यमुनाष्टकम् Meaning — Line by Line
यमुनाष्टकम्
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of यमुनाष्टकम् with its Hindi meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. namāmi yamunām ahaṃ sakala-siddhi-hetuṃ mudā
- Verse 2. kalinda-giri-mastake patad-amanda-pūrojjvalā
- Verse 3. bhuvaṃ bhuvana-pāvanīm adhigatām aneka-svanaiḥ
- Verse 4. ananta-guṇa-bhūṣite śiva-viriñci-deva-stute
- Verse 5. yayā caraṇa-padma-jā mura-ripoḥ priyaṃ bhāvukā
- Verse 6. namo 'stu yamune sadā tava caritram aty-adbhutaṃ
- Verse 7. mamāstu tava sannidhau tanu-navatvam etāvatā
- Verse 8. stutiṃ tava karoti kaḥ kamalajā-sapatni priye
- Verse 9. tavāṣṭakam idaṃ mudā paṭhati sūra-sūnur mudā
namāmi yamunām ahaṃ sakala-siddhi-hetuṃ mudā
नमामि यमुनामहं सकलसिद्धिहेतुं मुदा मुरारिपदपङ्कजस्फुरदमन्दरेणूत्कटाम्। तटस्थनवकाननप्रकटमोदपुष्पाम्बुना सुरासुरसुपूजितस्मरपितुः श्रियं बिभ्रतीम्॥
namāmi yamunām ahaṃ sakala-siddhi-hetuṃ mudā murāri-pada-paṅkaja-sphurad-amanda-reṇūtkaṭām | taṭastha-nava-kānana-prakaṭa-moda-puṣpāmbunā surāsura-supūjita-smara-pituḥ śriyaṃ bibhratīm ||
Meaningमैं आनन्दपूर्वक यमुना को प्रणाम करता हूँ, जो समस्त सिद्धियों की हेतु हैं, मुरारि के चरण-कमलों की प्रचुर चमकती रज से समृद्ध हैं; जिनका जल उनके तटों के नवीन उपवनों के प्रफुल्ल पुष्पों की सुगन्ध से युक्त है, और जो देवों-असुरों से पूजित कामदेव के पिता (कृष्ण) की शोभा धारण करती हैं।
kalinda-giri-mastake patad-amanda-pūrojjvalā
कलिन्दगिरिमस्तके पतदमन्दपूरोज्ज्वला विलासगमनोल्लसत्प्रकटगण्डशैलोन्नता। सघोषगतिदन्तुरा समधिरूढदोलोत्तमा मुकुन्दरतिवर्धिनी जयति पद्मबन्धोः सुता॥
kalinda-giri-mastake patad-amanda-pūrojjvalā vilāsa-gamanollasat-prakaṭa-gaṇḍa-śailonnatā | saghoṣa-gati-danturā samadhirūḍha-dolottamā mukunda-rati-vardhinī jayati padma-bandhoḥ sutā ||
Meaningकलिन्द-गिरि के शिखर से प्रबल धारा रूप में गिरती हुई उज्ज्वल, अपनी लीलामयी गति में प्रकट शिलाओं के ऊपर उठती हुई ऊँची, ध्वनि करते जल-प्रपातों से युक्त और श्रेष्ठ झूले के समान झूलती हुई — मुकुन्द के प्रति प्रेम बढ़ाने वाली सूर्यपुत्री यमुना की जय हो!
