राहुकवचम् Meaning — Line by Line
राहुकवचम्
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of राहुकवचम् with its Hindi meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. || śrīgaṇeśāya namaḥ ||
- Verse 2. praṇamāmi sadā rāhuṃ śūrpākāraṃ kirīṭinam |
- Verse 3. nīlāmbaraḥ śiraḥ pātu lalāṭaṃ lokavanditaḥ |
- Verse 4. nāsikāṃ me dhūmravarṇaḥ śūlapāṇirmukhaṃ mama |
- Verse 5. bhujaṅgeśo bhujau pātu nīlamālyāmbaraḥ karau |
- Verse 6. kaṭiṃ me vikaṭaḥ pātu ūrū me surapūjitaḥ |
- Verse 7. gulphau grahapatiḥ pātu pādau me bhīṣaṇākṛtiḥ |
- Verse 8. rāhoridaṃ kavacamṛddhidavastudaṃ yo
- Verse 9. || iti śrīmahābhārate dhṛtarāṣṭrasañjayasaṃvāde droṇaparvaṇi rāhukavacaṃ sampūrṇam ||
|| śrīgaṇeśāya namaḥ ||
॥ श्रीगणेशाय नमः ॥ ॐ अस्य श्रीराहुकवचस्तोत्रमन्त्रस्य चन्द्रमा ऋषिः, अनुष्टुप् छन्दः, रां बीजम्, नमः शक्तिः, स्वाहा कीलकम्, राहुकृत पीडानिवारणार्थे, धनधान्य आयुरारोग्य आदि समृद्धि प्राप्त्यर्थे जपे विनियोगः ॥
|| śrīgaṇeśāya namaḥ || oṃ asya śrīrāhukavacastotramantrasya candramā ṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ, rāṃ bījam, namaḥ śaktiḥ, svāhā kīlakam, rāhukṛta pīḍānivāraṇārthe, dhanadhānya āyurārogya ādi samṛddhi prāptyarthe jape viniyogaḥ ||
Meaningश्रीगणेश को नमस्कार। ॐ। इस राहुकवच स्तोत्र मन्त्र के ऋषि चन्द्रमा हैं, छन्द अनुष्टुप् है, 'रां' बीज है, 'नमः' शक्ति है, 'स्वाहा' कीलक है; राहु के द्वारा उत्पन्न पीड़ा के निवारण तथा धन, धान्य, आयु, आरोग्य आदि समृद्धि की प्राप्ति हेतु इसका जप किया जाता है।
praṇamāmi sadā rāhuṃ śūrpākāraṃ kirīṭinam |
प्रणमामि सदा राहुं शूर्पाकारं किरीटिनम् । सैंहिकेयं करालास्यं लोकानामभयप्रदम् ॥ १॥
praṇamāmi sadā rāhuṃ śūrpākāraṃ kirīṭinam | saiṃhikeyaṃ karālāsyaṃ lokānāmabhayapradam || 1||
Meaningमैं सदा राहु को प्रणाम करता हूँ — जो शूर्प (सूप) के आकार वाले, किरीटधारी, सिंहिका के पुत्र, कराल मुख वाले, तथा लोकों को अभयदान देने वाले हैं।
nīlāmbaraḥ śiraḥ pātu lalāṭaṃ lokavanditaḥ |
नीलाम्बरः शिरः पातु ललाटं लोकवन्दितः । चक्षुषी पातु मे राहुः श्रोत्रे त्वर्धशरीरवान् ॥ २॥
nīlāmbaraḥ śiraḥ pātu lalāṭaṃ lokavanditaḥ | cakṣuṣī pātu me rāhuḥ śrotre tvardhaśarīravān || 2||
Meaningनीलाम्बर मेरे शिर की रक्षा करें, लोकवन्दित ललाट की; राहु मेरे नेत्रों की रक्षा करें, अर्धशरीरधारी कानों की।
nāsikāṃ me dhūmravarṇaḥ śūlapāṇirmukhaṃ mama |
नासिकां मे धूम्रवर्णः शूलपाणिर्मुखं मम । जिह्वां मे सिंहिकासूनुः कण्ठं मे कठिनाङ्घ्रिकः ॥ ३॥
nāsikāṃ me dhūmravarṇaḥ śūlapāṇirmukhaṃ mama | jihvāṃ me siṃhikāsūnuḥ kaṇṭhaṃ me kaṭhināṅghrikaḥ || 3||
Meaningधूम्रवर्ण मेरी नासिका की रक्षा करें, शूलपाणि मेरे मुख की; सिंहिकासूनु मेरी जिह्वा की रक्षा करें, कठिनाङ्घ्रिक मेरे कण्ठ की।
bhujaṅgeśo bhujau pātu nīlamālyāmbaraḥ karau |
भुजङ्गेशो भुजौ पातु नीलमाल्याम्बरः करौ । पातु वक्षःस्थलं मन्त्री पातु कुक्षिं विधुन्तुदः ॥ ४॥
bhujaṅgeśo bhujau pātu nīlamālyāmbaraḥ karau | pātu vakṣaḥsthalaṃ mantrī pātu kukṣiṃ vidhuntudaḥ || 4||
Meaningभुजङ्गेश मेरी भुजाओं की रक्षा करें, नीलमाल्याम्बर हाथों की; मन्त्री मेरे वक्षःस्थल की रक्षा करें, विधुन्तुद कुक्षि की।
kaṭiṃ me vikaṭaḥ pātu ūrū me surapūjitaḥ |
कटिं मे विकटः पातु ऊरू मे सुरपूजितः । स्वर्भानुर्जानुनी पातु जङ्घे मे पातु जाड्यहा ॥ ५॥
kaṭiṃ me vikaṭaḥ pātu ūrū me surapūjitaḥ | svarbhānurjānunī pātu jaṅghe me pātu jāḍyahā || 5||
Meaningविकट मेरी कटि की रक्षा करें, सुरपूजित ऊरुओं की; स्वर्भानु मेरे जानुओं की रक्षा करें, जाड्यहा मेरी जङ्घाओं की।
gulphau grahapatiḥ pātu pādau me bhīṣaṇākṛtiḥ |
गुल्फौ ग्रहपतिः पातु पादौ मे भीषणाकृतिः । सर्वाण्यङ्गानि मे पातु नीलचन्दनभूषणः ॥ ६॥
gulphau grahapatiḥ pātu pādau me bhīṣaṇākṛtiḥ | sarvāṇyaṅgāni me pātu nīlacandanabhūṣaṇaḥ || 6||
Meaningग्रहपति मेरे गुल्फों की रक्षा करें, भीषणाकृति मेरे पादों की; नीलचन्दनभूषण मेरे समस्त अङ्गों की रक्षा करें।
rāhoridaṃ kavacamṛddhidavastudaṃ yo
राहोरिदं कवचमृद्धिदवस्तुदं यो भक्त्या पठत्यनुदिनं नियतः शुचिः सन् । प्राप्नोति कीर्तिमतुलां श्रियमृद्धिमायु- रारोग्यमात्मविजयं च हि तत्प्रसादात् ॥ ७॥
rāhoridaṃ kavacamṛddhidavastudaṃ yo bhaktyā paṭhatyanudinaṃ niyataḥ śuciḥ san | prāpnoti kīrtimatulāṃ śriyamṛddhimāyu- rārogyamātmavijayaṃ ca hi tatprasādāt || 7||
Meaningजो भक्तियुक्त, नियमी एवं पवित्र होकर राहु के इस समृद्धिप्रद कवच का प्रतिदिन पाठ करता है, वह उनके प्रसाद से अतुल कीर्ति, श्री, ऋद्धि, आयु, आरोग्य एवं आत्मविजय प्राप्त करता है।
|| iti śrīmahābhārate dhṛtarāṣṭrasañjayasaṃvāde droṇaparvaṇi rāhukavacaṃ sampūrṇam ||
॥ इति श्रीमहाभारते धृतराष्ट्रसञ्जयसंवादे द्रोणपर्वणि राहुकवचं सम्पूर्णम् ॥
|| iti śrīmahābhārate dhṛtarāṣṭrasañjayasaṃvāde droṇaparvaṇi rāhukavacaṃ sampūrṇam ||
Meaningइस प्रकार महाभारत के द्रोणपर्व में धृतराष्ट्र-सञ्जय संवाद के अन्तर्गत राहुकवच सम्पूर्ण हुआ।
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Mahabharata, Drona Parva (Dhritarashtra–Sanjaya dialogue)
Author: Traditional; rishi Chandrama (the Moon)
Period: Epic / Puranic
The Rahu Kavacham is preserved in the tradition as part of the Drona Parva of the Mahabharata, within the dialogue of Dhritarashtra and Sanjaya, with the Moon (Chandrama) named as its rishi. It depicts Rahu — the crowned, winnowing-basket-shaped, fearsome-faced son of Simhika, who though only half a body yet swallows the Sun and Moon at eclipses — and entreats this 'lord of planets' to shield the devotee limb by limb. As an armour-hymn of the shadow-planet it belongs to the Navagraha kavachas recited for graha shanti.
Frequently Asked Questions
What is the Rahu Kavacham?▼
How does the Rahu Kavacham help with Rahu Dosha?▼
When should the Rahu Kavacham be recited?▼
What benefits does it give?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →