बृहस्पतिकवचम् Meaning — Line by Line
बृहस्पतिकवचम्
Every verse and every word explained in English & Hindi
Meaning — Line by Line
Every verse of बृहस्पतिकवचम् with its Hindi meaning. Tap any word to hear it, or ▶ to recite the verse.
Jump to a verse ▾
- Verse 1. || śrīgaṇeśāya namaḥ ||
- Verse 2. abhīṣṭaphaladaṃ devaṃ sarvajñaṃ surapūjitam |
- Verse 3. bṛhaspatiḥ śiraḥ pātu lalāṭaṃ pātu me guruḥ |
- Verse 4. jihvāṃ pātu surācāryo nāsāṃ me vedapāragaḥ |
- Verse 5. bhujāvāṅgirasaḥ pātu karau pātu śubhapradaḥ |
- Verse 6. nābhiṃ devaguruḥ pātu madhyaṃ pātu sukhapradaḥ |
- Verse 7. jānujaṅghe surācāryaḥ pādau viśvātmakastathā |
- Verse 8. ityetatkavacaṃ divyaṃ trisandhyaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
- Verse 9. || iti śrībrahmayāmaloktaṃ bṛhaspatikavacaṃ sampūrṇam ||
|| śrīgaṇeśāya namaḥ ||
॥ श्रीगणेशाय नमः ॥ अस्य श्रीबृहस्पतिकवचस्तोत्रमन्त्रस्य ईश्वर ऋषिः, अनुष्टुप् छन्दः, गुरुर्देवता, गं बीजं, श्रीशक्तिः, क्लीं कीलकं, गुरुप्रीत्यर्थं जपे विनियोगः ॥
|| śrīgaṇeśāya namaḥ || asya śrībṛhaspatikavacastotramantrasya īśvara ṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ, gururdevatā, gaṃ bījaṃ, śrīśaktiḥ, klīṃ kīlakaṃ, guruprītyarthaṃ jape viniyogaḥ ||
Meaningश्रीगणेश को नमस्कार। इस बृहस्पतिकवच स्तोत्र मन्त्र के ऋषि ईश्वर हैं, छन्द अनुष्टुप् है, देवता गुरु (बृहस्पति) हैं, 'गं' बीज है, श्री शक्ति है, 'क्लीं' कीलक है; गुरु की प्रसन्नता के लिए इसका जप किया जाता है।
abhīṣṭaphaladaṃ devaṃ sarvajñaṃ surapūjitam |
अभीष्टफलदं देवं सर्वज्ञं सुरपूजितम् । अक्षमालाधरं शान्तं प्रणमामि बृहस्पतिम् ॥ १॥
abhīṣṭaphaladaṃ devaṃ sarvajñaṃ surapūjitam | akṣamālādharaṃ śāntaṃ praṇamāmi bṛhaspatim || 1||
Meaningमैं बृहस्पति को प्रणाम करता हूँ — जो समस्त अभीष्ट फल देने वाले देव, सर्वज्ञ, देवों से पूजित, अक्षमालाधारी एवं शान्त हैं।
bṛhaspatiḥ śiraḥ pātu lalāṭaṃ pātu me guruḥ |
बृहस्पतिः शिरः पातु ललाटं पातु मे गुरुः । कर्णौ सुरगुरुः पातु नेत्रे मेऽभीष्टदायकः ॥ २॥
bṛhaspatiḥ śiraḥ pātu lalāṭaṃ pātu me guruḥ | karṇau suraguruḥ pātu netre me'bhīṣṭadāyakaḥ || 2||
Meaningबृहस्पति मेरे शिर की रक्षा करें, गुरु ललाट की; सुरगुरु मेरे कानों की रक्षा करें, अभीष्टदायक नेत्रों की।
jihvāṃ pātu surācāryo nāsāṃ me vedapāragaḥ |
जिह्वां पातु सुराचार्यो नासां मे वेदपारगः । मुखं मे पातु सर्वज्ञः कण्ठं मे देवतागुरुः ॥ ३॥
jihvāṃ pātu surācāryo nāsāṃ me vedapāragaḥ | mukhaṃ me pātu sarvajñaḥ kaṇṭhaṃ me devatāguruḥ || 3||
Meaningसुराचार्य मेरी जिह्वा की रक्षा करें, वेदपारग मेरी नासिका की; सर्वज्ञ मेरे मुख की रक्षा करें, देवतागुरु मेरे कण्ठ की।
bhujāvāṅgirasaḥ pātu karau pātu śubhapradaḥ |
भुजावाङ्गिरसः पातु करौ पातु शुभप्रदः । स्तनौ मे पातु वागीशः कुक्षिं मे शुभलक्षणः ॥ ४॥
bhujāvāṅgirasaḥ pātu karau pātu śubhapradaḥ | stanau me pātu vāgīśaḥ kukṣiṃ me śubhalakṣaṇaḥ || 4||
Meaningआङ्गिरस मेरी भुजाओं की रक्षा करें, शुभप्रद हाथों की; वागीश मेरे वक्ष की रक्षा करें, शुभलक्षण मेरी कुक्षि की।
nābhiṃ devaguruḥ pātu madhyaṃ pātu sukhapradaḥ |
नाभिं देवगुरुः पातु मध्यं पातु सुखप्रदः । कटिं पातु जगद्वन्द्य ऊरू मे पातु वाक्पतिः ॥ ५॥
nābhiṃ devaguruḥ pātu madhyaṃ pātu sukhapradaḥ | kaṭiṃ pātu jagadvandya ūrū me pātu vākpatiḥ || 5||
Meaningदेवगुरु मेरी नाभि की रक्षा करें, सुखप्रद मेरे मध्य की; जगद्वन्द्य मेरी कटि की रक्षा करें, वाक्पति मेरी ऊरुओं की।
jānujaṅghe surācāryaḥ pādau viśvātmakastathā |
जानुजङ्घे सुराचार्यः पादौ विश्वात्मकस्तथा । अन्यानि यानि चाङ्गानि रक्षेन्मे सर्वतो गुरुः ॥ ६॥
jānujaṅghe surācāryaḥ pādau viśvātmakastathā | anyāni yāni cāṅgāni rakṣenme sarvato guruḥ || 6||
Meaningसुराचार्य मेरे जानु एवं जङ्घाओं की रक्षा करें, विश्वात्मक मेरे पादों की; गुरु सब ओर से मेरे अन्य समस्त अङ्गों की रक्षा करें।
ityetatkavacaṃ divyaṃ trisandhyaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
इत्येतत्कवचं दिव्यं त्रिसन्ध्यं यः पठेन्नरः । सर्वान्कामानवाप्नोति सर्वत्र विजयी भवेत् ॥ ७॥
ityetatkavacaṃ divyaṃ trisandhyaṃ yaḥ paṭhennaraḥ | sarvānkāmānavāpnoti sarvatra vijayī bhavet || 7||
Meaningजो मनुष्य इस दिव्य कवच का त्रिसन्ध्या (प्रातः, मध्याह्न एवं सायं) पाठ करता है, वह समस्त कामनाओं को प्राप्त करता है और सर्वत्र विजयी होता है।
|| iti śrībrahmayāmaloktaṃ bṛhaspatikavacaṃ sampūrṇam ||
॥ इति श्रीब्रह्मयामलोक्तं बृहस्पतिकवचं सम्पूर्णम् ॥
|| iti śrībrahmayāmaloktaṃ bṛhaspatikavacaṃ sampūrṇam ||
Meaningइस प्रकार ब्रह्मयामल में कथित बृहस्पतिकवच सम्पूर्ण हुआ।
Word-by-Word Breakdown
Origin & History
Source: Brahma Yamala (Brihaspati Kavacha Stotram)
Author: Traditional; rishi Ishvara
Period: Tantric / Puranic
The Brihaspati Kavacham is preserved in the Brahma Yamala, with Ishvara named as its rishi and 'Gam' as its seed-syllable. It depicts Brihaspati — the serene, rosary-bearing son of the sage Angiras who is Guru and preceptor of the gods, master of the Vedas and lord of speech — and entreats this great benefic to shield the devotee limb by limb. As the armour-hymn of Jupiter it belongs to the Navagraha kavachas recited for graha shanti, and is turned to especially for wisdom, prosperity and the fulfilment of righteous desires.
Frequently Asked Questions
What is the Brihaspati Kavacham?▼
How does the Brihaspati Kavacham help in astrology?▼
When should the Brihaspati Kavacham be recited?▼
What benefits does it give?▼
Ready to start chanting?
See Benefits & How to Chant →