bhuvaṃ bhuvana-pāvanīm adhigatām aneka-svanaiḥ
भुवं भुवनपावनीमधिगतामनेकस्वनैः प्रियाभिरिव सेवितां शुकमयूरहंसादिभिः। तरङ्गभुजकङ्कणप्रकटमुक्तिकावालुका- नितम्बतटसुन्दरीं नमत कृष्णतुर्यप्रियाम्॥
bhuvaṃ bhuvana-pāvanīm adhigatām aneka-svanaiḥ priyābhir iva sevitāṃ śuka-mayūra-haṃsādibhiḥ | taraṅga-bhuja-kaṅkaṇa-prakaṭa-muktikā-vālukā- nitamba-taṭa-sundarīṃ namata kṛṣṇa-turya-priyām ||
Meaningपृथ्वी पर आकर समस्त लोकों को पवित्र करती हुई, तोते-मोर-हंस आदि के अनेक स्वरों से मानो प्रियजनों द्वारा सेवित, जिनकी लहरें भुजाएँ हैं, प्रकट मोती जिनके कंगन हैं, और रेत के तट जिनके सुन्दर नितम्ब हैं — उन कृष्ण-प्रिया को प्रणाम करो।
ananta-guṇa-bhūṣite śiva-viriñci-deva-stute
अनन्तगुणभूषिते शिवविरिञ्चिदेवस्तुते घनाघननिभे सदा ध्रुवपराशराभीष्टदे। विशुद्धमथुरातटे सकलगोपगोपीवृते कृपाजलधिसंश्रिते मम मनःसुखं भावय॥
ananta-guṇa-bhūṣite śiva-viriñci-deva-stute ghanāghana-nibhe sadā dhruva-parāśarābhīṣṭa-de | viśuddha-mathurā-taṭe sakala-gopa-gopī-vṛte kṛpā-jaladhi-saṃśrite mama manaḥ-sukhaṃ bhāvaya ||
Meaningहे अनन्त गुणों से विभूषित, शिव-ब्रह्मा और देवों से स्तुत, सघन मेघ के समान श्याम, ध्रुव और पराशर के अभीष्ट देने वाली; जिनके विशुद्ध तट पर मथुरा है, जो समस्त गोप-गोपियों से घिरी हैं, कृपा-सागर का आश्रय हैं — मेरे मन को सुख प्रदान करें।
yayā caraṇa-padma-jā mura-ripoḥ priyaṃ bhāvukā
यया चरणपद्मजा मुररिपोः प्रियं भावुका समागमनतोऽभवत्सकलसिद्धिदा सेवताम्। तया सदृशतामियात्कमलजा सपत्नीव यद् हरिप्रियकलिन्दया मनसि मे सदा स्थीयताम्॥
yayā caraṇa-padma-jā mura-ripoḥ priyaṃ bhāvukā samāgamanato 'bhavat sakala-siddhi-dā sevatām | tayā sadṛśatām iyāt kamalajā sapatnīva yad hari-priya-kalindajā manasi me sadā sthīyatām ||
Meaningजिनके स्पर्श से मुरारि के चरणों से उत्पन्न कमल भी उन्हें प्रिय हुआ और उनके संग से सेवकों को समस्त सिद्धि देने वाला बना — जिनके समान होने की कमला (लक्ष्मी) भी सपत्नी रूप में इच्छा करें — वे हरि-प्रिया कालिन्दी सदा मेरे मन में विराजें।
namo 'stu yamune sadā tava caritram aty-adbhutaṃ
नमोऽस्तु यमुने सदा तव चरित्रमत्यद्भुतं न जातु यमयातना भवति ते पयःपानतः। यमोऽपि भगिनीसुतान्कथमु हन्ति दुष्टानपि प्रियो भवति सेवनात्तव हरेर्यथा गोपिकाः॥
namo 'stu yamune sadā tava caritram aty-adbhutaṃ na jātu yama-yātanā bhavati te payaḥ-pānataḥ | yamo 'pi bhaginī-sutān katham u hanti duṣṭān api priyo bhavati sevanāt tava harer yathā gopikāḥ ||
Meaningहे यमुने! आपको सदा नमस्कार हो; आपका चरित्र अत्यन्त अद्भुत है — आपका जल पीने से कभी यम-यातना नहीं होती। यम भी अपनी बहन के पुत्रों को, चाहे वे दुष्ट ही क्यों न हों, कैसे दण्ड दें? आपकी सेवा से प्राणी हरि को वैसे ही प्रिय हो जाता है जैसे गोपियाँ।
mamāstu tava sannidhau tanu-navatvam etāvatā
ममास्तु तव सन्निधौ तनुनवत्वमेतावता न दुर्लभतमा रतिर्मुररिपौ मुकुन्दप्रिये। अतोऽस्तु तव लालना सुरधुनी परं सङ्गमात् तवैव भुवि कीर्तिता न तु कदापि पुष्टिस्थितैः॥
mamāstu tava sannidhau tanu-navatvam etāvatā na durlabhatamā ratir mura-ripau mukunda-priye | ato 'stu tava lālanā sura-dhunī paraṃ saṅgamāt tavaiva bhuvi kīrtitā na tu kadāpi puṣṭi-sthitaiḥ ||
Meaningआपके सान्निध्य में मुझे नवीन देह प्राप्त हो; इससे, हे मुकुन्दप्रिये, मुरारि में प्रीति अत्यन्त दुर्लभ नहीं रहती। अतः मुझ पर आपका लालन हो। देवनदी गंगा भी आपके संगम से ही गौरवान्वित है; इस भूमि पर वस्तुतः आप ही कीर्तित हैं — पुष्टिमार्ग में स्थित जन इसमें कभी सन्देह नहीं करते।
stutiṃ tava karoti kaḥ kamalajā-sapatni priye
स्तुतिं तव करोति कः कमलजासपत्नि प्रिये हरेर्यदनुसेवया भवति सौख्यमामोक्षतः। इयं तव कथाधिका सकलगोपिकासङ्गम- स्मरश्रमजलाणुभिः सकलगात्रजैः सङ्गता॥
stutiṃ tava karoti kaḥ kamalajā-sapatni priye harer yad-anusevayā bhavati saukhyam ā-mokṣataḥ | iyaṃ tava kathādhikā sakala-gopikā-saṅgama- smara-śrama-jalāṇubhiḥ sakala-gātra-jaiḥ saṅgatā ||
Meaningहे कमला की प्रिय सपत्नी! आपकी स्तुति कौन कर सकता है, जिनकी हरि-सेवा से मोक्ष-पर्यन्त सुख प्राप्त होता है? आपकी महिमा इससे भी अधिक है — आप उन गोपियों के समस्त अंगों से युक्त हैं, जो कृष्ण के संग से उत्पन्न श्रम-जल की बूँदों सहित आपके पास आईं।
tavāṣṭakam idaṃ mudā paṭhati sūra-sūnur mudā
तवाष्टकमिदं मुदा पठति सूरसूनुर्मुदा भवेत्सपदि तत्क्षणात्तदखिलं हरेस्तत्परम्। सदा भवतु सेवने व्रजवने नगाधीश्वरी प्रकाशितनिजार्थदा हरिरयं ददाति श्रियम्॥
tavāṣṭakam idaṃ mudā paṭhati sūra-sūnur mudā bhavet sapadi tat-kṣaṇāt tad akhilaṃ hares tat-param | sadā bhavatu sevane vraja-vane nagādhīśvarī prakāśita-nijārtha-dā harir ayaṃ dadāti śriyam ||
Meaningजो भी आनन्दपूर्वक आपके इस अष्टक का पाठ करता है, वह उसी क्षण सर्वथा हरि-परायण हो जाता है। व्रज के वनों में सेवा के समय पर्वतों की अधीश्वरी यमुना सदा उपस्थित रहें; अपना निज धन प्रकट करते हुए ये हरि श्री (दिव्य सम्पदा) प्रदान करते हैं।
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Yamunashtakam (Shri Vallabhacharya's stotras, Pushtimarg tradition)
Author: Shri Vallabhacharya (Vallabha Mahaprabhu)
Period: 15th–16th century CE
Shri Vallabhacharya, the founder of the Pushtimarg path of grace, held the river Yamuna in the highest reverence as Shri Yamunaji, the eternal beloved of Lord Krishna and the very embodiment of His grace flowing into the world. Composing the Yamunashtakam, he glorified her as the daughter of the sun, the purifier of all worlds, and the giver of love for Krishna. The hymn remains a central daily prayer in the Pushtimarg, sung especially during seva and bathing in her sacred waters.
Frequently Asked Questions
What is the Yamunashtakam?▼
Who composed the Yamunashtakam?▼
Why is the Yamuna so revered in Krishna devotion?▼
What blessings does reciting the Yamunashtakam bring?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →