্রবণপথমুল্লঙ্ঘ্য বিলস- ন্নপাঙ্গব্যাসঙ্গো দিশতি শরসংধানধিষণাম্ ॥ ৫৮॥ স্ফুরদ্গণ্ডাভোগপ্রতিফলিততাটঙ্কযুগলং চতুশ্চক্রং মন্যে তব মুখমিদং মন্মথরথম্ । যমারুহ্য দ্রুহ্যত্যবনিরথমর্কেন্দুচরণং মহাবীরো মারঃ প্রমথপতযে সজ্জিতবতে ॥ ৫৯॥ সরস্বত্যাঃ সূক্তীরমৃতলহরীকৌশলহরীঃ পিবন্ত্যাঃ শর্বাণি শ্রবণচুলুকাভ্যামবিরলম্ । চমত্কারশ্লাঘাচলিতশিরসঃ কুণ্ডলগণো ঝণত্কারৈস্তারৈঃ প্রতিবচনমাচষ্ট ইব তে ॥ ৬০॥ অসৌ নাসাবংশস্তুহিনগিরিবংশধ্বজপটি ত্বদীযো নেদীযঃ ফলতু ফলমস্মাকমুচিতম্ । বহন্নন্তর্মুক্তাঃ শিশিরতরনিশ্বাসগলিতং সমৃদ্ধ্যা যত্তাসাং বহিরপি চ মুক্তামণিধরঃ ॥ ৬১॥ প্রকৃত্যা রক্তাযাস্তব সুদতি দন্তচ্ছদরুচেঃ প্রবক্ষ্যে সাদৃশ্যং জনযতু ফলং বিদ্রুমলতা । ন বিম্বং তদ্বিম্বপ্রতিফলনরাগাদরুণিতং তুলামধ্যারোঢুং কথমিব বিলজ্জেত কলযা ॥ ৬২॥ স্মিতজ্যোত্স্নাজালং তব বদনচন্দ্রস্য পিবতাং চকোরাণামাসীদতিরসতযা চঞ্চুজডিমা । অতস্তে শীতাংশোরমৃতলহরীমম্লরুচযঃ পিবন্তি স্বচ্ছন্দং নিশি নিশি ভৃশং কাঞ্জিকধিযা ॥ ৬৩॥ অবিশ্রান্তং পত্যুর্গুণগণকথাম্রেডনজপা জপাপুষ্পচ্ছাযা তব জননি জিহ্বা জযতি সা । যদগ্রাসীনাযাঃ স্ফটিকদৃষদচ্ছচ্ছবিমযী সরস্বত্যা মূর্তিঃ পরিণমতি মাণিক্যবপুষা ॥ ৬৪॥ রণে জিত্বা দৈত্যানপহৃতশিরস্ত্রৈঃ কবচিভির্- নিবৃত্তৈশ্চণ্ডাংশত্রিপুরহরনির্মাল্যবিমুখৈঃ । বিশাখেন্দ্রোপেন্দ্রৈঃ শশিবিশদকর্পূরশকলা বিপঞ্চ্যা গাযন্তী বিবিধমপদানং পশুপতেঃ ত্বযারব্ধে বক্তুং চলিতশিরসা সাধুবচনে । তদীযৈর্মাধুর্যৈরপলপিততন্ত্রীকলরবাং নিজাং বীণাং বাণী নিচুলযতি চোলেন নিভৃতম্ ॥ ৬৬॥ করাগ্রেণ স্পৃষ্টং তুহিনগিরিণা বত্সলতযা গিরীশেনোদস্তং মুহুরধরপানাকুলতযা । করগ্রাহ্যং শম্ভোর্মুখমুকুরবৃন্তং গিরিসুতে কথঙ্কারং ব্রূমস্তব চিবুকমৌপম্যরহিতম্ ॥ ৬৭॥ ভুজাশ্লেষান্নিত্যং পুরদমযিতুঃ কণ্টকবতী তব গ্রীবা ধত্তে মুখকমলনালশ্রিযমিযম্ । স্বতঃ শ্বেতা কালাগুরুবহুলজম্বালমলিনা মৃণালীলালিত্যম্ বহতি যদধো হারলতিকা ॥ ৬৮॥ গলে রেখাস্তিস্রো গতিগমকগীতৈকনিপুণে বিবাহব্যানদ্ধপ্রগুণগুণসংখ্যাপ্রতিভুবঃ । বিরাজন্তে নানাবিধমধুররাগাকরভুবাং ত্রযাণাং গ্রামাণাং স্থিতিনিযমসীমান ইব তে ॥ ৬৯॥ মৃণালীমৃদ্বীনাং তব ভুজলতানাং চতসৃণাং চতুর্ভিঃ সৌন্দর্যং সরসিজভবঃ স্তৌতি বদনৈঃ । নখেভ্যঃ সন্ত্রস্যন্ প্রথমমথনাদন্ধকরিপো- শ্চতুর্ণাং শীর্ষাণাং সমমভযহস্তার্পণধিযা ॥ ৭০॥ নখানামুদ্দ্যোতৈর্নবনলিনরাগং বিহসতাং করাণাং তে কান্তিং কথয কথযামঃ কথমুমে । কযাচিদ্বা সাম্যং ভজতু কলযা হন্ত কমলং যদি ক্রীডল্লক্ষ্মীচরণতললাক্ষারুণদলম্ ॥ ৭১॥ তবেদং নঃ খেদং হরতু সততং প্রস্নুতমুখম্ । যদালোক্যাশঙ্কাকুলিতহৃদযো হাসজনকঃ স্বকুম্ভৌ হেরম্বঃ পরিমৃশতি হস্তেন ঝডিতি ॥ ৭২॥ অমূ তে বক্ষোজাবমৃতরসমাণিক্যকুতুপৌ ন সংদেহস্পন্দো নগপতিপতাকে মনসি নঃ । পিবন্তৌ তৌ যস্মাদবিদিতবধূসঙ্গরসিকৌ কুমারাবদ্যাপি দ্বিরদবদনক্রৌঞ্চদলনৌ ॥ ৭৩॥ বহত্যম্ব স্তম্বেরমদনুজকুম্ভপ্রকৃতিভিঃ সমারব্ধাং মুক্তামণিভিরমলাং হারলতিকাম্ । কুচাভোগো বিম্বাধররুচিভিরন্তঃ শবলিতাং প্রতাপব্যামিশ্রাং পুরদমযিতুঃ কীর্তিমিব তে ॥ ৭৪॥ তব স্তন্যং মন্যে ধরণিধরকন্যে হৃদযতঃ পযঃপারাবারঃ পরিবহতি সারস্বতমিব । দযাবত্যা দত্তং দ্রবিডশিশুরাস্বাদ্য তব যত্ কবীনাং প্রৌঢানামজনি কমনীযঃ কবযিতা ॥ ৭৫॥ হরক্রোধজ্বালাবলিভিরবলীঢেন বপুষা গভীরে তে নাভীসরসি কৃতসঙ্গো মনসিজঃ । সমুত্তস্থৌ তস্মাদচলতনযে ধূমলতিকা জনস্তাং জানীতে তব জননি রোমাবলিরিতি ॥ ৭৬॥ যদেতত্ কালিন্দীতনুতরতরঙ্গাকৃতি শিবে কৃশে মধ্যে কিংচিজ্জননি তব যদ্ভাতি সুধিযাম্ । বিমর্দাদন্যোঽন্যং কুচকলশযোরন্তরগতং তনূভূতং ব্যোম প্রবিশদিব নাভিং কুহরিণীম্ ॥ ৭৭॥ স্থিরো গঙ্গাবর্তঃ স্তনমুকুলরোমাবলিলতা- কলাবালং কুণ্ডং কুসুমশরতেজোহুতভুজঃ । রতের্লীলাগারং কিমপি তব নাভির্গিরিসুতে বিলদ্বারং সিদ্ধের্গিরিশনযনানাং বিজযতে ॥ ৭৮॥ নিসর্গক্ষীণস্য স্তনতটভরেণ ক্লমজুষো নমন্মূর্তের্নারীতিলক শনকৈস্ত্রুট্যত ইব । চিরং তে মধ্যস্য ত্রুটিততটিনীতীরতরুণা সমাবস্থাস্থেম্নো ভবতু কুশলং শৈলতনযে ॥ ৭৯॥ কুচৌ সদ্যঃস্বিদ্যত্তটঘটিতকূর্পাসভিদুরৌ কষন্তৌ দোর্মূলে কনককলশাভৌ কলযতা । তব ত্রাতুং ভঙ্গাদলমিতি বলগ্নং তনুভুবা ত্রিধা নদ্ধং দেবি ত্রিবলি লবলীবল্লিভিরিব ॥ ৮০॥ গুরুত্বং বিস্তারং ক্ষিতিধরপতিঃ পার্বতি নিজা- ন্নিতম্বাদাচ্ছিদ্য ত্বযি হরণরূপেণ নিদধে । অতস্তে বিস্তীর্ণো গুরুরযমশেষাং বসুমতীং নিতম্বপ্রাগ্ভারঃ স্থগযতি লঘুত্বং নযতি চ ॥ ৮১॥ করীন্দ্রাণাং শুণ্ডান্ কনককদলীকাণ্ডপটলী- মুভাভ্যামূরুভ্যামুভযমপি নির্জিত্য ভবতী । সুবৃত্তাভ্যাং পত্যুঃ প্রণতিকঠিনাভ্যাং গিরিসুতে বিজিগ্যে জানুভ্যাং বিবুধকরিকুম্ভদ্বযমসি ॥ ৮২॥ পরাজেতুং রুদ্রং দ্বিগুণশরগর্ভৌ গিরিসুতে নিষঙ্গৌ জঙ্ঘে তে বিষমবিশিখো বাঢমকৃত । যদগ্রে দৃশ্যন্তে দশশরফলাঃ পাদযুগলী- নখাগ্রচ্ছদ্মানঃ সুরমকুটশাণৈকনিশিতাঃ ॥ ৮৩॥ শ্রুতীনাং মূর্ধানো দধতি তব যৌ শেখরতযা মমাপ্যেতৌ মাতঃ শিরসি দযযা ধেহি চরণৌ । যযোঃ পাদ্যং পাথঃ পশুপতিজটাজূটতটিনী যযোর্লাক্ষালক্ষ্মীররুণহরিচূডামণিরুচিঃ ॥ ৮৪॥ স্তবাস্মৈ দ্বন্দ্বায স্ফুটরুচিরসালক্তকবতে । অসূযত্যত্যন্তং যদভিহননায স্পৃহযতে পশূনামীশানঃ প্রমদবনকঙ্কেলিতরবে ॥ ৮৫॥ মৃষা কৃত্বা গোত্রস্খলনমথ বৈলক্ষ্যনমিতং ললাটে ভর্তারং চরণকমলে তাডযতি তে । চিরাদন্তঃশল্যং দহনকৃতমুন্মূলিতবতা তুলাকোটিক্বাণৈঃ কিলিকিলিতমীশানরিপুণা ॥ ৮৬॥ হিমানীহন্তব্যং হিমগিরিনিবাসৈকচতুরৌ নিশাযাং নিদ্রাণং নিশি চরমভাগে চ বিশদৌ । বরং লক্ষ্মীপাত্রং শ্রিযমতিসৃজন্তৌ সমযিনাং সরোজং ত্বত্পাদৌ জননি জযতশ্চিত্রমিহ কিম্ ॥ ৮৭॥ পদং তে কীর্তীনাং প্রপদমপদং দেবি বিপদাং কথং নীতং সদ্ভিঃ কঠিনকমঠীকর্পরতুলাম্ । কথং বা বাহুভ্যামুপযমনকালে পুরভিদা যদাদায ন্যস্তং দৃষদি দযমানেন মনসা ॥ ৮৮॥ নখৈর্নাকস্ত্রীণাং করকমলসংকোচশশিভি- স্তরূণাং দিব্যানাং হসত ইব তে চণ্ডি চরণৌ । ফলানি স্বঃস্থেভ্যঃ কিসলযকরাগ্রেণ দদতাং দরিদ্রেভ্যো ভদ্রাং শ্রিযমনিশমহ্নায দদতৌ ॥ ৮৯॥ দদানে দীনেভ্যঃ শ্রিযমনিশমাশানুসদৃশী- তবাস্মিন্ মন্দারস্তবকসুভগে যাতু চরণে নিমজ্জন্মজ্জীবঃ করণচরণঃ ষট্চরণতাম্ ॥ ৯০॥ পদন্যাসক্রীডাপরিচযমিবারব্ধুমনসঃ স্খলন্তস্তে খেলং ভবনকলহংসা ন জহতি । অতস্তেষাং শিক্ষাং সুভগমণিমঞ্জীররণিত- চ্ছলাদাচক্ষাণং চরণকমলং চারুচরিতে ॥ ৯১॥ গতাস্তে মঞ্চত্বং দ্রুহিণহরিরুদ্রেশ্বরভৃতঃ শিবঃ স্বচ্ছচ্ছাযাঘটিতকপটপ্রচ্ছদপটঃ । ত্বদীযানাং ভাসাং প্রতিফলনরাগারুণতযা শরীরী শৃঙ্গারো রস ইব দৃশাং দোগ্ধি কুতুকম্ ॥ ৯২॥ অরালা কেশেষু প্রকৃতিসরলা মন্দহসিতে শিরীষাভা চিত্তে দৃষদুপলশোভা কুচতটে । ভৃশং তন্বী মধ্যে পৃথুরুরসিজারোহবিষযে জগত্ত্রাতুং শম্ভোর্জযতি করুণা কাচিদরুণা ॥ ৯৩॥ কলঙ্কঃ কস্তূরী রজনিকরবিম্বং জলমযং কলাভিঃ কর্পূরৈর্মরকতকরণ্ডং নিবিডিতম্ । অতস্ত্বদ্ভোগেন প্রতিদিনমিদং রিক্তকুহরং বিধির্ভূযো ভূযো নিবিডযতি নূনং তব কৃতে ॥ ৯৪॥ পুরারাতেরন্তঃপুরমসি ততস্ত্বচ্চরণযোঃ সপর্যামর্যাদা তরলকরণানামসুলভা । তথা হ্যেতে নীতাঃ শতমখমুখাঃ সিদ্ধিমতুলাং তব দ্বারোপান্তস্থিতিভিরণিমাদ্যাভিরমরাঃ ॥ ৯৫॥ কলত্রং বৈধাত্রং কতিকতি ভজন্তে ন কবযঃ শ্রিযো দেব্যাঃ কো বা ন ভবতি পতিঃ কৈরপি ধনৈঃ । মহাদেবং হিত্বা তব সতি সতীনামচরমে কুচাভ্যামাসঙ্গঃ কুরবকতরোরপ্যসুলভঃ ॥ ৯৬॥ গিরামাহুর্দেবীং দ্রুহিণগৃহিণীমাগমবিদো হরেঃ পত্নীং পদ্মাং হরসহচরীমদ্রিতনযাম্ । তুরীযা কাপি ত্বং দুরধিগমনিঃসীমমহিমা মহামাযা বিশ্বং ভ্রমযসি পরব্রহ্মমহিষি ॥ ৯৭॥ কদা কালে মাতঃ কথয কলিতালক্তকরসং পিবেযং বিদ্যার্থী তব চরণনির্ণেজনজলম্ । প্রকৃত্যা মূকানামপি চ কবিতাকারণতযা কদা ধত্তে বাণীমুখকমলতাম্বূলরসতাম্ ॥ ৯৮॥ সরস্বত্যা লক্ষ্ম্যা বিধিহরিসপত্নো বিহরতে রতেঃ পাতিব্রত্যং শিথিলযতি রম্যেণ বপুষা । চিরং জীবন্নেব ক্ষপিতপশুপাশব্যতিকরঃ পরানন্দাভিখ্যম্ রসযতি রসং ত্বদ্ভজনবান্ ॥ ৯৯॥ প্রদীপজ্বালাভির্দিবসকরনীরাজনবিধিঃ সুধাসূতেশ্চন্দ্রোপলজললবৈরর্ঘ্যরচনা । স্বকীযৈরম্ভোভিঃ সলিলনিধিসৌহিত্যকরণং ত্বদীযাভির্বাগ্ভিস্তব জননি বাচাং স্তুতিরিযম্ ॥ ১০০॥ ॥ ইতি শ্রীমত্পরমহংসপরিব্রাজকাচার্যস্য শ্রীগোবিন্দভগবত্পূজ্যপাদশিষ্যস্য শ্রীমচ্ছঙ্করভগবতঃ কৃতৌ সৌন্দর্যলহরী সম্পূর্ণা ॥ ॥ ওঁ তত্সত্ ॥ (অনুবন্ধঃ সমানীতঃ পদ্ভ্যাং মণিমুকুরতামম্বরমণি- র্ভযাদাস্যাদন্তঃস্তিমিতকিরণশ্রেণিমসৃণঃ । ( দধাতি ত্বদ্বক্ত্রংপ্রতিফলনমশ্রান্তবিকচং নিরাতঙ্কং চন্দ্রান্নিজহৃদযপঙ্কেরুহমিব ॥ ১০১॥ সমুদ্ভূতস্থূলস্তনভরমুরশ্চারু হসিতং কটাক্ষে কন্দর্পঃ কতিচন কদম্বদ্যুতি বপুঃ । হরস্য ত্বদ্ভ্রান্তিং মনসি জনযন্তি স্ম বিমলাঃ ভবত্যা যে ভক্তাঃ পরিণতিরমীষামিযমুমে ॥ ১০২॥ নিধে নিত্যস্মেরে নিরবধিগুণে নীতিনিপুণে নিরাঘাতজ্ঞানে নিযমপরচিত্তৈকনিলযে । নিযত্যা নির্মুক্তে নিখিলনিগমান্তস্তুতিপদে নিরাতঙ্কে নিত্যে নিগময মমাপি স্তুতিমিমাম্ ॥ ১০৩॥
śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śaktaḥ prabhavituṃ na cedevaṃ devo na khalu kuśalaḥ spanditumapi | atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi praṇantuṃ stotuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati || 1|| tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ viriñcissañcinvan viracayati lokānavikalam | vahatyenaṃ śauriḥ kathamapi sahasreṇa śirasāṃ harassaṃkṣudyainaṃ bhajati bhasitoddhūlanavidhim || 2|| avidyānāmanta-stimira-mihiradvīpanagarī jaḍānāṃ caitanya-stabaka-makaranda-srutijharī | daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripu-varāhasya bhavati || 3|| tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇaḥ tvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā | bhayāt trātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikaṃ śaraṇye lokānāṃ tava hi caraṇāveva nipuṇau || 4|| haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīṃ purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat | smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mohāya mahatām || 5|| dhanuḥ pauṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhāḥ vasantaḥ sāmanto malayamarudāyodhanarathaḥ | tathāpyekaḥ sarvaṃ himagirisute kāmapi kṛpām apāṅgātte labdhvā jagadida-manaṅgo vijayate || 6|| kvaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā parikṣīṇā madhye pariṇataśaraccandravadanā | dhanurbāṇān pāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ purastādāstāṃ naḥ puramathiturāhopuruṣikā || 7|| sudhāsindhormadhye suraviṭapivāṭīparivṛte maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe | śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm || 8|| mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari | mano'pi bhrūmadhye sakalamapi bhitvā kulapathaṃ sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase || 9|| sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ | avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi || 10|| caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi prabhinnābhiḥ śambhornavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ | catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya- (trayaścatvāri) trirekhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakoṇāḥ pariṇatāḥ || 11|| (caraṇakoṇāḥ, bhavanakiṇāḥ) tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanye tulayituṃ kavīndrāḥ kalpante kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ | tapobhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīm || 12|| naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ tavāpāṅgāloke patitamanudhāvanti śataśaḥ | galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā haṭhāt truṭyatkāñcyo vigalitadukūlā yuvatayaḥ || 13|| kṣitau ṣaṭpañcāśad dvisamadhikapañcāśadudake hutāśe dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanile | divi dviṣṣaṭtriṃśanmanasi ca catuṣṣaṣṭiriti ye mayūkhāsteṣāmapyupari tava pādāmbujayugam || 14|| śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ varatrāsatrāṇasphaṭikaghaṭikāpustakakarām | sakṛnna tvā natvā kathamiva satāṃ saṃnnidadhate madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ bhaṇitayaḥ || 15|| kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ bhajante ye santaḥ katicidaruṇāmeva bhavatīm | viriñcipreyasyāstaruṇataraśṛṅgāralaharī- gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃ rañjanamamī || 16|| savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ vaśinyādyābhistvāṃ saha janani saṃcintayati yaḥ | sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahatāṃ bhaṅgirucibhiḥ vacobhirvāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ || 17|| tanucchāyābhiste taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ divaṃ sarvāmurvīmaruṇimani magnāṃ smarati yaḥ | bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ sahorvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikāḥ || 18|| mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām | sa sadyaḥ saṃkṣobhaṃ nayati vanitā ityatilaghu trilokīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām || 19|| kirantīmaṅgebhyaḥ kiraṇanikurambāmṛtarasaṃ hṛdi tvāmādhatte himakaraśilāmūrtimiva yaḥ | sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva jvarapluṣṭān dṛṣṭyā sukhayati sudhādhārasirayā || 20|| taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalām | mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyena manasā mahāntaḥ paśyanto dadhati paramāhlādalaharīm || 21|| bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇā- miti stotuṃ vāñchan kathayati bhavāni tvamiti yaḥ | tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadām || 22|| tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptena manasā śarīrārdhaṃ śambhoraparamapi śaṅke hṛtamabhūt | yadetattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam || 23|| jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati | sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śiva- stavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ || 24|| trayāṇāṃ devānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śive bhavet pūjā pūjā tava caraṇayoryā viracitā | tathā hi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe sthitā hyete śaśvanmukulitakarottaṃsamakuṭāḥ || 25|| viriñciḥ pañcatvaṃ vrajati harirāpnoti viratiṃ vināśaṃ kīnāśo bhajati dhanado yāti nidhanam | vitandrī māhendrī vitatirapi saṃmīlitadṛśā mahāsaṃhāre'smin viharati sati tvatpatirasau || 26|| japo jalpaḥ śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā gatiḥ prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ | praṇāmassaṃveśassukhamakhilamātmārpaṇadṛśā saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam || 27|| sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ vipadyante viśve vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ | karālaṃ yatkṣvelaṃ kabalitavataḥ kālakalanā na śambhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā || 28|| kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ kaṭhore koṭīre skhalasi jahi jambhārimukuṭam | praṇamreṣveteṣu prasabhamupayātasya bhavanaṃ bhavasyābhyutthāne tava parijanoktirvijayate || 29|| svadehodbhūtābhirghṛṇibhiraṇimādyābhirabhito niṣevye nitye tvāmahamiti sadā bhāvayati yaḥ | kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayato mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhim || 30|| catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamatisaṃdhāya bhuvanaṃ sthitastattatsiddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ | punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā- svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam || 31|| śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇaḥ smaro haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ | amī hṛllekhābhistisṛbhiravasāneṣu ghaṭitā bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām || 32|| smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava mano- rnidhāyaike nitye niravadhimahābhogarasikāḥ | bhajanti tvāṃ cintāmaṇigunanibaddhākṣavalayāḥ śivāgnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ || 33|| śarīraṃ tvaṃ śambhoḥ śaśimihiravakṣoruhayugaṃ tavātmānaṃ manye bhagavati navātmānamanagham | ataśśeṣaśśeṣītyayamubhayasādhāraṇatayā sthitaḥ saṃbandho vāṃ samarasaparānandaparayoḥ || 34|| manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi param | tvameva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvena bibhṛṣe || 35|| tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ paraṃ śambhuṃ vande parimilitapārśvaṃ paracitā | yamārādhyan bhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣaye nirāloke'loke nivasati hi bhālokabhuvane || 36|| viśuddhau te śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ śivaṃ seve devīmapi śivasamānavyavasitām | yayoḥ kāntyā yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇe- vidhūtāntardhvāntā vilasati cakorīva jagatī || 37|| bhaje haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram | yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇati- ryadādatte doṣād guṇamakhilamadbhyaḥ paya iva || 38|| tava svādhiṣṭhāne hutavahamadhiṣṭhāya nirataṃ tamīḍe saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām | yadāloke lokān dahati mahati krodhakalite dayārdrā yā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati || 39|| taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam | tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ niṣeve varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanam || 40|| tavādhāre mūle saha samayayā lāsyaparayā navātmānaṃ manye navarasamahātāṇḍavanaṭam | ubhābhyāmetābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā sanāthābhyāṃ jajñe janakajananīmajjagadidam || 41|| saundaryalaharī gatairmāṇikyatvaṃ gaganamaṇibhiḥ sāndraghaṭitaṃ kirīṭaṃ te haimaṃ himagirisute kīrtayati yaḥ | sa nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ dhanuḥ śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇām || 42|| dhunotu dhvāntaṃ nastulitadalitendīvaravanaṃ ghanasnigdhaślakṣṇaṃ cikuranikurumbaṃ tava śive | yadīyaṃ saurabhyaṃ sahajamupalabdhuṃ sumanaso vasantyasmin manye valamathanavāṭīviṭapinām || 43|| tanotu kṣemaṃ nastava vadanasaundaryalaharī- parīvāhasrotaḥsaraṇiriva sīmantasaraṇiḥ | vahantī sindūraṃ prabalakabarībhāratimira- dviṣāṃ vṛndairbandīkṛtamiva navīnārkakiraṇam || 44|| arālaiḥ svābhāvyādalikalabhasaśrībhiralakaiḥ parītaṃ te vaktraṃ parihasati paṅkeruharucim | darasmere yasmin daśanarucikiñjalkarucire sugandhau mādyanti smaradahanacakṣurmadhulihaḥ || 45|| lalāṭaṃ lāvaṇyadyutivimalamābhāti tava ya- ddvitīyaṃ tanmanye {makuṭa}ghaṭitaṃ candraśakalam | viparyāsanyāsādubhayamapi saṃbhūya ca mithaḥ sudhālepasyūtiḥ pariṇamati rākāhimakaraḥ || 46|| bhruvau bhugne kiṃcidbhuvanabhayabhaṅgavyasanini tvadīye netrābhyāṃ madhukararucibhyāṃ dhṛtaguṇam | dhanurmanye savyetarakaragṛhītaṃ ratipateḥ prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati nigūḍhāntaramume || 47|| ahaḥ sūte savyaṃ tava nayanamarkātmakatayā triyāmāṃ vāmaṃ te sṛjati rajanīnāyakatayā | tṛtīyā te dṛṣṭirdaradalitahemāmbujaruciḥ samādhatte saṃdhyāṃ divasaniśayorantaracarīm || 48|| viśālā kalyāṇī sphuṭarucirayodhyā kuvalayaiḥ kṛpādhārādhārā kimapi madhurābhogavatikā | avantī dṛṣṭiste bahunagaravistāravijayā dhruvaṃ tattannāmavyavaharaṇayogyā vijayate || 49|| kavīnāṃ saṃdarbhastabakamakarandaikarasikaṃ kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau karṇayugalam | amuñcantau dṛṣṭvā tava navarasāsvādataralā- vasūyāsaṃsargādalikanayanaṃ kiṃcidaruṇam || 50|| śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā saroṣā gaṅgāyāṃ giriśacarite vismayavatī | (giriśanayane) harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī (jayinī) sakhīṣu smerā te mayi jananī dṛṣṭiḥ sakaruṇā || 51|| gate karṇābhyarṇaṃ garuta iva pakṣmāṇi dadhatī purāṃ bhettuścittapraśamarasavidrāvaṇaphale | ime netre gotrādharapatikulottaṃsakalike tavākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ || 52|| vibhaktatraivarṇyaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā vibhāti tvannetratritayamidamīśānadayite | punaḥ sraṣṭuṃ devān druhiṇaharirudrānuparatān rajaḥ sattvaṃ bibhrattama iti guṇānāṃ trayamiva || 53|| pavitrīkartuṃ naḥ paśupatiparādhīnahṛdaye dayāmitrairnetrairaruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ | nadaḥ śoṇo gaṅgā tapanatanayeti dhruvamamuṃ trayāṇāṃ tīrthānāmupanayasi saṃbhedamanagham || 54|| nimeṣonmeṣābhyāṃ pralayamudayaṃ yāti jagatī tavetyāhuḥ santo dharaṇidhararājanyatanaye | tvadunmeṣājjātaṃ jagadidamaśeṣaṃ pralayataḥ paritrātuṃ śaṅke parihṛtanimeṣāstava dṛśaḥ || 55|| tavāparṇe karṇejapanayanapaiśunyacakitā nilīyante toye niyatamanimeṣāḥ śapharikāḥ | iyaṃ ca śrīrbaddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayam jahāti pratyūṣe niśi ca vighaṭayya praviśati || 56|| dṛśā drāghīyasyā daradalitanīlotpalarucā davīyāṃsaṃ dīnaṃ snapaya kṛpayā māmapi śive | anenāyaṃ dhanyo bhavati na ca te hāniriyatā vane vā harmye vā samakaranipāto himakaraḥ || 57|| na keṣāmādhatte kusumaśarakodaṇḍakutukam | tiraścīno yatra śravaṇapathamullaṅghya vilasa- nnapāṅgavyāsaṅgo diśati śarasaṃdhānadhiṣaṇām || 58|| sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ catuścakraṃ manye tava mukhamidaṃ manmatharatham | yamāruhya druhyatyavanirathamarkenducaraṇaṃ mahāvīro māraḥ pramathapataye sajjitavate || 59|| sarasvatyāḥ sūktīramṛtalaharīkauśalaharīḥ pibantyāḥ śarvāṇi śravaṇaculukābhyāmaviralam | camatkāraślāghācalitaśirasaḥ kuṇḍalagaṇo jhaṇatkāraistāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva te || 60|| asau nāsāvaṃśastuhinagirivaṃśadhvajapaṭi tvadīyo nedīyaḥ phalatu phalamasmākamucitam | vahannantarmuktāḥ śiśirataraniśvāsagalitaṃ samṛddhyā yattāsāṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ || 61|| prakṛtyā raktāyāstava sudati dantacchadaruceḥ pravakṣye sādṛśyaṃ janayatu phalaṃ vidrumalatā | na bimbaṃ tadbimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva vilajjeta kalayā || 62|| smitajyotsnājālaṃ tava vadanacandrasya pibatāṃ cakorāṇāmāsīdatirasatayā cañcujaḍimā | ataste śītāṃśoramṛtalaharīmamlarucayaḥ pibanti svacchandaṃ niśi niśi bhṛśaṃ kāñjikadhiyā || 63|| aviśrāntaṃ patyurguṇagaṇakathāmreḍanajapā japāpuṣpacchāyā tava janani jihvā jayati sā | yadagrāsīnāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī sarasvatyā mūrtiḥ pariṇamati māṇikyavapuṣā || 64|| raṇe jitvā daityānapahṛtaśirastraiḥ kavacibhir- nivṛttaiścaṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ | viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalā vipañcyā gāyantī vividhamapadānaṃ paśupateḥ tvayārabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane | tadīyairmādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ nijāṃ vīṇāṃ vāṇī niculayati colena nibhṛtam || 66|| karāgreṇa spṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā vatsalatayā girīśenodastaṃ muhuradharapānākulatayā | karagrāhyaṃ śambhormukhamukuravṛntaṃ girisute kathaṅkāraṃ brūmastava cibukamaupamyarahitam || 67|| bhujāśleṣānnityaṃ puradamayituḥ kaṇṭakavatī tava grīvā dhatte mukhakamalanālaśriyamiyam | svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā mṛṇālīlālityam vahati yadadho hāralatikā || 68|| gale rekhāstisro gatigamakagītaikanipuṇe vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṃkhyāpratibhuvaḥ | virājante nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva te || 69|| mṛṇālīmṛdvīnāṃ tava bhujalatānāṃ catasṛṇāṃ caturbhiḥ saundaryaṃ sarasijabhavaḥ stauti vadanaiḥ | nakhebhyaḥ santrasyan prathamamathanādandhakaripo- ścaturṇāṃ śīrṣāṇāṃ samamabhayahastārpaṇadhiyā || 70|| nakhānāmuddyotairnavanalinarāgaṃ vihasatāṃ karāṇāṃ te kāntiṃ kathaya kathayāmaḥ kathamume | kayācidvā sāmyaṃ bhajatu kalayā hanta kamalaṃ yadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣāruṇadalam || 71|| tavedaṃ naḥ khedaṃ haratu satataṃ prasnutamukham | yadālokyāśaṅkākulitahṛdayo hāsajanakaḥ svakumbhau herambaḥ parimṛśati hastena jhaḍiti || 72|| amū te vakṣojāvamṛtarasamāṇikyakutupau na saṃdehaspando nagapatipatāke manasi naḥ | pibantau tau yasmādaviditavadhūsaṅgarasikau kumārāvadyāpi dviradavadanakrauñcadalanau || 73|| vahatyamba stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ samārabdhāṃ muktāmaṇibhiramalāṃ hāralatikām | kucābhogo bimbādhararucibhirantaḥ śabalitāṃ pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva te || 74|| tava stanyaṃ manye dharaṇidharakanye hṛdayataḥ payaḥpārāvāraḥ parivahati sārasvatamiva | dayāvatyā dattaṃ draviḍaśiśurāsvādya tava yat kavīnāṃ prauḍhānāmajani kamanīyaḥ kavayitā || 75|| harakrodhajvālāvalibhiravalīḍhena vapuṣā gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgo manasijaḥ | samuttasthau tasmādacalatanaye dhūmalatikā janastāṃ jānīte tava janani romāvaliriti || 76|| yadetat kālindītanutarataraṅgākṛti śive kṛśe madhye kiṃcijjanani tava yadbhāti sudhiyām | vimardādanyo'nyaṃ kucakalaśayorantaragataṃ tanūbhūtaṃ vyoma praviśadiva nābhiṃ kuhariṇīm || 77|| sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatā- kalāvālaṃ kuṇḍaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ | raterlīlāgāraṃ kimapi tava nābhirgirisute biladvāraṃ siddhergiriśanayanānāṃ vijayate || 78|| nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣo namanmūrternārītilaka śanakaistruṭyata iva | ciraṃ te madhyasya truṭitataṭinītīrataruṇā samāvasthāsthemno bhavatu kuśalaṃ śailatanaye || 79|| kucau sadyaḥsvidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau kaṣantau dormūle kanakakalaśābhau kalayatā | tava trātuṃ bhaṅgādalamiti valagnaṃ tanubhuvā tridhā naddhaṃ devi trivali lavalīvallibhiriva || 80|| gurutvaṃ vistāraṃ kṣitidharapatiḥ pārvati nijā- nnitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe | ataste vistīrṇo gururayamaśeṣāṃ vasumatīṃ nitambaprāgbhāraḥ sthagayati laghutvaṃ nayati ca || 81|| karīndrāṇāṃ śuṇḍān kanakakadalīkāṇḍapaṭalī- mubhābhyāmūrubhyāmubhayamapi nirjitya bhavatī | suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ girisute vijigye jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamasi || 82|| parājetuṃ rudraṃ dviguṇaśaragarbhau girisute niṣaṅgau jaṅghe te viṣamaviśikho bāḍhamakṛta | yadagre dṛśyante daśaśaraphalāḥ pādayugalī- nakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ || 83|| śrutīnāṃ mūrdhāno dadhati tava yau śekharatayā mamāpyetau mātaḥ śirasi dayayā dhehi caraṇau | yayoḥ pādyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī yayorlākṣālakṣmīraruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ || 84|| stavāsmai dvandvāya sphuṭarucirasālaktakavate | asūyatyatyantaṃ yadabhihananāya spṛhayate paśūnāmīśānaḥ pramadavanakaṅkelitarave || 85|| mṛṣā kṛtvā gotraskhalanamatha vailakṣyanamitaṃ lalāṭe bhartāraṃ caraṇakamale tāḍayati te | cirādantaḥśalyaṃ dahanakṛtamunmūlitavatā tulākoṭikvāṇaiḥ kilikilitamīśānaripuṇā || 86|| himānīhantavyaṃ himagirinivāsaikacaturau niśāyāṃ nidrāṇaṃ niśi caramabhāge ca viśadau | varaṃ lakṣmīpātraṃ śriyamatisṛjantau samayināṃ sarojaṃ tvatpādau janani jayataścitramiha kim || 87|| padaṃ te kīrtīnāṃ prapadamapadaṃ devi vipadāṃ kathaṃ nītaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulām | kathaṃ vā bāhubhyāmupayamanakāle purabhidā yadādāya nyastaṃ dṛṣadi dayamānena manasā || 88|| nakhairnākastrīṇāṃ karakamalasaṃkocaśaśibhi- starūṇāṃ divyānāṃ hasata iva te caṇḍi caraṇau | phalāni svaḥsthebhyaḥ kisalayakarāgreṇa dadatāṃ daridrebhyo bhadrāṃ śriyamaniśamahnāya dadatau || 89|| dadāne dīnebhyaḥ śriyamaniśamāśānusadṛśī- tavāsmin mandārastabakasubhage yātu caraṇe nimajjanmajjīvaḥ karaṇacaraṇaḥ ṣaṭcaraṇatām || 90|| padanyāsakrīḍāparicayamivārabdhumanasaḥ skhalantaste khelaṃ bhavanakalahaṃsā na jahati | atasteṣāṃ śikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇita- cchalādācakṣāṇaṃ caraṇakamalaṃ cārucarite || 91|| gatāste mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ | tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ dogdhi kutukam || 92|| arālā keśeṣu prakṛtisaralā mandahasite śirīṣābhā citte dṛṣadupalaśobhā kucataṭe | bhṛśaṃ tanvī madhye pṛthururasijārohaviṣaye jagattrātuṃ śambhorjayati karuṇā kācidaruṇā || 93|| kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ kalābhiḥ karpūrairmarakatakaraṇḍaṃ nibiḍitam | atastvadbhogena pratidinamidaṃ riktakuharaṃ vidhirbhūyo bhūyo nibiḍayati nūnaṃ tava kṛte || 94|| purārāterantaḥpuramasi tatastvaccaraṇayoḥ saparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā | tathā hyete nītāḥ śatamakhamukhāḥ siddhimatulāṃ tava dvāropāntasthitibhiraṇimādyābhiramarāḥ || 95|| kalatraṃ vaidhātraṃ katikati bhajante na kavayaḥ śriyo devyāḥ ko vā na bhavati patiḥ kairapi dhanaiḥ | mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame kucābhyāmāsaṅgaḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ || 96|| girāmāhurdevīṃ druhiṇagṛhiṇīmāgamavido hareḥ patnīṃ padmāṃ harasahacarīmadritanayām | turīyā kāpi tvaṃ duradhigamaniḥsīmamahimā mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣi || 97|| kadā kāle mātaḥ kathaya kalitālaktakarasaṃ pibeyaṃ vidyārthī tava caraṇanirṇejanajalam | prakṛtyā mūkānāmapi ca kavitākāraṇatayā kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatām || 98|| sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatno viharate rateḥ pātivratyaṃ śithilayati ramyeṇa vapuṣā | ciraṃ jīvanneva kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ parānandābhikhyam rasayati rasaṃ tvadbhajanavān || 99|| pradīpajvālābhirdivasakaranīrājanavidhiḥ sudhāsūteścandropalajalalavairarghyaracanā | svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ tvadīyābhirvāgbhistava janani vācāṃ stutiriyam || 100|| || iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau saundaryalaharī sampūrṇā || || oṃ tatsat || (anubandhaḥ samānītaḥ padbhyāṃ maṇimukuratāmambaramaṇi- rbhayādāsyādantaḥstimitakiraṇaśreṇimasṛṇaḥ | ( dadhāti tvadvaktraṃpratiphalanamaśrāntavikacaṃ nirātaṅkaṃ candrānnijahṛdayapaṅkeruhamiva || 101|| samudbhūtasthūlastanabharamuraścāru hasitaṃ kaṭākṣe kandarpaḥ katicana kadambadyuti vapuḥ | harasya tvadbhrāntiṃ manasi janayanti sma vimalāḥ bhavatyā ye bhaktāḥ pariṇatiramīṣāmiyamume || 102|| nidhe nityasmere niravadhiguṇe nītinipuṇe nirāghātajñāne niyamaparacittaikanilaye | niyatyā nirmukte nikhilanigamāntastutipade nirātaṅke nitye nigamaya mamāpi stutimimām || 103||
অর্থ:The Soundarya Lahari — the "Waves of Beauty" — is a hymn of about a hundred verses to the Divine Mother (Devi, as Tripura Sundari), ascribed to the great teacher Adi Shankaracharya. The first part, the Ananda Lahari ("Wave of Bliss", verses 1–41), extols the dynamic aspect of Brahman as Shakti, the worship of the Sri Chakra and the modes of inner meditation; the second part, the Saundarya Lahari proper (verses 42–100, with three further verses in some recensions), is a magnificent description of the beauty of the Goddess from head to foot. Its very first verse declares the supreme truth that Shiva can act only when joined with Shakti — that the Power is the life of the Lord — and verse after verse offers the whole of one’s life and worship at Her feet. Composed in the flowing Shikharini metre, it is at once a devotional poem, a tantric manual and one of the most beloved hymns of the Sri Vidya tradition.
শব্দে-শব্দে অর্থ
উচ্চারণ শুনতে যেকোনো শব্দে ক্লিক করুন
Soundarya Lahari পাঠের উপকারিতা
The supreme hymn to the beauty and power of the Divine Mother — its recitation is held to bring Her grace in full: prosperity, eloquence, beauty, health and spiritual awakening.
Each of the verses is traditionally a mantra in itself, with an associated yantra and a specific fruit (phala) when recited with devotion.
Verses 1–41 (Ananda Lahari) support Sri Chakra worship and inner (kundalini) meditation; verses 42–100 cultivate love and surrender through contemplation of Her form.
Recited for the removal of obstacles and disease, for progeny and a happy married life, and for the awakening of wisdom and devotion.
Most powerful on Fridays, during Navaratri and on Pournami, before an image or the Sri Chakra of the Goddess.
Soundarya Lahari পাঠের নিয়ম
Bathe and sit facing east or north before an image or Sri Chakra of the Divine Mother. Light a lamp and offer kumkum and red flowers, which are dear to Her. Recite the verses slowly and with devotion — the whole hymn takes about 30–40 minutes; a single verse may also be taken up with its yantra for a specific purpose under a guru’s guidance. Begin with a prayer to Shankaracharya and the Mother, and close by offering the recitation at Her feet.
প্রায়শ জিজ্ঞাসিত প্রশ্ন
এগুলিও পড়ুন
ॐ
সম্পূর্ণ Soundarya Lahari শ্লোকে-শ্লোকে অর্থসহ পড়ুন, অথবা আরও পবিত্র পাঠ দেখুন