श्री राधा कृपा कटाक्ष स्तोत्रम् Meaning — Line by Line
श्री राधा कृपा कटाक्ष स्तोत्रम्
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of श्री राधा कृपा कटाक्ष स्तोत्रम् with its Hindi meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. munīndra-vṛnda-vandite tri-loka-śoka-hāriṇi
- Verse 2. aśoka-vṛkṣa-vallarī-vitāna-maṇḍapa-sthite
- Verse 3. anaṅga-raṅga-maṅgala-prasaṅga-bhaṅgura-bhruvāṁ
- Verse 4. taḍit-suvarṇa-campaka-pradīpta-gaura-vigrahe
- Verse 5. madonmadāti-yauvane pramoda-māna-maṇḍite
- Verse 6. aśeṣa-hāva-bhāva-dhīra-hīra-hāra-bhūṣite
- Verse 7. mṛṇāla-vāla-vallarī-taraṅga-raṅga-dor-late
- Verse 8. suvarṇa-mālikāñcita-tri-rekha-kambu-kaṇṭhage
- Verse 9. nitāmba-bimba-lambamāna-puṣpa-mekhalā-guṇe
munīndra-vṛnda-vandite tri-loka-śoka-hāriṇi
मुनीन्द्रवृन्दवन्दिते त्रिलोकशोकहारिणि प्रसन्नवक्त्रपङ्कजे निकुञ्जभूविलासिनि । व्रजेन्द्रभानुनन्दिनि व्रजेन्द्रसूनुसङ्गते कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ १॥
munīndra-vṛnda-vandite tri-loka-śoka-hāriṇi prasanna-vaktra-paṅkaje nikuñja-bhū-vilāsini | vrajendra-bhānu-nandini vrajendra-sūnu-saṅgate kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 1||
Meaningहे मुनीश्वरों के समूह से वन्दित, तीनों लोकों के शोक को हरने वाली, प्रसन्न कमलमुखी, वृन्दावन के निकुंजों में विहार करने वाली, हे वृषभानुनन्दिनी, हे नन्दनन्दन (कृष्ण) की संगिनी — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
aśoka-vṛkṣa-vallarī-vitāna-maṇḍapa-sthite
अशोकवृक्षवल्लरीवितानमण्डपस्थिते प्रवालबालपल्लवप्रभारुणाङ्घ्रिकोमले । वराभयस्फुरत्करे प्रभूतसम्पदालये कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ २॥
aśoka-vṛkṣa-vallarī-vitāna-maṇḍapa-sthite pravāla-bāla-pallava-prabhāruṇāṅghri-komale | varābhaya-sphurat-kare prabhūta-sampadālaye kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 2||
Meaningहे अशोक वृक्ष की लताओं के मण्डप में विराजमान, नवीन प्रवाल-पल्लव के समान अरुण कोमल चरणों वाली, वर और अभय देते हुए करकमलों वाली, हे प्रभूत सम्पदा की निधि — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
anaṅga-raṅga-maṅgala-prasaṅga-bhaṅgura-bhruvāṁ
अनङ्गरङ्गमङ्गलप्रसङ्गभङ्गुरभ्रुवां सविभ्रमं ससम्भ्रमं दृगन्तबाणपातनैः । निरन्तरं वशीकृतप्रतीतनन्दनन्दने कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ ३॥
anaṅga-raṅga-maṅgala-prasaṅga-bhaṅgura-bhruvāṁ sa-vibhramaṁ sa-sambhramaṁ dṛg-anta-bāṇa-pātanaiḥ | nirantaraṁ vaśīkṛta-pratīta-nanda-nandane kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 3||
Meaningहे मंगलमय प्रेम-रंग से वक्र भौंहों द्वारा सविलास एवं ससम्भ्रम नेत्रकोरों के बाण चलाकर निरन्तर नन्दनन्दन को वश में करने वाली — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
taḍit-suvarṇa-campaka-pradīpta-gaura-vigrahe
तडित्सुवर्णचम्पकप्रदीप्तगौरविग्रहे मुखप्रभापरास्तकोटिशारदेन्दुमण्डले । विचित्रचित्रसञ्चरच्चकोरशावलोचने कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ ४॥
taḍit-suvarṇa-campaka-pradīpta-gaura-vigrahe mukha-prabhā-parāsta-koṭi-śāradendu-maṇḍale | vicitra-citra-sañcarac-cakora-śāva-locane kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 4||
Meaningहे विद्युत्, स्वर्ण और चम्पक के समान दीप्त गौरवर्ण विग्रह वाली, जिनके मुख की प्रभा करोड़ों शरद्-चन्द्रमण्डलों को पराजित करती है, जिनके नेत्र चकोर के शावक की भाँति विचित्र रूप से चंचल हैं — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
madonmadāti-yauvane pramoda-māna-maṇḍite
मदोन्मदातियौवने प्रमोदमानमण्डिते प्रियानुरागरञ्जिते कलाविलासपण्डिते । अनन्यधन्यकुञ्जराज्यकामकेलिकोविदे कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ ५॥
madonmadāti-yauvane pramoda-māna-maṇḍite priyānurāga-rañjite kalā-vilāsa-paṇḍite | ananya-dhanya-kuñja-rājya-kāma-keli-kovide kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 5||
Meaningहे मदमत्त नवयौवन से युक्त, हर्ष और मान से मण्डित, प्रिय के अनुराग से रंजित, कलाओं के विलास में प्रवीण, अनन्य धन्य कुंज-राज्य की काम-केलि में निपुण — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
aśeṣa-hāva-bhāva-dhīra-hīra-hāra-bhūṣite
अशेषहावभावधीरहीरहारभूषिते प्रभूतशातकुम्भकुम्भकुम्भिकुम्भसुस्तनि । प्रशस्तमन्दहास्यचूर्णपूर्णसौख्यसागरे कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ ६॥
aśeṣa-hāva-bhāva-dhīra-hīra-hāra-bhūṣite prabhūta-śātakumbha-kumbha-kumbhi-kumbha-sustani | praśasta-manda-hāsya-cūrṇa-pūrṇa-saukhya-sāgare kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 6||
Meaningहे समस्त हाव-भावों के साथ स्थिर हीरों के हारों से भूषित, स्वर्ण-कलश के समान सुन्दर वक्ष वाली, मधुर मन्द हास्य के चूर्ण से पूर्ण सौख्य के सागर — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
mṛṇāla-vāla-vallarī-taraṅga-raṅga-dor-late
मृणालवालवल्लरीतरङ्गरङ्गदोर्लते लताग्रलास्यलोलनीललोचनावलोकने । ललल्लुलन्मिलन्मनोज्ञमुग्धमोहनाश्रिते कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ ७॥
mṛṇāla-vāla-vallarī-taraṅga-raṅga-dor-late latāgra-lāsya-lola-nīla-locanāvalokane | lalal-lulan-milan-manojña-mugdha-mohanāśrite kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 7||
Meaningहे मृणाल-लता की तरंगों के समान शोभायमान बाहुलता वाली, लता के अग्रभाग के नृत्य की भाँति चंचल नील नेत्रों से अवलोकन करने वाली, मनोहर एवं मुग्धकारी सौन्दर्य की आश्रयभूता — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
suvarṇa-mālikāñcita-tri-rekha-kambu-kaṇṭhage
सुवर्णमालिकाञ्चितत्रिरेखकम्बुकण्ठगे त्रिसूत्रमङ्गलीगुणत्रिरत्नदीप्तिदीधिति । सलोलनीलकुन्तलप्रसूनगुच्छगुम्फिते कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ ८॥
suvarṇa-mālikāñcita-tri-rekha-kambu-kaṇṭhage tri-sūtra-maṅgalī-guṇa-tri-ratna-dīpti-dīdhiti | sa-lola-nīla-kuntala-prasūna-guccha-gumphite kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 8||
Meaningहे जिनके तीन रेखाओं वाले शंख-सदृश कण्ठ पर स्वर्ण-माला सुशोभित है, जो मंगलसूत्र के तीन रत्नों की दीप्ति से दीप्तिमान हैं, जिनके चंचल नील केश पुष्पगुच्छों से गुँथे हैं — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
nitāmba-bimba-lambamāna-puṣpa-mekhalā-guṇe
निताम्बबिम्बलम्बमानपुष्पमेखलागुणे प्रशस्तरत्नकिङ्किणीकलापमध्यमञ्जुले । करीन्द्रशुण्डदण्डिकावरोहसौभगोरुके कदा करिष्यसीह मां कृपाकटाक्षभाजनम् ॥ ९॥
nitāmba-bimba-lambamāna-puṣpa-mekhalā-guṇe praśasta-ratna-kiṅkiṇī-kalāpa-madhya-mañjule | karīndra-śuṇḍa-daṇḍikā-varoha-saubhagoruke kadā kariṣyasīha māṁ kṛpā-kaṭākṣa-bhājanam || 9||
Meaningहे जिनके नितम्बबिम्ब पर पुष्पमय करधनी झूल रही है, जो रत्नमयी किंकिणियों के समूह से मध्यभाग में मंजुल हैं, जिनकी ऊरुयुगल गजराज की सूँड के समान सुन्दर हैं — आप कब मुझे अपनी कृपाकटाक्ष का पात्र बनाएँगी?
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Urdhvamnaya Tantra (Shri Radha Kripa Kataksha Stava Raja)
Author: Attributed to Lord Shiva (Sadashiva)
Period: Ancient (Puranic / Tantric tradition)
The Shri Radha Kripa Kataksha Stava Raja is traditionally found in the Urdhvamnaya Tantra, where Lord Shiva — honoured as the topmost of Vaishnavas — reveals it to his consort Parvati while glorifying Shri Radha as the supreme energy and the very heart of Krishna. In glowing imagery the hymn praises Radha enthroned in the flowering bowers of Vrindavan, golden-hued like lightning and champaka, worshipped by sages and even by the goddess Lakshmi, who holds Krishna ever under the sway of Her loving glance. The recurring refrain turns each description into a humble plea: 'When will You make me, here in this very life, the object of Your merciful sidelong glance?' It has become the most cherished daily prayer to Radha in the land of Braj.
Frequently Asked Questions
What is the Radha Kripa Kataksha Stotram?▼
Who composed the Radha Kripa Kataksha Stotram?▼
What are the benefits of reciting it?▼
When and how often is it recited?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →