परमार्थस्तुतिः Meaning — Line by Line
परमार्थस्तुतिः
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of परमार्थस्तुतिः with its Hindi meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. śrīmadgṛdhrasarastīrapārijātamupāsmahe |
- Verse 2. gurubhistvadananyasarvabhāvair
- Verse 3. bhuvanāśrayabhūṣaṇāstravargaṃ
- Verse 4. abhirakṣitumagrataḥ sthitaṃ tvām
- Verse 5. kamalā nirapāyadharmapatnī
- Verse 6. kṛpaṇāḥ sudhiyaḥ kṛpāsahāyaṃ
- Verse 7. avadhīrya caturvidhaṃ pumarthaṃ
- Verse 8. śaraṇāgatarakṣaṇavratī māṃ
- Verse 9. bhujagendragarutmadādilabhyais
- Verse 10. vimalāśaya veṅkaṭeśajanmā
śrīmadgṛdhrasarastīrapārijātamupāsmahe |
श्रीमद्गृध्रसरस्तीरपारिजातमुपास्महे । यत्र तुङ्गैरतुङ्गैश्च प्रणतैर्गृह्यते फलम् ॥ १ ॥
śrīmadgṛdhrasarastīrapārijātamupāsmahe | yatra tuṅgairatuṅgaiśca praṇatairgṛhyate phalam || 1 ||
Meaningहम उस श्रीमान् गृध्र-सरोवर के तट पर स्थित कल्पवृक्ष (पारिजात) की उपासना करते हैं, जहाँ ऊँचे और नीचे — सभी प्रणाम मात्र से अपना अभीष्ट फल प्राप्त कर लेते हैं।
gurubhistvadananyasarvabhāvair
गुरुभिस्त्वदनन्यसर्वभावैर् गुणसिन्धौ कृतसम्प्लवस्त्वदीये । रणपुङ्गव वन्दिभावमिच्छन्न् अहमस्म्येकमनुग्रहास्पदं ते ॥ २ ॥
gurubhistvadananyasarvabhāvair guṇasindhau kṛtasamplavastvadīye | raṇapuṅgava vandibhāvamicchann ahamasmyekamanugrahāspadaṃ te || 2 ||
Meaningहे रणपुङ्गव! आप में पूर्णतः अनुरक्त गुरुओं द्वारा आपके गुण-सागर में स्नान कराया गया मैं, आपका वन्दी (स्तुतिपाठक) बनने की कामना करते हुए, स्वयं ही आपकी कृपा का एक पात्र हूँ।
bhuvanāśrayabhūṣaṇāstravargaṃ
भुवनाश्रयभूषणास्त्रवर्गं मनसि त्वन्मयतां ममातनोतु । वपुराहवपुङ्गव त्वदीयं महिषीणामनिमेषदर्शनीयम् ॥ ३ ॥
bhuvanāśrayabhūṣaṇāstravargaṃ manasi tvanmayatāṃ mamātanotu | vapurāhavapuṅgava tvadīyaṃ mahiṣīṇāmanimeṣadarśanīyam || 3 ||
Meaningहे आहवपुङ्गव! भुवनों के आश्रय आपके आभूषण और अस्त्रों का समूह — वह आपका विग्रह जो आपकी महिषियों (देवियों) द्वारा अनिमेष दृष्टि से देखने योग्य है — मेरे मन में आपमयता का विस्तार करे।
abhirakṣitumagrataḥ sthitaṃ tvām
अभिरक्षितुमग्रतः स्थितं त्वाम् प्रणवे पार्थरथे च भावयन्तः । अहितप्रशमैरयत्नलभ्यैः कथयन्त्याहवपुङ्गवं गुणज्ञाः ॥ ४ ॥
abhirakṣitumagrataḥ sthitaṃ tvām praṇave pārtharathe ca bhāvayantaḥ | ahitapraśamairayatnalabhyaiḥ kathayantyāhavapuṅgavaṃ guṇajñāḥ || 4 ||
Meaningप्रणव (ॐ) में और पार्थ (अर्जुन) के रथ पर रक्षा हेतु आगे स्थित आपका ध्यान करते हुए, गुणज्ञ जन आपको — अनायास ही शत्रुओं (अनिष्टों) के शमन के कारण — 'आहवपुङ्गव' कहते हैं।
kamalā nirapāyadharmapatnī
कमला निरपायधर्मपत्नी करुणाद्याः स्वयमृत्विजो गुणास्ते । अवनं श्रयतामहीनमाद्यं स च धर्मस्त्वदनन्यसेवनीयः ॥ ५ ॥
kamalā nirapāyadharmapatnī karuṇādyāḥ svayamṛtvijo guṇāste | avanaṃ śrayatāmahīnamādyaṃ sa ca dharmastvadananyasevanīyaḥ || 5 ||
Meaningकमला (लक्ष्मी) आपकी अविनाशी धर्मपत्नी, और करुणा आदि आपके गुण — ये स्वयं ही, आपकी शरण में आए हुओं की पूर्ण एवं आदिम रक्षा के लिए ऋत्विज् (पुरोहित) हैं; और वह रक्षारूप धर्म आपके अतिरिक्त किसी अन्य से सेव्य नहीं।
kṛpaṇāḥ sudhiyaḥ kṛpāsahāyaṃ
कृपणाः सुधियः कृपासहायं शरणं त्वां रणपुङ्गव प्रपन्नाः । अपवर्गनयादनन्यभावा वरिवस्यारसमेकमाद्रियन्ते ॥ ६ ॥
kṛpaṇāḥ sudhiyaḥ kṛpāsahāyaṃ śaraṇaṃ tvāṃ raṇapuṅgava prapannāḥ | apavarganayādananyabhāvā varivasyārasamekamādriyante || 6 ||
Meaningहे रणपुङ्गव! दीन होते हुए भी बुद्धिमान् जन, करुणा जिनकी सहायिका है उन आपकी शरण में आकर, मोक्ष को ही मार्ग मानकर तथा अनन्यभाव से, केवल आपकी सेवा के एक रस का आदर करते हैं।
avadhīrya caturvidhaṃ pumarthaṃ
अवधीर्य चतुर्विधं पुमर्थं भवदर्थे विनियुक्तजीवितः सन् । लभते भवतः फलानि जन्तुर् निखिलान्यत्र निदर्शनं जटायुः ॥ ७ ॥
avadhīrya caturvidhaṃ pumarthaṃ bhavadarthe viniyuktajīvitaḥ san | labhate bhavataḥ phalāni jantur nikhilānyatra nidarśanaṃ jaṭāyuḥ || 7 ||
Meaningचतुर्विध पुरुषार्थ को (साध्य रूप में) त्यागकर, अपना जीवन आपके निमित्त समर्पित करने वाला जीव आपसे प्राप्त होने वाले समस्त फलों को पाता है — इसमें जटायु ही दृष्टान्त है।
śaraṇāgatarakṣaṇavratī māṃ
शरणागतरक्षणव्रती मां न विहातुं रणपुङ्गवार्हसि त्वम् । विदितिं भुवने विभीषणो वा यदि वा रावण इत्युदीरितं ते ॥ ८ ॥
śaraṇāgatarakṣaṇavratī māṃ na vihātuṃ raṇapuṅgavārhasi tvam | viditiṃ bhuvane vibhīṣaṇo vā yadi vā rāvaṇa ityudīritaṃ te || 8 ||
Meaningहे रणपुङ्गव! शरणागत-रक्षण के व्रती आप मुझे त्यागना उचित नहीं समझें — क्योंकि इस लोक में आपने ही घोषित किया है कि 'चाहे विभीषण हो अथवा रावण' (जो शरण आए, उसकी रक्षा करूँगा)।
bhujagendragarutmadādilabhyais
भुजगेन्द्रगरुत्मदादिलभ्यैस् त्वदनुज्ञानुभवप्रवाहभेदैः । स्वपदे रणपुङ्गव स्वयं मां परिचर्याविभवैः परिष्क्रियेथाः ॥ ९ ॥
bhujagendragarutmadādilabhyais tvadanujñānubhavapravāhabhedaiḥ | svapade raṇapuṅgava svayaṃ māṃ paricaryāvibhavaiḥ pariṣkriyethāḥ || 9 ||
Meaningहे रणपुङ्गव! अपने धाम में, आदिशेष-गरुड़ आदि को भी प्राप्य, आपकी अनुज्ञा से प्रवाहित अनुभव की विविध धाराओं रूपी सेवा-वैभव से, आप स्वयं मुझे विभूषित कीजिए।
vimalāśaya veṅkaṭeśajanmā
विमलाशय वेङ्कटेशजन्मा रमणीया रणपुङ्गव प्रसादात् । अनसूयुभिरादरेण भाव्या परमार्थस्तुतिरन्वहं प्रपन्नैः ॥ १० ॥
vimalāśaya veṅkaṭeśajanmā ramaṇīyā raṇapuṅgava prasādāt | anasūyubhirādareṇa bhāvyā paramārthastutiranvahaṃ prapannaiḥ || 10 ||
Meaningहे विमल हृदय वाले! रणपुङ्गव के प्रसाद से (वेङ्कटेश) देशिक से उत्पन्न यह रमणीय परमार्थस्तुति, अनसूय (ईर्ष्यारहित) शरणागतों द्वारा प्रतिदिन आदरपूर्वक मननीय है।
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Paramartha Stuti (a stuti of ten verses on Lord Vijayaraghava of Tirupputkuzhi)
Author: Vedanta Desika (Venkatanatha)
Period: 13th-14th century CE
Swami Vedanta Desika composed the Paramartha Stuti in praise of Lord Vijayaraghava (Rama) at the Tirupputkuzhi Divya Desam near Kanchipuram, the holy place linked with Jatayu of the Ramayana. Addressing the Lord throughout as 'Rana-pungava,' the foremost among warriors, and following the Ramayana in a hidden, contemplative way, Desika sets forth the supreme goal (paramartha) of the soul: to disregard the lesser human aims and live wholly for the eternal, loving service of the Lord, who has vowed never to forsake one who surrenders to Him.
Frequently Asked Questions
What does 'Paramartha Stuti' mean?▼
Which Lord is praised, and why is He called 'Rana-pungava'?▼
Why are Jatayu, Vibhishana and Ravana mentioned?▼
Who composed it and in what metres?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →