വേങ്കടേശ അഷ്ടകമ്
वेङ्कटेश अष्टकम् in Malayalam · മലയാളം
ഉത്ഭവം & കഥ
Traditional (Brahmanda Purana) · Traditional · Classical
The Venkatesha Ashtakam is a cherished traditional hymn. Eight verses to Lord Venkatesha (Balaji) of Tirumala — adoring the dust of His lotus feet and His boundless grace, the refuge of all who take shelter at the Lord of the seven hills.
✦ ശാസ്ത്രങ്ങളിൽ പറഞ്ഞതുപോലെ
It is said that to recite the Venkatesha Ashtakam with a sincere and devoted heart is to draw near to the grace of the divine, which never forsakes those who lovingly call upon it.
മന്ത്രം
ഏതെങ്കിലും വരിയിലോ ▶ ബട്ടണിലോ തൊട്ട് കേൾക്കൂ
ശ്രീവേങ്കടേശപദപങ്കജ ധൂലിപങ്ക്തിഃ സംസാരസിന്ധുതരണേ തരണിര്നവീനാ । സര്വാഘപുഞ്ജഹരണായച ധൂമകേതുഃ പായാദനന്യശരണം സ്വയമേവ ലോകമ് ॥ ൧॥ ശേഷാദ്രിഗേഹതവ കീര്തിതരങ്ഗപുഞ്ജ ആഭൂമിനാകമഭിതഃസകലാന്പുനാനഃ । മത്കര്ണയുഗ്മവിവരേപരിഗമ്യ സമ്യക് കുര്യാദശേഷമനിശങ്ഖലു താപഭങ്ഗമ് ॥ ൨॥ വൈകുണ്ഠരാജസകലോഽപി ധനേശവര്ഗോ നീതോഽപമാനസരണിംത്വയി വിശ്വസിത്രാ । തസ്മാദയംന സമയഃ പരിഹാസവാചാമ് ഇഷ്ടംപ്രപൂര്യ കുരു മാം കൃതകൃത്യസങ്ഘമ് ॥ ൩॥ ശ്രീമന്നാരാസ്തുകതിചിദ്ധനികാംശ്ച കേചിത് ക്ഷോണീപതീന്കതിചിദത്രച രാജലോകാന് । ആരാധയന്തുമലശൂന്യമഹം ഭവന്തം കല്യാണലാഭജനനായസമര്ഥമേകമ് ॥ ൪॥ ലക്ഷ്മീപതിത്വമഖിലേശതവ പ്രസിദ്ധമത്ര പ്രസിദ്ധമവനൌമദകിഞ്ചനത്വമ് । തസ്യോപയോഗകരണായമയാ ത്വയാ ച കാര്യഃ സമാഗമൈദം മനസി സ്ഥിതം മേ ॥ ൫॥ ശേഷാദ്രിനാഥഭവതാഽയമഹം സനാഥഃ സത്യംവദാമി ഭഗവംസ്ത്വമനാഥ ഏവ । തസ്മാത്കുരുഷ്വമദഭീപ്സിത കൃത്യജാലമ്- ഏവത്വദീപ്സിത കൃതൌ തു ഭവാന്സമര്ഥഃ ॥ ൬॥ ക്രുദ്ധോയദാ ഭവസി തത്ക്ഷണമേവ ഭൂപോ രങ്കായതേത്വമസി ചേത്ഖലു തോഷയുക്തഃ । ഭൂപായതേഽഥനിഖിലശ്രുതിവേദ്യ രങ്ക ഇച്ഛാമ്യതസ്തവദയാജലവൃഷ്ടിപാതമ് ॥ ൭॥ അങ്ഗീകൃതംസുവിരുദം ഭഗവംസ്ത്വയേതി മദ്ഭക്തപോഷണമഹംസതതം കരോമി । ആവിഷ്കുരുസ്വമയി സത്സതതം പ്രദീനേ ചിന്താപ്രഹാരമയമേവഹിയോഗ്യകാലഃ ॥ ൮॥ സര്വാസുജാതിഷു മയാതു സമത്വമേവ നിശ്ചീയതേതവ വിഭോ കരുണാപ്രവാഹാത് । പ്രഹ്ലാദപാണ്ഡുസുതബല്ലവ ഗൃഘ്രകാദൌ നീചോന ഭാതി മമ കോഽപ്യത ഏവ ഹേതോഃ ॥ ൯॥ സമ്ഭാവിതാസ്തുപരിഭൂതിമഥ പ്രയാന്തി ധൂര്താജപം ഹി കപടൈകപരാ ജഗത്യാമ് । പ്രാപ്തേതു വേങ്കടവിഭോ പരിണാമകാലേ സ്യാദ്വൈപരീത്യമിവകൌരവപാണ്ഡവാനാമ് ॥ ൧൦॥ ശ്രീവേങ്കടേശതവ പാദസരോജയുഗ്മേ സംസാരദുഃഖശമനായ സമര്പയാമി । ഭാസ്വത്സദഷ്ടകമിദം രചിതം പ്രഭാകരോഽഹമനിശംവിനയേന യുക്തഃ ॥ ൧൧॥ ശ്രീശാലിവാഹനശകേശരകാഷ്ടഭൂമി (൧൮൧൫) സങ്ഖ്യാമിതേഽഥവിജയാഭിധവത്സരേഽയമ് । ശ്രീകേശവാത്മജൈദം വ്യതനോത്സമല്പം സ്തോത്രമ്പ്രഭാകര ഇതി പ്രഥിതാഭിധാനാ ॥ ൧൨॥ ഇതിഗാര്ഗ്യകുലോത്പന്ന യശോദാഗര്ഭജ-കേശവാത്മജ-പ്രഭാകര-കൃതിഷു ശ്രീവേങ്കടേശാഷ്ടകം സ്തോത്രം സമാപ്തമ് ॥
śrīveṅkaṭeśapadapaṅkaja dhūlipaṅktiḥ saṃsārasindhutaraṇe taraṇirnavīnā | sarvāghapuñjaharaṇāyaca dhūmaketuḥ pāyādananyaśaraṇaṃ svayameva lokam || 1|| śeṣādrigehatava kīrtitaraṅgapuñja ābhūminākamabhitaḥsakalānpunānaḥ | matkarṇayugmavivareparigamya samyak kuryādaśeṣamaniśaṅkhalu tāpabhaṅgam || 2|| vaikuṇṭharājasakalo'pi dhaneśavargo nīto'pamānasaraṇiṃtvayi viśvasitrā | tasmādayaṃna samayaḥ parihāsavācām iṣṭaṃprapūrya kuru māṃ kṛtakṛtyasaṅgham || 3|| śrīmannārāstukaticiddhanikāṃśca kecit kṣoṇīpatīnkaticidatraca rājalokān | ārādhayantumalaśūnyamahaṃ bhavantaṃ kalyāṇalābhajananāyasamarthamekam || 4|| lakṣmīpatitvamakhileśatava prasiddhamatra prasiddhamavanaumadakiñcanatvam | tasyopayogakaraṇāyamayā tvayā ca kāryaḥ samāgamaidaṃ manasi sthitaṃ me || 5|| śeṣādrināthabhavatā'yamahaṃ sanāthaḥ satyaṃvadāmi bhagavaṃstvamanātha eva | tasmātkuruṣvamadabhīpsita kṛtyajālam- evatvadīpsita kṛtau tu bhavānsamarthaḥ || 6|| kruddhoyadā bhavasi tatkṣaṇameva bhūpo raṅkāyatetvamasi cetkhalu toṣayuktaḥ | bhūpāyate'thanikhilaśrutivedya raṅka icchāmyatastavadayājalavṛṣṭipātam || 7|| aṅgīkṛtaṃsuvirudaṃ bhagavaṃstvayeti madbhaktapoṣaṇamahaṃsatataṃ karomi | āviṣkurusvamayi satsatataṃ pradīne cintāprahāramayamevahiyogyakālaḥ || 8|| sarvāsujātiṣu mayātu samatvameva niścīyatetava vibho karuṇāpravāhāt | prahlādapāṇḍusutaballava gṛghrakādau nīcona bhāti mama ko'pyata eva hetoḥ || 9|| sambhāvitāstuparibhūtimatha prayānti dhūrtājapaṃ hi kapaṭaikaparā jagatyām | prāptetu veṅkaṭavibho pariṇāmakāle syādvaiparītyamivakauravapāṇḍavānām || 10|| śrīveṅkaṭeśatava pādasarojayugme saṃsāraduḥkhaśamanāya samarpayāmi | bhāsvatsadaṣṭakamidaṃ racitaṃ prabhākaro'hamaniśaṃvinayena yuktaḥ || 11|| śrīśālivāhanaśakeśarakāṣṭabhūmi (1815) saṅkhyāmite'thavijayābhidhavatsare'yam | śrīkeśavātmajaidaṃ vyatanotsamalpaṃ stotramprabhākara iti prathitābhidhānā || 12|| itigārgyakulotpanna yaśodāgarbhaja-keśavātmaja-prabhākara-kṛtiṣu śrīveṅkaṭeśāṣṭakaṃ stotraṃ samāptam ||
അർഥം:तिरुमला के भगवान वेङ्कटेश (बालाजी) की आठ श्लोकों की स्तुति — जो उनके चरण-कमल की धूलि व अनंत कृपा को वंदन करती है, सप्तगिरि-पति की शरण लेने वालों का आश्रय।
वेङ्कटेश अष्टकम् പാരായണ ഫലങ്ങൾ
Recitation of the Venkatesha Ashtakam is held to bring the grace, blessings and protection of the deity.
Cultivates devotion, calms the mind and steadies the heart in the Lord’s remembrance.
Most auspicious on Thursdays and Ekadashi, and during Ekadashi and Vishnu festivals.
A treasured Sanskrit hymn, suitable for daily recitation with faith.
वेङ्कटेश अष्टकम् പാരായണ വിധി
Bathe and sit facing east or north before an image of the deity. Light a lamp and recite the Venkatesha Ashtakam slowly and with devotion. It may be chanted daily, or especially on Thursdays and Ekadashi and during Ekadashi and Vishnu festivals.
പതിവായി ചോദിക്കുന്ന ചോദ്യങ്ങൾ
ഇവയും വായിക്കൂ
ॐ
പൂർണ वेङ्कटेश अष्टकम् ശ്ലോകം-ശ്ലോകം അർഥസഹിതം വായിക്കൂ, അല്ലെങ്കിൽ കൂടുതൽ പവിത്ര പാഠങ്ങൾ കാണൂ