Mantra.Tips

कामाक्षी स्तोत्रम् Meaning — Line by Line

कामाक्षी स्तोत्रम्

Every verse and every word explained in English & Hindi

Meaning — Line by Line

Every verse of कामाक्षी स्तोत्रम् with its Hindi meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.

Jump to a verse ▾
  1. Verse 1. kalpānokaha-puṣpa-jāla-vilasannīlālakāṃ mātṛkāṃ
  2. Verse 2. kāśābhāṃśuka-bhāsurāṃ pravilasat-kośātakī-sannibhāṃ
  3. Verse 3. aiṃ-klīṃ-sauriti yāṃ vadanti munayastattvārtha-rūpāṃ parām
  4. Verse 4. yogīndrairnija-citta-paṃkaja-gṛhe dhyānāvasāne sthitāṃ
  5. Verse 5. śrīmat-kuṃkuma-paṃka-paṃkila-kucāṃ śoṇādharāmbhoruhāṃ
  6. Verse 6. ekāmreśa-kuṭumbinīṃ kali-harāṃ dharmārtha-mokṣa-pradāṃ
  7. Verse 7. dhīrāṃ śuddha-taraṃgiṇīṃ sura-nadīṃ dhairya-pradāṃ dhārmikāṃ
Verse 1#

kalpānokaha-puṣpa-jāla-vilasannīlālakāṃ mātṛkāṃ

कल्पानोकह-पुष्प-जाल-विलसन्नीलालकां मातृकां कान्तां कञ्ज-दलेक्षणां कलि-मल-प्रध्वंसिनीं कालिकाम् काञ्ची-नूपुर-हार-दाम-सुभगां काञ्ची-पुरी-नायिकां कामाक्षीं करि-कुम्भ-सन्निभ-कुचां वन्दे महेश-प्रियाम् १॥

kalpānokaha-puṣpa-jāla-vilasannīlālakāṃ mātṛkāṃ kāntāṃ kañja-dalekṣaṇāṃ kali-mala-pradhvaṃsinīṃ kālikām | kāñcī-nūpura-hāra-dāma-subhagāṃ kāñcī-purī-nāyikāṃ kāmākṣīṃ kari-kumbha-sannibha-kucāṃ vande maheśa-priyām || 1||

Meaningमैं महेश (शिव) की प्रिया कामाक्षी की वंदना करता हूँ — जो कल्पवृक्ष के पुष्पों से सुशोभित श्याम केशों वाली जगन्माता हैं, कमल-दल सदृश नेत्रों वाली कोमलांगी, कलियुग के मलों का नाश करने वाली कालिका, करधनी-नूपुर-हार से सुशोभित, काञ्चीपुरी की अधिष्ठात्री, गजकुम्भ सदृश पीन कुचों वाली देवी।

Verse 2#

kāśābhāṃśuka-bhāsurāṃ pravilasat-kośātakī-sannibhāṃ

काशाभांशुक-भासुरां प्रविलसत्-कोशातकी-सन्निभां चन्द्रार्कानल-लोचनां सुरुचिरालंकार-भूषोज्ज्वलाम् ब्रह्म-श्रीपति-वासवादि-मुनिभिः संसेविताङ्घ्रि-द्वयां कामाक्षीं गज-राज-मन्द-गमनां वन्दे महेश-प्रियाम् २॥

kāśābhāṃśuka-bhāsurāṃ pravilasat-kośātakī-sannibhāṃ candrārkānala-locanāṃ surucirālaṃkāra-bhūṣojjvalām | brahma-śrīpati-vāsavādi-munibhiḥ saṃsevitāṅghri-dvayāṃ kāmākṣīṃ gaja-rāja-manda-gamanāṃ vande maheśa-priyām || 2||

Meaningमैं महेशप्रिया कामाक्षी की वंदना करता हूँ — जो काश-पुष्प सी उज्ज्वल वस्त्रों में देदीप्यमान, कोशातकी (तोरई) पुष्प सी प्रकाशमान, चन्द्र-सूर्य-अग्नि रूपी तीन नेत्रों वाली, सुन्दर आभूषणों से उज्ज्वल हैं; ब्रह्मा, विष्णु, इन्द्र और मुनिगण जिनके चरण-युगल की सेवा करते हैं, और जो गजराज की मन्द गति से चलती हैं।

Verse 3#

aiṃ-klīṃ-sauriti yāṃ vadanti munayastattvārtha-rūpāṃ parām

ऐं-क्लीं-सौरिति यां वदन्ति मुनयस्तत्त्वार्थ-रूपां पराम् वाचां या जननी समस्त-जगतां माता भूतेश्वरी पायात्पंकज-लोचना भगवती मां पाहि कामेश्वरी कामाक्षीं हरि-नीलमणि-द्युति-निभां वन्दे महेश-प्रियाम् ३॥

aiṃ-klīṃ-sauriti yāṃ vadanti munayastattvārtha-rūpāṃ parām vācāṃ yā jananī samasta-jagatāṃ mātā ca bhūteśvarī | pāyātpaṃkaja-locanā bhagavatī māṃ pāhi kāmeśvarī kāmākṣīṃ hari-nīlamaṇi-dyuti-nibhāṃ vande maheśa-priyām || 3||

Meaningमैं नीलमणि सी द्युति वाली महेशप्रिया कामाक्षी की वंदना करता हूँ — जिन्हें मुनिजन 'ऐं क्लीं सौः' बीजों द्वारा तत्त्वार्थ-स्वरूपा परा कहते हैं, जो समस्त वाणी की जननी, सम्पूर्ण जगत की माता और भूतेश्वरी हैं। कमलनयना भगवती कामेश्वरी मेरी रक्षा करें; हे कामेश्वरी, मेरी रक्षा करें।

Verse 4#

yogīndrairnija-citta-paṃkaja-gṛhe dhyānāvasāne sthitāṃ

योगीन्द्रैर्निज-चित्त-पंकज-गृहे ध्यानावसाने स्थितां चन्द्रार्क-प्रतिमान-कुण्डल-धरां स्फूर्जत्किरीटोज्ज्वलाम् ऐश्वर्यं निखिलं ददाति शरणागत्या समभ्यर्थिते कामाक्षीं हसिताननां सुललितां वन्दे महेश-प्रियाम् ४॥

yogīndrairnija-citta-paṃkaja-gṛhe dhyānāvasāne sthitāṃ candrārka-pratimāna-kuṇḍala-dharāṃ sphūrjatkirīṭojjvalām | aiśvaryaṃ nikhilaṃ dadāti śaraṇāgatyā samabhyarthite kāmākṣīṃ hasitānanāṃ sulalitāṃ vande maheśa-priyām || 4||

Meaningमैं प्रसन्नमुखी, सुललिता महेशप्रिया कामाक्षी की वंदना करता हूँ — जो योगीन्द्रों के हृदय-कमल रूपी गृह में ध्यान के अन्त में विराजती हैं, चन्द्र-सूर्य सदृश कुण्डल और देदीप्यमान किरीट धारण करती हैं, और शरणागति से प्रार्थना किए जाने पर समस्त ऐश्वर्य प्रदान करती हैं।

Verse 5#

śrīmat-kuṃkuma-paṃka-paṃkila-kucāṃ śoṇādharāmbhoruhāṃ

श्रीमत्-कुंकुम-पंक-पंकिल-कुचां शोणाधराम्भोरुहां वाणी-पद्म-भवादि-देव-मुकुटैर्न्यस्ताङ्घ्रि-पीठाम्बुजाम् भक्तानां पटले विभूति-निवहान् कारुण्य-वारांनिधिं कामाक्षीं विधृताक्ष-सूत्र-वलयां वन्दे महेश-प्रियाम् ५॥

śrīmat-kuṃkuma-paṃka-paṃkila-kucāṃ śoṇādharāmbhoruhāṃ vāṇī-padma-bhavādi-deva-mukuṭairnyastāṅghri-pīṭhāmbujām | bhaktānāṃ paṭale vibhūti-nivahān kāruṇya-vārāṃnidhiṃ kāmākṣīṃ vidhṛtākṣa-sūtra-valayāṃ vande maheśa-priyām || 5||

Meaningमैं अक्षमाला और वलय धारण करने वाली महेशप्रिया कामाक्षी की वंदना करता हूँ — जिनके कुच श्रीमान् कुंकुम-पंक से लिप्त हैं, अधर लाल कमल से हैं, और सरस्वती, ब्रह्मा आदि देव जिनके चरण-पीठ पर अपने मुकुट रखते हैं; जो करुणा की सागर हैं और भक्तों पर विभूतियों की वर्षा करती हैं।

Verse 6#

ekāmreśa-kuṭumbinīṃ kali-harāṃ dharmārtha-mokṣa-pradāṃ

एकाम्रेश-कुटुम्बिनीं कलि-हरां धर्मार्थ-मोक्ष-प्रदां वीणा-वादन-तत्परां जप-पटीं वेद-स्वरूपां पराम् पद्माक्षीं परदेवतां पर-शिवां पाशांकुशालंकृतां कामाक्षीं कलि-दोष-नाशन-करीं वन्दे महेश-प्रियाम् ६॥

ekāmreśa-kuṭumbinīṃ kali-harāṃ dharmārtha-mokṣa-pradāṃ vīṇā-vādana-tatparāṃ japa-paṭīṃ veda-svarūpāṃ parām | padmākṣīṃ paradevatāṃ para-śivāṃ pāśāṃkuśālaṃkṛtāṃ kāmākṣīṃ kali-doṣa-nāśana-karīṃ vande maheśa-priyām || 6||

Meaningमैं कलि-दोष का नाश करने वाली महेशप्रिया कामाक्षी की वंदना करता हूँ — जो एकाम्रनाथ की कुटुम्बिनी, धर्म-अर्थ-मोक्ष प्रदान करने वाली, वीणावादन में तत्पर, जप में रत, वेदस्वरूपा परा, कमलनयना परदेवता, परशिवा, पाश-अंकुश से अलंकृत हैं।

Verse 7#

dhīrāṃ śuddha-taraṃgiṇīṃ sura-nadīṃ dhairya-pradāṃ dhārmikāṃ

धीरां शुद्ध-तरंगिणीं सुर-नदीं धैर्य-प्रदां धार्मिकां कल्याणीं कमलापतेः सहचरीं कैवल्य-दानोद्यताम् नित्यां नित्य-सुखप्रदां निरुपमां नित्योदितां निर्मलां कामाक्षीं कलि-कल्मष-क्षय-करीं वन्दे महेश-प्रियाम् ७॥

dhīrāṃ śuddha-taraṃgiṇīṃ sura-nadīṃ dhairya-pradāṃ dhārmikāṃ kalyāṇīṃ kamalāpateḥ sahacarīṃ kaivalya-dānodyatām | nityāṃ nitya-sukhapradāṃ nirupamāṃ nityoditāṃ nirmalāṃ kāmākṣīṃ kali-kalmaṣa-kṣaya-karīṃ vande maheśa-priyām || 7||

Meaningमैं कलियुग के पापों का क्षय करने वाली महेशप्रिया कामाक्षी की वंदना करता हूँ — जो धीर, शुद्ध तरंगिणी, सुरनदी, धैर्यप्रदा, धार्मिकी, कल्याणी, कमलापति की सहचरी, कैवल्य-दान में उद्यत, नित्या, नित्य-सुख प्रदान करने वाली, निरुपमा, नित्योदिता और निर्मला हैं।

Word-by-Word Breakdown

कल्पानोकह-पुष्प
kalpānokaha-puṣpa
the flowers of the wish-fulfilling Kalpaka tree
विलसन्नीलालकां
vilasannīlālakāṃ
She whose dark locks shine beautifully (adorned with those flowers)
मातृकां
mātṛkāṃ
the Divine Mother, source of the alphabet (matrika sounds)
कञ्ज-दलेक्षणां
kañja-dalekṣaṇāṃ
She whose eyes are like lotus petals
कलि-मल-प्रध्वंसिनीं
kali-mala-pradhvaṃsinīṃ
the destroyer of the impurities of the Kali age
काञ्ची-पुरी-नायिकां
kāñcī-purī-nāyikāṃ
the presiding Goddess of the city of Kanchi
कामाक्षीं
kāmākṣīṃ
Kamakshi — She of loving (kama) eyes (akshi); She who fulfills desires through Her glance
वन्दे महेश-प्रियाम्
vande maheśa-priyām
I bow to Her, the beloved of Mahesha (Lord Shiva)
चन्द्रार्कानल-लोचनां
candrārkānala-locanāṃ
She whose three eyes are the moon, the sun and fire
गज-राज-मन्द-गमनां
gaja-rāja-manda-gamanāṃ
She who walks with the slow, graceful gait of the king of elephants
ऐं-क्लीं-सौः
aiṃ-klīṃ-sauḥ
the three seed (bija) syllables by which the sages invoke Her as the supreme Reality
वाचां जननी
vācāṃ jananī
the mother of all speech and language
भूतेश्वरी
bhūteśvarī
the sovereign ruler of all beings and elements
कामेश्वरी
kāmeśvarī
the supreme Goddess Kameshwari, consort of Kameshwara
योगीन्द्रैर्निज-चित्त-पंकज-गृहे
yogīndrairnija-citta-paṃkaja-gṛhe
in the lotus-house of the hearts of the foremost yogis (where She is realized at the end of meditation)
ऐश्वर्यं निखिलं ददाति
aiśvaryaṃ nikhilaṃ dadāti
She bestows all prosperity and divine power
शरणागत्या
śaraṇāgatyā
to one who takes refuge in Her
एकाम्रेश-कुटुम्बिनीं
ekāmreśa-kuṭumbinīṃ
the consort of Ekamranatha (Shiva of the Kanchi Ekambareshwara temple)
धर्मार्थ-मोक्ष-प्रदां
dharmārtha-mokṣa-pradāṃ
the giver of righteousness, prosperity and liberation
वेद-स्वरूपां पराम्
veda-svarūpāṃ parām
the supreme One whose very form is the Vedas
पाशांकुशालंकृतां
pāśāṃkuśālaṃkṛtāṃ
She who is adorned with the noose (pasha) and the goad (ankusha)
सुर-नदीं
sura-nadīṃ
the celestial river (the pure, sacred Ganga among goddesses)
कैवल्य-दानोद्यताम्
kaivalya-dānodyatām
ever ready to grant final liberation (kaivalya)
नित्यां निर्मलां
nityāṃ nirmalāṃ
the eternal, ever-pure One
कलि-कल्मष-क्षय-करीं
kali-kalmaṣa-kṣaya-karīṃ
She who wears away the sins and afflictions of the Kali age

Origin & History

Source: Traditional Shakta hymn of the Sri Vidya / Kanchi tradition

Author: Traditional (attributed within the Kanchi Kamakoti tradition)

Period: Classical / Medieval

Kamakshi is the presiding Goddess of Kanchipuram, one of the foremost Shakti Peethas of India and a great centre of Sri Vidya worship. Legend holds that Devi performed penance here upon a sand-linga to win Lord Shiva (Ekamranatha) as Her lord, and that the fierce energy of the Goddess was gathered and pacified into the gentle, meditative Kamakshi who blesses devotees with grace. This stotram, in the lineage of hymns sung to Her, adores Her as the supreme Tripura Sundari seated in Kanchi, the Mother of speech and the bestower of all that is good.

Frequently Asked Questions

Who is Kamakshi?
Kamakshi is the supreme Divine Mother enshrined at Kanchipuram (Kanchi) in Tamil Nadu, one of the most important Shakti Peethas. Her name means 'She of loving eyes' (kama + akshi), and She is worshipped as a form of Tripura Sundari and the consort of Lord Shiva (Ekamranatha). It is said the Goddess holds Her energy here in a meditative, benevolent form.
What is the Kamakshi Stotram?
It is a Sanskrit hymn of seven verses praising Devi Kamakshi's beauty, ornaments, seed-mantras and cosmic powers. Each verse ends with 'vande mahesha-priyam' — 'I bow to the beloved of Mahesha (Shiva)'.
What are the benefits of chanting it?
Tradition holds that it bestows the Mother's grace, eloquence and wisdom, grants dharma, prosperity and liberation, and removes the sins and impurities of the Kali age. It cultivates devotion and inner steadiness.
When should it be recited?
It may be chanted daily at dawn or dusk, and is especially auspicious on Fridays and during Navaratri, the great festival of the Goddess.

Ready to start chanting?

See Benefits & How to Chant →