ভ্রমরাম্বাষ্টকম্
भ्रमराम्बाष्टकम् in Bengali · বাংলা
আপনার ভাষা/লিপিতে পড়ুন
উৎপত্তি ও কাহিনি
Devotional hymn attributed to Adi Shankaracharya (associated with the Srisailam Shakti Peetha) · Adi Shankaracharya · c. 8th century CE (traditional attribution)
Srisailam, on the banks of the Krishna river in Andhra Pradesh, is unique as both a Jyotirlinga (Mallikarjuna) and a Maha Shakti Peetha (Bhramaramba). The Goddess is celebrated as Bhramari, who took the form of a swarm of bees to slay the demon Arunasura. Adi Shankaracharya, on his pilgrimage to this great kshetra, is traditionally said to have composed the Bhramaramba Ashtakam in her praise, weaving together her beauty, her presence in the Sri Vidya tradition, and her identity with the cosmic Mother.
✦ শাস্ত্রে যেমন বলা হয়েছে
According to the Devi Mahatmya and local tradition, when the demon Arunasura — invincible against all two- and four-legged creatures — terrorised the worlds, the Goddess assumed the form of countless bees (bhramara) and destroyed him, thus becoming Bhramaramba. Devotees hold that meditating on her through this Ashtakam at Srisailam dissolves the six inner enemies and grants the Mother's swift protection.
অর্থসহ সম্পূর্ণ পাঠ
যেকোনো পঙ্ক্তি বা ▶ বোতাম ছুঁয়ে শুনুন
চাঞ্চল্যারুণলোচনাঞ্চিতকৃপাচন্দ্রার্কপট্টোদরাং চারুস্মেরমুখীং চরাচরজগত্সংরক্ষণীং তত্পরাম্ । নিত্যং চিন্মযকৌস্তুভপ্রভৃতিভির্ভূষামণীভূষিতাং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ১॥
cāñcalyāruṇalocanāñcitakṛpācandrārkapaṭṭodarāṃ cārusmeramukhīṃ carācarajagatsaṃrakṣaṇīṃ tatparām | nityaṃ cinmayakaustubhaprabhṛtibhirbhūṣāmaṇībhūṣitāṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 1||
অর্থ:1. मैं श्रीशैल में निवास करने वाली भगवती श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जिनके चंचल अरुण नेत्र कृपा से युक्त हैं, जिनका उदर चन्द्र-सूर्य के पट्ट-सा है, जिनका मुख सुन्दर एवं स्मित है, जो चराचर जगत् की रक्षा में तत्पर हैं, और जो चिन्मय कौस्तुभ आदि भूषामणियों से अलंकृत हैं।
কস্তূরীতিলকাঞ্চিতেন্দুবিলসত্প্রোদ্ভাসিফালস্থলীং কর্পূরদ্রবমিশ্রচূর্ণখদিরামোদোল্লসদ্বীটিকাম্ । লোলাপাঙ্গতরঙ্গিতৈরধিকৃপাসারৈর্নতানন্দিনীং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ২॥
kastūrītilakāñcitenduvilasatprodbhāsiphālasthalīṃ karpūradravamiśracūrṇakhadirāmodollasadvīṭikām | lolāpāṅgataraṅgitairadhikṛpāsārairnatānandinīṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 2||
অর্থ:2. मैं श्रीशैलवासिनी श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जिनका ललाट कस्तूरी-तिलक से चन्द्र-सा देदीप्यमान है, जो कर्पूर-मिश्रित खदिर-सुगन्धित ताम्बूल का आस्वादन करती हैं, और जो अपने चंचल नेत्रान्तों से प्रवाहित अधिक कृपा-धारा से नतजनों को आनन्दित करती हैं।
রাজন্মত্তমরালমন্দগমনাং রাজীবপত্রেক্ষণাং রাজীবপ্রভবাদিদেবমকুটৈরারাধিতাংঘ্রিদ্বযাম্ । রাজীবাযতমন্দহাসবদনাং রাকেন্দুবিম্বাননাং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ৩॥
rājanmattamarālamandagamanāṃ rājīvapatrekṣaṇāṃ rājīvaprabhavādidevamakuṭairārādhitāṃghridvayām | rājīvāyatamandahāsavadanāṃ rākendubimbānanāṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 3||
অর্থ:3. मैं श्रीशैलवासिनी श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जिनकी मन्द गति राजहंस-सी है, जिनके नेत्र कमलदल-से हैं, जिनके दोनों चरण ब्रह्मादि देवों के मुकुटों से अर्चित हैं, जिनका मुख कमल-सा मन्दहास-युक्त है और पूर्णचन्द्रबिम्ब-सा है।
ষট্তারঙ্গণদীপিকাং শিবসতীং ষড্বৈরিবর্গাপহাং ষট্চক্রান্তরসংস্থিতাং বরসুধাং ষড্যোগিনীবেষ্টিতাম্ । ষট্কোণান্তরবর্তিনীং সুরনুতাং ষড্ভাবগাং ষণ্মুখীং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ৪॥
ṣaṭtāraṅgaṇadīpikāṃ śivasatīṃ ṣaḍvairivargāpahāṃ ṣaṭcakrāntarasaṃsthitāṃ varasudhāṃ ṣaḍyoginīveṣṭitām | ṣaṭkoṇāntaravartinīṃ suranutāṃ ṣaḍbhāvagāṃ ṣaṇmukhīṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 4||
অর্থ:4. मैं श्रीशैलवासिनी श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जो षट्-तारकगण की दीपिका हैं, शिव की सती हैं, षड्वैरिवर्ग (काम-क्रोधादि) की नाशिनी हैं, षट्चक्रों में स्थित श्रेष्ठ सुधा हैं, षड्योगिनियों से वेष्टित हैं, षट्कोण-यन्त्र के मध्य विराजती हैं, देवों से नुत हैं, षड्भावगा एवं षण्मुखी हैं।
শ্রীনাথাদৃতপালিতত্রিভুবনাং শ্রীচক্রসঞ্চারিণীং জ্ঞানাসক্তমনোজযোগমহিতাং শ্রীবিন্দুনাদপ্রিযাম্ । মাতংগীং মধুপানলোলমনসং মাহেশ্বরীং শ্রীপ্রদাং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ৫॥
śrīnāthādṛtapālitatribhuvanāṃ śrīcakrasañcāriṇīṃ jñānāsaktamanojayogamahitāṃ śrībindunādapriyām | mātaṅgīṃ madhupānalolamanasaṃ māheśvarīṃ śrīpradāṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 5||
অর্থ:5. मैं श्रीशैलवासिनी श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जो श्रीनाथ से आदृत होकर त्रिभुवन का पालन करती हैं, श्रीचक्र में संचार करती हैं, ज्ञानासक्त मनोजय-योग से महित हैं, श्रीबिन्दु-नाद की प्रिया हैं, जो मातंगी हैं, मधुपान में लोलमना हैं, माहेश्वरी एवं श्रीप्रदा हैं।
লাবণ্যাধিকভূষিতাঙ্গলতিকাং লাক্ষারসারঞ্জিতাং সেবাযাতসমস্তদেববনিতাং সীমাতিগাস্থাং শিবাম্ । বাণীবল্লভবাসবপ্রভৃতিভিঃ সংসেবিতাঙ্ঘ্রিদ্বযাং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ৬॥
lāvaṇyādhikabhūṣitāṅgalatikāṃ lākṣārasārañjitāṃ sevāyātasamastadevavanitāṃ sīmātigāsthāṃ śivām | vāṇīvallabhavāsavaprabhṛtibhiḥ saṃsevitāṅghridvayāṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 6||
অর্থ:6. मैं श्रीशैलवासिनी श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जिनकी अंगलतिका लावण्य से अधिक अलंकृत है, जो लाक्षारस से रंजित हैं, जिनकी सेवा में समस्त देवांगनाएँ आती हैं, जो सीमा से परे स्थित शिवा हैं, और जिनके दोनों चरण ब्रह्मा (वाणीवल्लभ), इन्द्र (वासव) आदि से सेवित हैं।
ধন্যাং সোমবিভাবনীযচরিতাং ধাত্রাদিসম্পূজিতাং বেদান্তপ্রতিপাদিতাং ভগবতীং শ্রীশম্ভুসম্মানিতাম্ । নিত্যং ব্রহ্মমুখপ্রকীর্তিতযশাং শ্রীনারদাদ্যৈঃ স্তুতাং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ৭॥
dhanyāṃ somavibhāvanīyacaritāṃ dhātrādisampūjitāṃ vedāntapratipāditāṃ bhagavatīṃ śrīśambhusammānitām | nityaṃ brahmamukhaprakīrtitayaśāṃ śrīnāradādyaiḥ stutāṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 7||
অর্থ:7. मैं श्रीशैलवासिनी श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जो धन्या हैं, जिनका चरित चन्द्र-सा विभावनीय है, जो ब्रह्मादि से सम्पूजित हैं, वेदान्त द्वारा प्रतिपादित भगवती हैं, श्रीशम्भु से सम्मानित हैं, जिनका यश ब्रह्मा के मुख से नित्य कीर्तित है, और जो नारदादि से स्तुत हैं।
গাযত্রীং গরুডধ্বজাং গগনগাং গান্ধর্বগানপ্রিযাং গম্ভীরাং গজগামিনীং গিরিসুতাং গন্ধাক্ষতালঙ্কৃতাম্ । গঙ্গাগৌতমগর্গসন্নুতপদাং গাং গৌতমীং গোমতীং শ্রীশৈলস্থলবাসিনীং ভগবতীং শ্রীমাতরং ভাবযে ॥ ৮॥
gāyatrīṃ garuḍadhvajāṃ gaganagāṃ gāndharvagānapriyāṃ gambhīrāṃ gajagāminīṃ girisutāṃ gandhākṣatālaṅkṛtām | gaṅgāgautamagargasannutapadāṃ gāṃ gautamīṃ gomatīṃ śrīśailasthalavāsinīṃ bhagavatīṃ śrīmātaraṃ bhāvaye || 8||
অর্থ:8. मैं श्रीशैलवासिनी श्रीमाता का ध्यान करता हूँ — जो गायत्री हैं, गरुडध्वजा हैं, गगनगा हैं, गान्धर्व-गान की प्रिया हैं, गम्भीरा हैं, गजगामिनी हैं, गिरिसुता हैं, गन्ध-अक्षत से अलंकृता हैं, जिनके पद गंगा-गौतम-गर्ग से सन्नुत हैं, और जो गौ (पृथ्वी), गौतमी (गोदावरी) एवं गोमती हैं।
শব্দে-শব্দে অর্থ
উচ্চারণ শুনতে যেকোনো শব্দে ক্লিক করুন
भ्रमराम्बाष्टकम् পাঠের উপকারিতা
Invokes Bhramaramba of Srisailam, one of the 18 Maha Shakti Peethas, in a concise eight-verse form
The fourth verse prays to the Goddess as the remover of the six inner foes (lust, anger, greed, delusion, pride, envy)
Cultivates devotion and meditative visualisation of the Divine Mother (each verse is a 'bhavaye' — 'I meditate')
Aids inner ascent, describing the Goddess as present in the six chakras and the Sri Chakra
Believed to bestow protection, prosperity (Shri-prada) and the Mother's all-encompassing grace
Especially powerful for pilgrims and devotees of the Srisailam Mallikarjuna-Bhramaramba kshetra
Its rich Sanskrit and alliteration (the 'ga' and 'sha' verses) make it a beloved hymn for chanting
भ्रमराम्बाष्टकम् পাঠের নিয়ম
Recite the eight verses seated before an image of Bhramaramba or the Devi, ideally after a bath and lighting a lamp, offering kumkum and flowers. Each verse is a meditation ('bhavaye') — visualise the Mother as described, dwelling at Srisailam, present in the chakras and the Sri Chakra. The hymn may be recited once or 3, 9 or 11 times. It is especially auspicious during a pilgrimage to the Srisailam Shakti Peetha.
প্রায়শ জিজ্ঞাসিত প্রশ্ন
এগুলিও পড়ুন
ॐ
সম্পূর্ণ भ्रमराम्बाष्टकम् শ্লোকে-শ্লোকে অর্থসহ পড়ুন, অথবা আরও পবিত্র পাঠ দেখুন