আঞ্জনেয ভুজঙ্গম্
Anjaneya Bhujangam in Bengali · বাংলা
উৎপত্তি ও কাহিনি
Traditional · Traditional · Classical
The Anjaneya Bhujangam is a cherished traditional hymn. A hymn to Anjaneya (Hanuman), son of Anjana, in the undulating Bhujanga ("serpent") metre — adoring the mighty devotee of Rama, remover of fear, granter of strength and well-being.
✦ শাস্ত্রে যেমন বলা হয়েছে
It is said that to recite the Anjaneya Bhujangam with a sincere and devoted heart is to draw near to the grace of the divine, which never forsakes those who lovingly call upon it.
মন্ত্র
যেকোনো পঙ্ক্তি বা ▶ বোতাম ছুঁয়ে শুনুন
ওঁ শ্রীরামজযম্ । ওঁ সদ্গুরুশ্রীত্যাগরাজস্বামিনে নমো নমঃ । ওঁ আঞ্জনেযায বিদ্মহে । রামদূতায ধীমহি । তন্নো যজঃ প্রচোদযাত্ ॥ সদারামভক্তিপ্রসারপ্রডীনং সদাতারকানন্দনামোপগঙ্গম্ । সদাধ্যানলীনং সদানামগানং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১॥ সদারামনামপ্লবাহ্লাদরূপং সদারামনামাধরস্মেরবক্ত্রম্ । সদারামগানাতিমাধুর্যকণ্ঠং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ২॥ সদানামযোগং সদারামরাগং সদাচিত্তসম্পূর্ণনামপ্রভাবম্ । সদাব্রহ্মনিষ্ঠং বরজ্ঞানপূর্ণং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ৩॥ সদারামদাসং মহাবীরবর্যং সদানামপেযূষপানপ্রমত্তম্ । সুনামপ্রহৃষ্টং সভক্তাগ্রগণ্যং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ৪॥ সুনামস্বরালাপবাষ্পাকুলাক্ষং সুসঙ্গীতনামপ্রভাবস্বভাবম্ । স্বরস্বাদুনামোপভোগ্যং সুভাগ্যং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ৫॥ সসূর্যপ্রকাশং সসত্ত্বপ্রবাচং অসাধ্যপ্রভাবং সুসাধ্যপ্রমাণম্ । সদাধ্যাতরামস্বরূপপ্রকাশং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ৬॥ সসত্ত্বং ফলাশং সুমেধাবিলাসং সুসীতামনশ্শোকনাশং প্রশান্তম্ । সুবেগং যজং তং ভজে রামদূতং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ৭॥ মহদ্ব্রহ্মচর্যং মনোবাক্স্থরামং মনস্কাযসঞ্জীবনৌষধ্যধেযম্ । মহীধারকন্ধারধারপ্রতাপং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ৮॥ সসীতস্বরারামনামপ্রগেযং সসঙ্গীতসাহিত্যবিদ্যাপ্রবীণম্ । সুসপ্তস্বরানন্দনৃত্যাভিলাস্যং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ৯॥ হরিশ্রেষ্ঠরত্নং হরিপ্রেষ্ঠভক্তং হরিস্মেরহৃত্পদ্মবাসানুরাগম্ । হরপ্রীতনামপ্রিযং ভক্তবর্যং হরাংশং হনূমন্তশূরং নমামি ॥ ১০॥ হিমাগপ্রশান্তিস্বমাধুর্যগাযং হিমানন্দগঙ্গাপ্লবাহ্লাদগেযম্ । হিমাপূতরম্যাষ্ট্রধ্যানস্থদেবং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১১॥ মনোগালনাগীতরামাভিরামং সুরাগানুরাগং সুনামাভিজপ্যম্ । মনোজস্বরাগীতসীতাবরাপ্তং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১২॥ বরানন্দরামস্ববাচাভিনন্দং সরাগপ্রভাষং স্বরারামরামম্ । কুরোগপ্রণাশং বরারোগ্যদাযং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১৩॥ সুসত্কার্যসিদ্ধিং সুসদ্ভক্তিবুদ্ধিং বিরাগত্ববৃদ্ধিং সুরাগপ্রবৃদ্ধিম্ । সুনাদপ্রবৃত্তিং সুবোধং সুশক্তিং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১৪॥ সুসঙ্গীতবাণিং সুসত্পুষ্পপাণিং কবিস্ফূর্তিরক্তিং কপিং রাগহৃষ্টিম্ । সদাসত্ত্বদৃষ্টিং সদাসক্তিপুষ্টিং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১৫॥ গুরুত্যাগরাজেন্দ্রসদ্গানলোলং তদাহ্লাদসন্নামগানপ্রসন্নম্ । কৃতাঞ্জল্যতিপ্রেষ্ঠনামপ্রলীনং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১৬॥ গুরুত্যাগরাজেন্দ্রশিষ্যোপগীতং সুপুষ্পোপহারং সুভক্তিপ্রণীতম্ । মনোজস্তুতিস্ফূর্তিপুষ্পার্চিতং তং সদাত্রাণভক্তং নমাম্যাঞ্জনেযম্ ॥ ১৭॥ ভুজঙ্গপ্রযাতস্ফুরদ্ভক্তিগীতং ভুজঙ্গপ্রযাতপ্রগীতিপ্রমোদম্ । ভুজঙ্গাবতারানুজপ্রেষ্ঠভক্তং ভজে মারুতিং তং সভক্তং সুভদ্রম্ ॥ ১৮॥ সুভদ্রং বরানন্দরামানুরাগং সুভদ্রং স্বরানন্দনামাভিগেযম্ । সুভদ্রং বরারামরামোপসেবং সুভদ্রং হনূমন্তধীরং ভজেহম্ ॥ ১৯॥ শ্রীসীতারামভক্তায রামনামরতায চ । নামগানাভিলোলায আঞ্জনেযায মঙ্গলম্ ॥ ইতি সদ্গুরুশ্রীত্যাগরাজস্বামিনঃ শিষ্যযা ভক্তযা পুষ্পযা কৃতং আঞ্জনেযভুজঙ্গপ্রযাতস্তোত্রং গুরৌ সমর্পিতম্ । ওঁ শুভমস্তু ।
oṃ śrīrāmajayam | oṃ sadguruśrītyāgarājasvāmine namo namaḥ | oṃ āñjaneyāya vidmahe | rāmadūtāya dhīmahi | tanno yajaḥ pracodayāt || sadārāmabhaktiprasārapraḍīnaṃ sadātārakānandanāmopagaṅgam | sadādhyānalīnaṃ sadānāmagānaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 1|| sadārāmanāmaplavāhlādarūpaṃ sadārāmanāmādharasmeravaktram | sadārāmagānātimādhuryakaṇṭhaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 2|| sadānāmayogaṃ sadārāmarāgaṃ sadācittasampūrṇanāmaprabhāvam | sadābrahmaniṣṭhaṃ varajñānapūrṇaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 3|| sadārāmadāsaṃ mahāvīravaryaṃ sadānāmapeyūṣapānapramattam | sunāmaprahṛṣṭaṃ sabhaktāgragaṇyaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 4|| sunāmasvarālāpabāṣpākulākṣaṃ susaṅgītanāmaprabhāvasvabhāvam | svarasvādunāmopabhogyaṃ subhāgyaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 5|| sasūryaprakāśaṃ sasattvapravācaṃ asādhyaprabhāvaṃ susādhyapramāṇam | sadādhyātarāmasvarūpaprakāśaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 6|| sasattvaṃ phalāśaṃ sumedhāvilāsaṃ susītāmanaśśokanāśaṃ praśāntam | suvegaṃ yajaṃ taṃ bhaje rāmadūtaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 7|| mahadbrahmacaryaṃ manovākstharāmaṃ manaskāyasañjīvanauṣadhyadheyam | mahīdhārakandhāradhārapratāpaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 8|| sasītasvarārāmanāmaprageyaṃ sasaṅgītasāhityavidyāpravīṇam | susaptasvarānandanṛtyābhilāsyaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 9|| hariśreṣṭharatnaṃ haripreṣṭhabhaktaṃ harismerahṛtpadmavāsānurāgam | haraprītanāmapriyaṃ bhaktavaryaṃ harāṃśaṃ hanūmantaśūraṃ namāmi || 10|| himāgapraśāntisvamādhuryagāyaṃ himānandagaṅgāplavāhlādageyam | himāpūtaramyāṣṭradhyānasthadevaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 11|| manogālanāgītarāmābhirāmaṃ surāgānurāgaṃ sunāmābhijapyam | manojasvarāgītasītāvarāptaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 12|| varānandarāmasvavācābhinandaṃ sarāgaprabhāṣaṃ svarārāmarāmam | kurogapraṇāśaṃ varārogyadāyaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 13|| susatkāryasiddhiṃ susadbhaktibuddhiṃ virāgatvavṛddhiṃ surāgapravṛddhim | sunādapravṛttiṃ subodhaṃ suśaktiṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 14|| susaṅgītavāṇiṃ susatpuṣpapāṇiṃ kavisphūrtiraktiṃ kapiṃ rāgahṛṣṭim | sadāsattvadṛṣṭiṃ sadāsaktipuṣṭiṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 15|| gurutyāgarājendrasadgānalolaṃ tadāhlādasannāmagānaprasannam | kṛtāñjalyatipreṣṭhanāmapralīnaṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 16|| gurutyāgarājendraśiṣyopagītaṃ supuṣpopahāraṃ subhaktipraṇītam | manojastutisphūrtipuṣpārcitaṃ taṃ sadātrāṇabhaktaṃ namāmyāñjaneyam || 17|| bhujaṅgaprayātasphuradbhaktigītaṃ bhujaṅgaprayātapragītipramodam | bhujaṅgāvatārānujapreṣṭhabhaktaṃ bhaje mārutiṃ taṃ sabhaktaṃ subhadram || 18|| subhadraṃ varānandarāmānurāgaṃ subhadraṃ svarānandanāmābhigeyam | subhadraṃ varārāmarāmopasevaṃ subhadraṃ hanūmantadhīraṃ bhajeham || 19|| śrīsītārāmabhaktāya rāmanāmaratāya ca | nāmagānābhilolāya āñjaneyāya maṅgalam || iti sadguruśrītyāgarājasvāminaḥ śiṣyayā bhaktayā puṣpayā kṛtaṃ āñjaneyabhujaṅgaprayātastotraṃ gurau samarpitam | oṃ śubhamastu |
অর্থ:A hymn to Anjaneya (Hanuman), son of Anjana, in the undulating Bhujanga ("serpent") metre — adoring the mighty devotee of Rama, remover of fear, granter of strength and well-being.
Anjaneya Bhujangam পাঠের উপকারিতা
Recitation of the Anjaneya Bhujangam is held to bring the grace, blessings and protection of the deity.
Cultivates devotion, calms the mind and steadies the heart in the Lord’s remembrance.
Most auspicious on Tuesdays and Saturdays, and during Hanuman Jayanti.
A treasured Sanskrit hymn, suitable for daily recitation with faith.
Anjaneya Bhujangam পাঠের নিয়ম
Bathe and sit facing east before an image of the deity. Light a lamp and recite the Anjaneya Bhujangam slowly and with devotion. It may be chanted daily, or especially on Tuesdays and Saturdays and during Hanuman Jayanti.
প্রায়শ জিজ্ঞাসিত প্রশ্ন
এগুলিও পড়ুন
ॐ
সম্পূর্ণ Anjaneya Bhujangam শ্লোকে-শ্লোকে অর্থসহ পড়ুন, অথবা আরও পবিত্র পাঠ দেখুন