ஸௌந்தர்யலஹரீ
सौन्दर्यलहरी in Tamil · தமிழ்
உங்கள் மொழி/எழுத்தில் படியுங்கள்
தோற்றம் & கதை
Ascribed to Adi Shankaracharya (the Ananda Lahari traditionally received at Kailasa) · Adi Shankaracharya · Classical (Shankaracharya, c. 8th century, by tradition)
By tradition the Soundarya Lahari was composed by Adi Shankaracharya, who is said to have found the first part, the Ananda Lahari, written upon the wall of Kailasa by Lord Shiva himself, and to have composed the second part in praise of the Goddess’s beauty. The two "waves" — of Bliss and of Beauty — together form a work that is at once devotion, philosophy and tantra, and a cornerstone of the Sri Vidya tradition of Devi worship.
✦ சாத்திரங்களில் கூறியபடி
It is said that each verse of the Soundarya Lahari is a living mantra, paired with its own yantra and fruit — so that to recite it with a pure heart is not merely to praise the Mother but to be touched by the very waves of Her grace and beauty.
மந்திரம்
எந்த வரியையும் அல்லது ▶ பொத்தானைத் தொட்டு கேளுங்கள்
ஶிவஃ ஶக்த்யா யுக்தோ யதி பவதி ஶக்தஃ ப்ரபவிதும் ந சேதேவம் தேவோ ந கலு குஶலஃ ஸ்பந்திதுமபி । அதஸ்த்வாமாராத்யாம் ஹரிஹரவிரிஞ்சாதிபிரபி ப்ரணந்தும் ஸ்தோதும் வா கதமக்ரு'தபுண்யஃ ப்ரபவதி ॥ ௧॥ தநீயாம்ஸம் பாம்ஸும் தவ சரணபங்கேருஹபவம் விரிஞ்சிஸ்ஸஞ்சிந்வந் விரசயதி லோகாநவிகலம் । வஹத்யேநம் ஶௌரிஃ கதமபி ஸஹஸ்ரேண ஶிரஸாம் ஹரஸ்ஸம்க்ஷுத்யைநம் பஜதி பஸிதோத்தூலநவிதிம் ॥ ௨॥ அவித்யாநாமந்த-ஸ்திமிர-மிஹிரத்வீபநகரீ ஜடாநாம் சைதந்ய-ஸ்தபக-மகரந்த-ஸ்ருதிசரீ । தரித்ராணாம் சிந்தாமணிகுணநிகா ஜந்மஜலதௌ நிமக்நாநாம் தம்ஷ்ட்ரா முரரிபு-வராஹஸ்ய பவதி ॥ ௩॥ த்வதந்யஃ பாணிப்யாமபயவரதோ தைவதகணஃ த்வமேகா நைவாஸி ப்ரகடிதவராபீத்யபிநயா । பயாத் த்ராதும் தாதும் பலமபி ச வாஞ்சாஸமதிகம் ஶரண்யே லோகாநாம் தவ ஹி சரணாவேவ நிபுணௌ ॥ ௪॥ ஹரிஸ்த்வாமாராத்ய ப்ரணதஜநஸௌபாக்யஜநநீம் புரா நாரீ பூத்வா புரரிபுமபி க்ஷோபமநயத் । ஸ்மரோऽபி த்வாம் நத்வா ரதிநயநலேஹ்யேந வபுஷா முநீநாமப்யந்தஃ ப்ரபவதி ஹி மோஹாய மஹதாம் ॥ ௫॥ தநுஃ பௌஷ்பம் மௌர்வீ மதுகரமயீ பஞ்ச விஶிகாஃ வஸந்தஃ ஸாமந்தோ மலயமருதாயோதநரதஃ । ததாப்யேகஃ ஸர்வம் ஹிமகிரிஸுதே காமபி க்ரு'பாம் அபாங்காத்தே லப்த்வா ஜகதித-மநங்கோ விஜயதே ॥ ௬॥ க்வணத்காஞ்சீதாமா கரிகலபகும்பஸ்தநநதா பரிக்ஷீணா மத்யே பரிணதஶரச்சந்த்ரவதநா । தநுர்பாணாந் பாஶம் ஸ்ரு'ணிமபி ததாநா கரதலைஃ புரஸ்தாதாஸ்தாம் நஃ புரமதிதுராஹோபுருஷிகா ॥ ௭॥ ஸுதாஸிந்தோர்மத்யே ஸுரவிடபிவாடீபரிவ்ரு'தே மணித்வீபே நீபோபவநவதி சிந்தாமணிக்ரு'ஹே । ஶிவாகாரே மஞ்சே பரமஶிவபர்யங்கநிலயாம் பஜந்தி த்வாம் தந்யாஃ கதிசந சிதாநந்தலஹரீம் ॥ ௮॥ மஹீம் மூலாதாரே கமபி மணிபூரே ஹுதவஹம் ஸ்திதம் ஸ்வாதிஷ்டாநே ஹ்ரு'தி மருதமாகாஶமுபரி । மநோऽபி ப்ரூமத்யே ஸகலமபி பித்வா குலபதம் ஸஹஸ்ராரே பத்மே ஸஹ ரஹஸி பத்யா விஹரஸே ॥ ௯॥ ஸுதாதாராஸாரைஶ்சரணயுகலாந்தர்விகலிதைஃ ப்ரபஞ்சம் ஸிஞ்சந்தீ புநரபி ரஸாம்நாயமஹஸஃ । அவாப்ய ஸ்வாம் பூமிம் புஜகநிபமத்யுஷ்டவலயம் ஸ்வமாத்மாநம் க்ரு'த்வா ஸ்வபிஷி குலகுண்டே குஹரிணி ॥ ௧௦॥ சதுர்பிஃ ஶ்ரீகண்டைஃ ஶிவயுவதிபிஃ பஞ்சபிரபி ப்ரபிந்நாபிஃ ஶம்போர்நவபிரபி மூலப்ரக்ரு'திபிஃ । சதுஶ்சத்வாரிம்ஶத்வஸுதலகலாஶ்ரத்ரிவலய- (த்ரயஶ்சத்வாரி) த்ரிரேகாபிஃ ஸார்தம் தவ ஶரணகோணாஃ பரிணதாஃ ॥ ௧௧॥ (சரணகோணாஃ, பவநகிணாஃ) த்வதீயம் ஸௌந்தர்யம் துஹிநகிரிகந்யே துலயிதும் கவீந்த்ராஃ கல்பந்தே கதமபி விரிஞ்சிப்ரப்ரு'தயஃ । தபோபிர்துஷ்ப்ராபாமபி கிரிஶஸாயுஜ்யபதவீம் ॥ ௧௨॥ நரம் வர்ஷீயாம்ஸம் நயநவிரஸம் நர்மஸு ஜடம் தவாபாங்காலோகே பதிதமநுதாவந்தி ஶதஶஃ । கலத்வேணீபந்தாஃ குசகலஶவிஸ்ரஸ்தஸிசயா ஹடாத் த்ருட்யத்காஞ்ச்யோ விகலிததுகூலா யுவதயஃ ॥ ௧௩॥ க்ஷிதௌ ஷட்பஞ்சாஶத் த்விஸமதிகபஞ்சாஶதுதகே ஹுதாஶே த்வாஷஷ்டிஶ்சதுரதிகபஞ்சாஶதநிலே । திவி த்விஷ்ஷட்த்ரிம்ஶந்மநஸி ச சதுஷ்ஷஷ்டிரிதி யே மயூகாஸ்தேஷாமப்யுபரி தவ பாதாம்புஜயுகம் ॥ ௧௪॥ ஶரஜ்ஜ்யோத்ஸ்நாஶுத்தாம் ஶஶியுதஜடாஜூடமகுடாம் வரத்ராஸத்ராணஸ்படிககடிகாபுஸ்தககராம் । ஸக்ரு'ந்ந த்வா நத்வா கதமிவ ஸதாம் ஸம்ந்நிதததே மதுக்ஷீரத்ராக்ஷாமதுரிமதுரீணாஃ பணிதயஃ ॥ ௧௫॥ கவீந்த்ராணாம் சேதஃகமலவநபாலாதபருசிம் பஜந்தே யே ஸந்தஃ கதிசிதருணாமேவ பவதீம் । விரிஞ்சிப்ரேயஸ்யாஸ்தருணதரஶ்ரு'ங்காரலஹரீ- கபீராபிர்வாக்பிர்விதததி ஸதாம் ரஞ்ஜநமமீ ॥ ௧௬॥ ஸவித்ரீபிர்வாசாம் ஶஶிமணிஶிலாபங்கருசிபிஃ வஶிந்யாத்யாபிஸ்த்வாம் ஸஹ ஜநநி ஸம்சிந்தயதி யஃ । ஸ கர்தா காவ்யாநாம் பவதி மஹதாம் பங்கிருசிபிஃ வசோபிர்வாக்தேவீவதநகமலாமோதமதுரைஃ ॥ ௧௭॥ தநுச்சாயாபிஸ்தே தருணதரணிஶ்ரீஸரணிபிஃ திவம் ஸர்வாமுர்வீமருணிமநி மக்நாம் ஸ்மரதி யஃ । பவந்த்யஸ்ய த்ரஸ்யத்வநஹரிணஶாலீநநயநாஃ ஸஹோர்வஶ்யா வஶ்யாஃ கதி கதி ந கீர்வாணகணிகாஃ ॥ ௧௮॥ முகம் பிந்தும் க்ரு'த்வா குசயுகமதஸ்தஸ்ய தததோ ஹரார்தம் த்யாயேத்யோ ஹரமஹிஷி தே மந்மதகலாம் । ஸ ஸத்யஃ ஸம்க்ஷோபம் நயதி வநிதா இத்யதிலகு த்ரிலோகீமப்யாஶு ப்ரமயதி ரவீந்துஸ்தநயுகாம் ॥ ௧௯॥ கிரந்தீமங்கேப்யஃ கிரணநிகுரம்பாம்ரு'தரஸம் ஹ்ரு'தி த்வாமாதத்தே ஹிமகரஶிலாமூர்திமிவ யஃ । ஸ ஸர்பாணாம் தர்பம் ஶமயதி ஶகுந்தாதிப இவ ஜ்வரப்லுஷ்டாந் த்ரு'ஷ்ட்யா ஸுகயதி ஸுதாதாரஸிரயா ॥ ௨௦॥ தடில்லேகாதந்வீம் தபநஶஶிவைஶ்வாநரமயீம் நிஷண்ணாம் ஷண்ணாமப்யுபரி கமலாநாம் தவ கலாம் । மஹாபத்மாடவ்யாம் ம்ரு'திதமலமாயேந மநஸா மஹாந்தஃ பஶ்யந்தோ தததி பரமாஹ்லாதலஹரீம் ॥ ௨௧॥ பவாநி த்வம் தாஸே மயி விதர த்ரு'ஷ்டிம் ஸகருணா- மிதி ஸ்தோதும் வாஞ்சந் கதயதி பவாநி த்வமிதி யஃ । ததைவ த்வம் தஸ்மை திஶஸி நிஜஸாயுஜ்யபதவீம் முகுந்தப்ரஹ்மேந்த்ரஸ்புடமகுடநீராஜிதபதாம் ॥ ௨௨॥ த்வயா ஹ்ரு'த்வா வாமம் வபுரபரித்ரு'ப்தேந மநஸா ஶரீரார்தம் ஶம்போரபரமபி ஶங்கே ஹ்ரு'தமபூத் । யதேதத்த்வத்ரூபம் ஸகலமருணாபம் த்ரிநயநம் குசாப்யாமாநம்ரம் குடிலஶஶிசூடாலமகுடம் ॥ ௨௩॥ ஜகத்ஸூதே தாதா ஹரிரவதி ருத்ரஃ க்ஷபயதே திரஸ்குர்வந்நேதத்ஸ்வமபி வபுரீஶஸ்திரயதி । ஸதாபூர்வஃ ஸர்வம் ததிதமநுக்ரு'ஹ்ணாதி ச ஶிவ- ஸ்தவாஜ்ஞாமாலம்ப்ய க்ஷணசலிதயோர்ப்ரூலதிகயோஃ ॥ ௨௪॥ த்ரயாணாம் தேவாநாம் த்ரிகுணஜநிதாநாம் தவ ஶிவே பவேத் பூஜா பூஜா தவ சரணயோர்யா விரசிதா । ததா ஹி த்வத்பாதோத்வஹநமணிபீடஸ்ய நிகடே ஸ்திதா ஹ்யேதே ஶஶ்வந்முகுலிதகரோத்தம்ஸமகுடாஃ ॥ ௨௫॥ விரிஞ்சிஃ பஞ்சத்வம் வ்ரஜதி ஹரிராப்நோதி விரதிம் விநாஶம் கீநாஶோ பஜதி தநதோ யாதி நிதநம் । விதந்த்ரீ மாஹேந்த்ரீ விததிரபி ஸம்மீலிதத்ரு'ஶா மஹாஸம்ஹாரேऽஸ்மிந் விஹரதி ஸதி த்வத்பதிரஸௌ ॥ ௨௬॥ ஜபோ ஜல்பஃ ஶில்பம் ஸகலமபி முத்ராவிரசநா கதிஃ ப்ராதக்ஷிண்யக்ரமணமஶநாத்யாஹுதிவிதிஃ । ப்ரணாமஸ்ஸம்வேஶஸ்ஸுகமகிலமாத்மார்பணத்ரு'ஶா ஸபர்யாபர்யாயஸ்தவ பவது யந்மே விலஸிதம் ॥ ௨௭॥ ஸுதாமப்யாஸ்வாத்ய ப்ரதிபயஜராம்ரு'த்யுஹரிணீம் விபத்யந்தே விஶ்வே விதிஶதமகாத்யா திவிஷதஃ । கராலம் யத்க்ஷ்வேலம் கபலிதவதஃ காலகலநா ந ஶம்போஸ்தந்மூலம் தவ ஜநநி தாடங்கமஹிமா ॥ ௨௮॥ கிரீடம் வைரிஞ்சம் பரிஹர புரஃ கைடபபிதஃ கடோரே கோடீரே ஸ்கலஸி ஜஹி ஜம்பாரிமுகுடம் । ப்ரணம்ரேஷ்வேதேஷு ப்ரஸபமுபயாதஸ்ய பவநம் பவஸ்யாப்யுத்தாநே தவ பரிஜநோக்திர்விஜயதே ॥ ௨௯॥ ஸ்வதேஹோத்பூதாபிர்க்ரு'ணிபிரணிமாத்யாபிரபிதோ நிஷேவ்யே நித்யே த்வாமஹமிதி ஸதா பாவயதி யஃ । கிமாஶ்சர்யம் தஸ்ய த்ரிநயநஸம்ரு'த்திம் த்ரு'ணயதோ மஹாஸம்வர்தாக்நிர்விரசயதி நீராஜநவிதிம் ॥ ௩௦॥ சதுஷ்ஷஷ்ட்யா தந்த்ரைஃ ஸகலமதிஸம்தாய புவநம் ஸ்திதஸ்தத்தத்ஸித்திப்ரஸவபரதந்த்ரைஃ பஶுபதிஃ । புநஸ்த்வந்நிர்பந்தாதகிலபுருஷார்தைககடநா- ஸ்வதந்த்ரம் தே தந்த்ரம் க்ஷிதிதலமவாதீதரதிதம் ॥ ௩௧॥ ஶிவஃ ஶக்திஃ காமஃ க்ஷிதிரத ரவிஃ ஶீதகிரணஃ ஸ்மரோ ஹம்ஸஃ ஶக்ரஸ்ததநு ச பராமாரஹரயஃ । அமீ ஹ்ரு'ல்லேகாபிஸ்திஸ்ரு'பிரவஸாநேஷு கடிதா பஜந்தே வர்ணாஸ்தே தவ ஜநநி நாமாவயவதாம் ॥ ௩௨॥ ஸ்மரம் யோநிம் லக்ஷ்மீம் த்ரிதயமிதமாதௌ தவ மநோ- ர்நிதாயைகே நித்யே நிரவதிமஹாபோகரஸிகாஃ । பஜந்தி த்வாம் சிந்தாமணிகுநநிபத்தாக்ஷவலயாஃ ஶிவாக்நௌ ஜுஹ்வந்தஃ ஸுரபிக்ரு'ததாராஹுதிஶதைஃ ॥ ௩௩॥ ஶரீரம் த்வம் ஶம்போஃ ஶஶிமிஹிரவக்ஷோருஹயுகம் தவாத்மாநம் மந்யே பகவதி நவாத்மாநமநகம் । அதஶ்ஶேஷஶ்ஶேஷீத்யயமுபயஸாதாரணதயா ஸ்திதஃ ஸம்பந்தோ வாம் ஸமரஸபராநந்தபரயோஃ ॥ ௩௪॥ மநஸ்த்வம் வ்யோம த்வம் மருதஸி மருத்ஸாரதிரஸி த்வமாபஸ்த்வம் பூமிஸ்த்வயி பரிணதாயாம் ந ஹி பரம் । த்வமேவ ஸ்வாத்மாநம் பரிணமயிதும் விஶ்வவபுஷா சிதாநந்தாகாரம் ஶிவயுவதி பாவேந பிப்ரு'ஷே ॥ ௩௫॥ தவாஜ்ஞாசக்ரஸ்தம் தபநஶஶிகோடித்யுதிதரம் பரம் ஶம்பும் வந்தே பரிமிலிதபார்ஶ்வம் பரசிதா । யமாராத்யந் பக்த்யா ரவிஶஶிஶுசீநாமவிஷயே நிராலோகேऽலோகே நிவஸதி ஹி பாலோகபுவநே ॥ ௩௬॥ விஶுத்தௌ தே ஶுத்தஸ்படிகவிஶதம் வ்யோமஜநகம் ஶிவம் ஸேவே தேவீமபி ஶிவஸமாநவ்யவஸிதாம் । யயோஃ காந்த்யா யாந்த்யாஃ ஶஶிகிரணஸாரூப்யஸரணே- விதூதாந்தர்த்வாந்தா விலஸதி சகோரீவ ஜகதீ ॥ ௩௭॥ பஜே ஹம்ஸத்வந்த்வம் கிமபி மஹதாம் மாநஸசரம் । யதாலாபாதஷ்டாதஶகுணிதவித்யாபரிணதி- ர்யதாதத்தே தோஷாத் குணமகிலமத்ப்யஃ பய இவ ॥ ௩௮॥ தவ ஸ்வாதிஷ்டாநே ஹுதவஹமதிஷ்டாய நிரதம் தமீடே ஸம்வர்தம் ஜநநி மஹதீம் தாம் ச ஸமயாம் । யதாலோகே லோகாந் தஹதி மஹதி க்ரோதகலிதே தயார்த்ரா யா த்ரு'ஷ்டிஃ ஶிஶிரமுபசாரம் ரசயதி ॥ ௩௯॥ தடித்த்வந்தம் ஶக்த்யா திமிரபரிபந்திஸ்புரணயா ஸ்புரந்நாநாரத்நாபரணபரிணத்தேந்த்ரதநுஷம் । தவ ஶ்யாமம் மேகம் கமபி மணிபூரைகஶரணம் நிஷேவே வர்ஷந்தம் ஹரமிஹிரதப்தம் த்ரிபுவநம் ॥ ௪௦॥ தவாதாரே மூலே ஸஹ ஸமயயா லாஸ்யபரயா நவாத்மாநம் மந்யே நவரஸமஹாதாண்டவநடம் । உபாப்யாமேதாப்யாமுதயவிதிமுத்திஶ்ய தயயா ஸநாதாப்யாம் ஜஜ்ஞே ஜநகஜநநீமஜ்ஜகதிதம் ॥ ௪௧॥ ஸௌந்தர்யலஹரீ கதைர்மாணிக்யத்வம் ககநமணிபிஃ ஸாந்த்ரகடிதம் கிரீடம் தே ஹைமம் ஹிமகிரிஸுதே கீர்தயதி யஃ । ஸ நீடேயச்சாயாச்சுரணஶபலம் சந்த்ரஶகலம் தநுஃ ஶௌநாஸீரம் கிமிதி ந நிபத்நாதி திஷணாம் ॥ ௪௨॥ துநோது த்வாந்தம் நஸ்துலிததலிதேந்தீவரவநம் கநஸ்நிக்தஶ்லக்ஷ்ணம் சிகுரநிகுரும்பம் தவ ஶிவே । யதீயம் ஸௌரப்யம் ஸஹஜமுபலப்தும் ஸுமநஸோ வஸந்த்யஸ்மிந் மந்யே வலமதநவாடீவிடபிநாம் ॥ ௪௩॥ தநோது க்ஷேமம் நஸ்தவ வதநஸௌந்தர்யலஹரீ- பரீவாஹஸ்ரோதஃஸரணிரிவ ஸீமந்தஸரணிஃ । வஹந்தீ ஸிந்தூரம் ப்ரபலகபரீபாரதிமிர- த்விஷாம் வ்ரு'ந்தைர்பந்தீக்ரு'தமிவ நவீநார்ககிரணம் ॥ ௪௪॥ அராலைஃ ஸ்வாபாவ்யாதலிகலபஸஶ்ரீபிரலகைஃ பரீதம் தே வக்த்ரம் பரிஹஸதி பங்கேருஹருசிம் । தரஸ்மேரே யஸ்மிந் தஶநருசிகிஞ்ஜல்கருசிரே ஸுகந்தௌ மாத்யந்தி ஸ்மரதஹநசக்ஷுர்மதுலிஹஃ ॥ ௪௫॥ லலாடம் லாவண்யத்யுதிவிமலமாபாதி தவ ய- த்த்விதீயம் தந்மந்யே {மகுட}கடிதம் சந்த்ரஶகலம் । விபர்யாஸந்யாஸாதுபயமபி ஸம்பூய ச மிதஃ ஸுதாலேபஸ்யூதிஃ பரிணமதி ராகாஹிமகரஃ ॥ ௪௬॥ ப்ருவௌ புக்நே கிம்சித்புவநபயபங்கவ்யஸநிநி த்வதீயே நேத்ராப்யாம் மதுகரருசிப்யாம் த்ரு'தகுணம் । தநுர்மந்யே ஸவ்யேதரகரக்ரு'ஹீதம் ரதிபதேஃ ப்ரகோஷ்டே முஷ்டௌ ச ஸ்தகயதி நிகூடாந்தரமுமே ॥ ௪௭॥ அஹஃ ஸூதே ஸவ்யம் தவ நயநமர்காத்மகதயா த்ரியாமாம் வாமம் தே ஸ்ரு'ஜதி ரஜநீநாயகதயா । த்ரு'தீயா தே த்ரு'ஷ்டிர்தரதலிதஹேமாம்புஜருசிஃ ஸமாதத்தே ஸம்த்யாம் திவஸநிஶயோரந்தரசரீம் ॥ ௪௮॥ விஶாலா கல்யாணீ ஸ்புடருசிரயோத்யா குவலயைஃ க்ரு'பாதாராதாரா கிமபி மதுராபோகவதிகா । அவந்தீ த்ரு'ஷ்டிஸ்தே பஹுநகரவிஸ்தாரவிஜயா த்ருவம் தத்தந்நாமவ்யவஹரணயோக்யா விஜயதே ॥ ௪௯॥ கவீநாம் ஸம்தர்பஸ்தபகமகரந்தைகரஸிகம் கடாக்ஷவ்யாக்ஷேபப்ரமரகலபௌ கர்ணயுகலம் । அமுஞ்சந்தௌ த்ரு'ஷ்ட்வா தவ நவரஸாஸ்வாததரலா- வஸூயாஸம்ஸர்காதலிகநயநம் கிம்சிதருணம் ॥ ௫௦॥ ஶிவே ஶ்ரு'ங்காரார்த்ரா ததிதரஜநே குத்ஸநபரா ஸரோஷா கங்காயாம் கிரிஶசரிதே விஸ்மயவதீ । (கிரிஶநயநே) ஹராஹிப்யோ பீதா ஸரஸிருஹஸௌபாக்யஜநநீ (ஜயிநீ) ஸகீஷு ஸ்மேரா தே மயி ஜநநீ த்ரு'ஷ்டிஃ ஸகருணா ॥ ௫௧॥ கதே கர்ணாப்யர்ணம் கருத இவ பக்ஷ்மாணி தததீ புராம் பேத்துஶ்சித்தப்ரஶமரஸவித்ராவணபலே । இமே நேத்ரே கோத்ராதரபதிகுலோத்தம்ஸகலிகே தவாகர்ணாக்ரு'ஷ்டஸ்மரஶரவிலாஸம் கலயதஃ ॥ ௫௨॥ விபக்தத்ரைவர்ண்யம் வ்யதிகரிதலீலாஞ்ஜநதயா விபாதி த்வந்நேத்ரத்ரிதயமிதமீஶாநதயிதே । புநஃ ஸ்ரஷ்டும் தேவாந் த்ருஹிணஹரிருத்ராநுபரதாந் ரஜஃ ஸத்த்வம் பிப்ரத்தம இதி குணாநாம் த்ரயமிவ ॥ ௫௩॥ பவித்ரீகர்தும் நஃ பஶுபதிபராதீநஹ்ரு'தயே தயாமித்ரைர்நேத்ரைரருணதவலஶ்யாமருசிபிஃ । நதஃ ஶோணோ கங்கா தபநதநயேதி த்ருவமமும் த்ரயாணாம் தீர்தாநாமுபநயஸி ஸம்பேதமநகம் ॥ ௫௪॥ நிமேஷோந்மேஷாப்யாம் ப்ரலயமுதயம் யாதி ஜகதீ தவேத்யாஹுஃ ஸந்தோ தரணிதரராஜந்யதநயே । த்வதுந்மேஷாஜ்ஜாதம் ஜகதிதமஶேஷம் ப்ரலயதஃ பரித்ராதும் ஶங்கே பரிஹ்ரு'தநிமேஷாஸ்தவ த்ரு'ஶஃ ॥ ௫௫॥ தவாபர்ணே கர்ணேஜபநயநபைஶுந்யசகிதா நிலீயந்தே தோயே நியதமநிமேஷாஃ ஶபரிகாஃ । இயம் ச ஶ்ரீர்பத்தச்சதபுடகவாடம் குவலயம் ஜஹாதி ப்ரத்யூஷே நிஶி ச விகடய்ய ப்ரவிஶதி ॥ ௫௬॥ த்ரு'ஶா த்ராகீயஸ்யா தரதலிதநீலோத்பலருசா தவீயாம்ஸம் தீநம் ஸ்நபய க்ரு'பயா மாமபி ஶிவே । அநேநாயம் தந்யோ பவதி ந ச தே ஹாநிரியதா வநே வா ஹர்ம்யே வா ஸமகரநிபாதோ ஹிமகரஃ ॥ ௫௭॥ ந கேஷாமாதத்தே குஸுமஶரகோதண்டகுதுகம் । திரஶ்சீநோ யத்ர ஶ்ரவணபதமுல்லங்க்ய விலஸ- ந்நபாங்கவ்யாஸங்கோ திஶதி ஶரஸம்தாநதிஷணாம் ॥ ௫௮॥ ஸ்புரத்கண்டாபோகப்ரதிபலிததாடங்கயுகலம் சதுஶ்சக்ரம் மந்யே தவ முகமிதம் மந்மதரதம் । யமாருஹ்ய த்ருஹ்யத்யவநிரதமர்கேந்துசரணம் மஹாவீரோ மாரஃ ப்ரமதபதயே ஸஜ்ஜிதவதே ॥ ௫௯॥ ஸரஸ்வத்யாஃ ஸூக்தீரம்ரு'தலஹரீகௌஶலஹரீஃ பிபந்த்யாஃ ஶர்வாணி ஶ்ரவணசுலுகாப்யாமவிரலம் । சமத்காரஶ்லாகாசலிதஶிரஸஃ குண்டலகணோ சணத்காரைஸ்தாரைஃ ப்ரதிவசநமாசஷ்ட இவ தே ॥ ௬௦॥ அஸௌ நாஸாவம்ஶஸ்துஹிநகிரிவம்ஶத்வஜபடி த்வதீயோ நேதீயஃ பலது பலமஸ்மாகமுசிதம் । வஹந்நந்தர்முக்தாஃ ஶிஶிரதரநிஶ்வாஸகலிதம் ஸம்ரு'த்த்யா யத்தாஸாம் பஹிரபி ச முக்தாமணிதரஃ ॥ ௬௧॥ ப்ரக்ரு'த்யா ரக்தாயாஸ்தவ ஸுததி தந்தச்சதருசேஃ ப்ரவக்ஷ்யே ஸாத்ரு'ஶ்யம் ஜநயது பலம் வித்ருமலதா । ந பிம்பம் தத்பிம்பப்ரதிபலநராகாதருணிதம் துலாமத்யாரோடும் கதமிவ விலஜ்ஜேத கலயா ॥ ௬௨॥ ஸ்மிதஜ்யோத்ஸ்நாஜாலம் தவ வதநசந்த்ரஸ்ய பிபதாம் சகோராணாமாஸீததிரஸதயா சஞ்சுஜடிமா । அதஸ்தே ஶீதாம்ஶோரம்ரு'தலஹரீமம்லருசயஃ பிபந்தி ஸ்வச்சந்தம் நிஶி நிஶி ப்ரு'ஶம் காஞ்ஜிகதியா ॥ ௬௩॥ அவிஶ்ராந்தம் பத்யுர்குணகணகதாம்ரேடநஜபா ஜபாபுஷ்பச்சாயா தவ ஜநநி ஜிஹ்வா ஜயதி ஸா । யதக்ராஸீநாயாஃ ஸ்படிகத்ரு'ஷதச்சச்சவிமயீ ஸரஸ்வத்யா மூர்திஃ பரிணமதி மாணிக்யவபுஷா ॥ ௬௪॥ ரணே ஜித்வா தைத்யாநபஹ்ரு'தஶிரஸ்த்ரைஃ கவசிபிர்- நிவ்ரு'த்தைஶ்சண்டாம்ஶத்ரிபுரஹரநிர்மால்யவிமுகைஃ । விஶாகேந்த்ரோபேந்த்ரைஃ ஶஶிவிஶதகர்பூரஶகலா விபஞ்ச்யா காயந்தீ விவிதமபதாநம் பஶுபதேஃ த்வயாரப்தே வக்தும் சலிதஶிரஸா ஸாதுவசநே । ததீயைர்மாதுர்யைரபலபிததந்த்ரீகலரவாம் நிஜாம் வீணாம் வாணீ நிசுலயதி சோலேந நிப்ரு'தம் ॥ ௬௬॥ கராக்ரேண ஸ்ப்ரு'ஷ்டம் துஹிநகிரிணா வத்ஸலதயா கிரீஶேநோதஸ்தம் முஹுரதரபாநாகுலதயா । கரக்ராஹ்யம் ஶம்போர்முகமுகுரவ்ரு'ந்தம் கிரிஸுதே கதங்காரம் ப்ரூமஸ்தவ சிபுகமௌபம்யரஹிதம் ॥ ௬௭॥ புஜாஶ்லேஷாந்நித்யம் புரதமயிதுஃ கண்டகவதீ தவ க்ரீவா தத்தே முககமலநாலஶ்ரியமியம் । ஸ்வதஃ ஶ்வேதா காலாகுருபஹுலஜம்பாலமலிநா ம்ரு'ணாலீலாலித்யம் வஹதி யததோ ஹாரலதிகா ॥ ௬௮॥ கலே ரேகாஸ்திஸ்ரோ கதிகமககீதைகநிபுணே விவாஹவ்யாநத்தப்ரகுணகுணஸம்க்யாப்ரதிபுவஃ । விராஜந்தே நாநாவிதமதுரராகாகரபுவாம் த்ரயாணாம் க்ராமாணாம் ஸ்திதிநியமஸீமாந இவ தே ॥ ௬௯॥ ம்ரு'ணாலீம்ரு'த்வீநாம் தவ புஜலதாநாம் சதஸ்ரு'ணாம் சதுர்பிஃ ஸௌந்தர்யம் ஸரஸிஜபவஃ ஸ்தௌதி வதநைஃ । நகேப்யஃ ஸந்த்ரஸ்யந் ப்ரதமமதநாதந்தகரிபோ- ஶ்சதுர்ணாம் ஶீர்ஷாணாம் ஸமமபயஹஸ்தார்பணதியா ॥ ௭௦॥ நகாநாமுத்த்யோதைர்நவநலிநராகம் விஹஸதாம் கராணாம் தே காந்திம் கதய கதயாமஃ கதமுமே । கயாசித்வா ஸாம்யம் பஜது கலயா ஹந்த கமலம் யதி க்ரீடல்லக்ஷ்மீசரணதலலாக்ஷாருணதலம் ॥ ௭௧॥ தவேதம் நஃ கேதம் ஹரது ஸததம் ப்ரஸ்நுதமுகம் । யதாலோக்யாஶங்காகுலிதஹ்ரு'தயோ ஹாஸஜநகஃ ஸ்வகும்பௌ ஹேரம்பஃ பரிம்ரு'ஶதி ஹஸ்தேந சடிதி ॥ ௭௨॥ அமூ தே வக்ஷோஜாவம்ரு'தரஸமாணிக்யகுதுபௌ ந ஸம்தேஹஸ்பந்தோ நகபதிபதாகே மநஸி நஃ । பிபந்தௌ தௌ யஸ்மாதவிதிதவதூஸங்கரஸிகௌ குமாராவத்யாபி த்விரதவதநக்ரௌஞ்சதலநௌ ॥ ௭௩॥ வஹத்யம்ப ஸ்தம்பேரமதநுஜகும்பப்ரக்ரு'திபிஃ ஸமாரப்தாம் முக்தாமணிபிரமலாம் ஹாரலதிகாம் । குசாபோகோ பிம்பாதரருசிபிரந்தஃ ஶபலிதாம் ப்ரதாபவ்யாமிஶ்ராம் புரதமயிதுஃ கீர்திமிவ தே ॥ ௭௪॥ தவ ஸ்தந்யம் மந்யே தரணிதரகந்யே ஹ்ரு'தயதஃ பயஃபாராவாரஃ பரிவஹதி ஸாரஸ்வதமிவ । தயாவத்யா தத்தம் த்ரவிடஶிஶுராஸ்வாத்ய தவ யத் கவீநாம் ப்ரௌடாநாமஜநி கமநீயஃ கவயிதா ॥ ௭௫॥ ஹரக்ரோதஜ்வாலாவலிபிரவலீடேந வபுஷா கபீரே தே நாபீஸரஸி க்ரு'தஸங்கோ மநஸிஜஃ । ஸமுத்தஸ்தௌ தஸ்மாதசலதநயே தூமலதிகா ஜநஸ்தாம் ஜாநீதே தவ ஜநநி ரோமாவலிரிதி ॥ ௭௬॥ யதேதத் காலிந்தீதநுதரதரங்காக்ரு'தி ஶிவே க்ரு'ஶே மத்யே கிம்சிஜ்ஜநநி தவ யத்பாதி ஸுதியாம் । விமர்தாதந்யோऽந்யம் குசகலஶயோரந்தரகதம் தநூபூதம் வ்யோம ப்ரவிஶதிவ நாபிம் குஹரிணீம் ॥ ௭௭॥ ஸ்திரோ கங்காவர்தஃ ஸ்தநமுகுலரோமாவலிலதா- கலாவாலம் குண்டம் குஸுமஶரதேஜோஹுதபுஜஃ । ரதேர்லீலாகாரம் கிமபி தவ நாபிர்கிரிஸுதே பிலத்வாரம் ஸித்தேர்கிரிஶநயநாநாம் விஜயதே ॥ ௭௮॥ நிஸர்கக்ஷீணஸ்ய ஸ்தநதடபரேண க்லமஜுஷோ நமந்மூர்தேர்நாரீதிலக ஶநகைஸ்த்ருட்யத இவ । சிரம் தே மத்யஸ்ய த்ருடிததடிநீதீரதருணா ஸமாவஸ்தாஸ்தேம்நோ பவது குஶலம் ஶைலதநயே ॥ ௭௯॥ குசௌ ஸத்யஃஸ்வித்யத்தடகடிதகூர்பாஸபிதுரௌ கஷந்தௌ தோர்மூலே கநககலஶாபௌ கலயதா । தவ த்ராதும் பங்காதலமிதி வலக்நம் தநுபுவா த்ரிதா நத்தம் தேவி த்ரிவலி லவலீவல்லிபிரிவ ॥ ௮௦॥ குருத்வம் விஸ்தாரம் க்ஷிதிதரபதிஃ பார்வதி நிஜா- ந்நிதம்பாதாச்சித்ய த்வயி ஹரணரூபேண நிததே । அதஸ்தே விஸ்தீர்ணோ குருரயமஶேஷாம் வஸுமதீம் நிதம்பப்ராக்பாரஃ ஸ்தகயதி லகுத்வம் நயதி ச ॥ ௮௧॥ கரீந்த்ராணாம் ஶுண்டாந் கநககதலீகாண்டபடலீ- முபாப்யாமூருப்யாமுபயமபி நிர்ஜித்ய பவதீ । ஸுவ்ரு'த்தாப்யாம் பத்யுஃ ப்ரணதிகடிநாப்யாம் கிரிஸுதே விஜிக்யே ஜாநுப்யாம் விபுதகரிகும்பத்வயமஸி ॥ ௮௨॥ பராஜேதும் ருத்ரம் த்விகுணஶரகர்பௌ கிரிஸுதே நிஷங்கௌ ஜங்கே தே விஷமவிஶிகோ பாடமக்ரு'த । யதக்ரே த்ரு'ஶ்யந்தே தஶஶரபலாஃ பாதயுகலீ- நகாக்ரச்சத்மாநஃ ஸுரமகுடஶாணைகநிஶிதாஃ ॥ ௮௩॥ ஶ்ருதீநாம் மூர்தாநோ தததி தவ யௌ ஶேகரதயா மமாப்யேதௌ மாதஃ ஶிரஸி தயயா தேஹி சரணௌ । யயோஃ பாத்யம் பாதஃ பஶுபதிஜடாஜூடதடிநீ யயோர்லாக்ஷாலக்ஷ்மீரருணஹரிசூடாமணிருசிஃ ॥ ௮௪॥ ஸ்தவாஸ்மை த்வந்த்வாய ஸ்புடருசிரஸாலக்தகவதே । அஸூயத்யத்யந்தம் யதபிஹநநாய ஸ்ப்ரு'ஹயதே பஶூநாமீஶாநஃ ப்ரமதவநகங்கேலிதரவே ॥ ௮௫॥ ம்ரு'ஷா க்ரு'த்வா கோத்ரஸ்கலநமத வைலக்ஷ்யநமிதம் லலாடே பர்தாரம் சரணகமலே தாடயதி தே । சிராதந்தஃஶல்யம் தஹநக்ரு'தமுந்மூலிதவதா துலாகோடிக்வாணைஃ கிலிகிலிதமீஶாநரிபுணா ॥ ௮௬॥ ஹிமாநீஹந்தவ்யம் ஹிமகிரிநிவாஸைகசதுரௌ நிஶாயாம் நித்ராணம் நிஶி சரமபாகே ச விஶதௌ । வரம் லக்ஷ்மீபாத்ரம் ஶ்ரியமதிஸ்ரு'ஜந்தௌ ஸமயிநாம் ஸரோஜம் த்வத்பாதௌ ஜநநி ஜயதஶ்சித்ரமிஹ கிம் ॥ ௮௭॥ பதம் தே கீர்தீநாம் ப்ரபதமபதம் தேவி விபதாம் கதம் நீதம் ஸத்பிஃ கடிநகமடீகர்பரதுலாம் । கதம் வா பாஹுப்யாமுபயமநகாலே புரபிதா யதாதாய ந்யஸ்தம் த்ரு'ஷதி தயமாநேந மநஸா ॥ ௮௮॥ நகைர்நாகஸ்த்ரீணாம் கரகமலஸம்கோசஶஶிபி- ஸ்தரூணாம் திவ்யாநாம் ஹஸத இவ தே சண்டி சரணௌ । பலாநி ஸ்வஃஸ்தேப்யஃ கிஸலயகராக்ரேண தததாம் தரித்ரேப்யோ பத்ராம் ஶ்ரியமநிஶமஹ்நாய தததௌ ॥ ௮௯॥ ததாநே தீநேப்யஃ ஶ்ரியமநிஶமாஶாநுஸத்ரு'ஶீ- தவாஸ்மிந் மந்தாரஸ்தபகஸுபகே யாது சரணே நிமஜ்ஜந்மஜ்ஜீவஃ கரணசரணஃ ஷட்சரணதாம் ॥ ௯௦॥ பதந்யாஸக்ரீடாபரிசயமிவாரப்துமநஸஃ ஸ்கலந்தஸ்தே கேலம் பவநகலஹம்ஸா ந ஜஹதி । அதஸ்தேஷாம் ஶிக்ஷாம் ஸுபகமணிமஞ்ஜீரரணித- ச்சலாதாசக்ஷாணம் சரணகமலம் சாருசரிதே ॥ ௯௧॥ கதாஸ்தே மஞ்சத்வம் த்ருஹிணஹரிருத்ரேஶ்வரப்ரு'தஃ ஶிவஃ ஸ்வச்சச்சாயாகடிதகபடப்ரச்சதபடஃ । த்வதீயாநாம் பாஸாம் ப்ரதிபலநராகாருணதயா ஶரீரீ ஶ்ரு'ங்காரோ ரஸ இவ த்ரு'ஶாம் தோக்தி குதுகம் ॥ ௯௨॥ அராலா கேஶேஷு ப்ரக்ரு'திஸரலா மந்தஹஸிதே ஶிரீஷாபா சித்தே த்ரு'ஷதுபலஶோபா குசதடே । ப்ரு'ஶம் தந்வீ மத்யே ப்ரு'துருரஸிஜாரோஹவிஷயே ஜகத்த்ராதும் ஶம்போர்ஜயதி கருணா காசிதருணா ॥ ௯௩॥ கலங்கஃ கஸ்தூரீ ரஜநிகரபிம்பம் ஜலமயம் கலாபிஃ கர்பூரைர்மரகதகரண்டம் நிபிடிதம் । அதஸ்த்வத்போகேந ப்ரதிதிநமிதம் ரிக்தகுஹரம் விதிர்பூயோ பூயோ நிபிடயதி நூநம் தவ க்ரு'தே ॥ ௯௪॥ புராராதேரந்தஃபுரமஸி ததஸ்த்வச்சரணயோஃ ஸபர்யாமர்யாதா தரலகரணாநாமஸுலபா । ததா ஹ்யேதே நீதாஃ ஶதமகமுகாஃ ஸித்திமதுலாம் தவ த்வாரோபாந்தஸ்திதிபிரணிமாத்யாபிரமராஃ ॥ ௯௫॥ கலத்ரம் வைதாத்ரம் கதிகதி பஜந்தே ந கவயஃ ஶ்ரியோ தேவ்யாஃ கோ வா ந பவதி பதிஃ கைரபி தநைஃ । மஹாதேவம் ஹித்வா தவ ஸதி ஸதீநாமசரமே குசாப்யாமாஸங்கஃ குரவகதரோரப்யஸுலபஃ ॥ ௯௬॥ கிராமாஹுர்தேவீம் த்ருஹிணக்ரு'ஹிணீமாகமவிதோ ஹரேஃ பத்நீம் பத்மாம் ஹரஸஹசரீமத்ரிதநயாம் । துரீயா காபி த்வம் துரதிகமநிஃஸீமமஹிமா மஹாமாயா விஶ்வம் ப்ரமயஸி பரப்ரஹ்மமஹிஷி ॥ ௯௭॥ கதா காலே மாதஃ கதய கலிதாலக்தகரஸம் பிபேயம் வித்யார்தீ தவ சரணநிர்ணேஜநஜலம் । ப்ரக்ரு'த்யா மூகாநாமபி ச கவிதாகாரணதயா கதா தத்தே வாணீமுககமலதாம்பூலரஸதாம் ॥ ௯௮॥ ஸரஸ்வத்யா லக்ஷ்ம்யா விதிஹரிஸபத்நோ விஹரதே ரதேஃ பாதிவ்ரத்யம் ஶிதிலயதி ரம்யேண வபுஷா । சிரம் ஜீவந்நேவ க்ஷபிதபஶுபாஶவ்யதிகரஃ பராநந்தாபிக்யம் ரஸயதி ரஸம் த்வத்பஜநவாந் ॥ ௯௯॥ ப்ரதீபஜ்வாலாபிர்திவஸகரநீராஜநவிதிஃ ஸுதாஸூதேஶ்சந்த்ரோபலஜலலவைரர்க்யரசநா । ஸ்வகீயைரம்போபிஃ ஸலிலநிதிஸௌஹித்யகரணம் த்வதீயாபிர்வாக்பிஸ்தவ ஜநநி வாசாம் ஸ்துதிரியம் ॥ ௧௦௦॥ ॥ இதி ஶ்ரீமத்பரமஹம்ஸபரிவ்ராஜகாசார்யஸ்ய ஶ்ரீகோவிந்தபகவத்பூஜ்யபாதஶிஷ்யஸ்ய ஶ்ரீமச்சங்கரபகவதஃ க்ரு'தௌ ஸௌந்தர்யலஹரீ ஸம்பூர்ணா ॥ ॥ ௐ தத்ஸத் ॥ (அநுபந்தஃ ஸமாநீதஃ பத்ப்யாம் மணிமுகுரதாமம்பரமணி- ர்பயாதாஸ்யாதந்தஃஸ்திமிதகிரணஶ்ரேணிமஸ்ரு'ணஃ । ( ததாதி த்வத்வக்த்ரம்ப்ரதிபலநமஶ்ராந்தவிகசம் நிராதங்கம் சந்த்ராந்நிஜஹ்ரு'தயபங்கேருஹமிவ ॥ ௧௦௧॥ ஸமுத்பூதஸ்தூலஸ்தநபரமுரஶ்சாரு ஹஸிதம் கடாக்ஷே கந்தர்பஃ கதிசந கதம்பத்யுதி வபுஃ । ஹரஸ்ய த்வத்ப்ராந்திம் மநஸி ஜநயந்தி ஸ்ம விமலாஃ பவத்யா யே பக்தாஃ பரிணதிரமீஷாமியமுமே ॥ ௧௦௨॥ நிதே நித்யஸ்மேரே நிரவதிகுணே நீதிநிபுணே நிராகாதஜ்ஞாநே நியமபரசித்தைகநிலயே । நியத்யா நிர்முக்தே நிகிலநிகமாந்தஸ்துதிபதே நிராதங்கே நித்யே நிகமய மமாபி ஸ்துதிமிமாம் ॥ ௧௦௩॥
śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śaktaḥ prabhavituṃ na cedevaṃ devo na khalu kuśalaḥ spanditumapi | atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi praṇantuṃ stotuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati || 1|| tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ viriñcissañcinvan viracayati lokānavikalam | vahatyenaṃ śauriḥ kathamapi sahasreṇa śirasāṃ harassaṃkṣudyainaṃ bhajati bhasitoddhūlanavidhim || 2|| avidyānāmanta-stimira-mihiradvīpanagarī jaḍānāṃ caitanya-stabaka-makaranda-srutijharī | daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripu-varāhasya bhavati || 3|| tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇaḥ tvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā | bhayāt trātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikaṃ śaraṇye lokānāṃ tava hi caraṇāveva nipuṇau || 4|| haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīṃ purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat | smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mohāya mahatām || 5|| dhanuḥ pauṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhāḥ vasantaḥ sāmanto malayamarudāyodhanarathaḥ | tathāpyekaḥ sarvaṃ himagirisute kāmapi kṛpām apāṅgātte labdhvā jagadida-manaṅgo vijayate || 6|| kvaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā parikṣīṇā madhye pariṇataśaraccandravadanā | dhanurbāṇān pāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ purastādāstāṃ naḥ puramathiturāhopuruṣikā || 7|| sudhāsindhormadhye suraviṭapivāṭīparivṛte maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe | śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm || 8|| mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari | mano'pi bhrūmadhye sakalamapi bhitvā kulapathaṃ sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase || 9|| sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ | avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi || 10|| caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi prabhinnābhiḥ śambhornavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ | catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya- (trayaścatvāri) trirekhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakoṇāḥ pariṇatāḥ || 11|| (caraṇakoṇāḥ, bhavanakiṇāḥ) tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanye tulayituṃ kavīndrāḥ kalpante kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ | tapobhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīm || 12|| naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ tavāpāṅgāloke patitamanudhāvanti śataśaḥ | galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā haṭhāt truṭyatkāñcyo vigalitadukūlā yuvatayaḥ || 13|| kṣitau ṣaṭpañcāśad dvisamadhikapañcāśadudake hutāśe dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanile | divi dviṣṣaṭtriṃśanmanasi ca catuṣṣaṣṭiriti ye mayūkhāsteṣāmapyupari tava pādāmbujayugam || 14|| śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ varatrāsatrāṇasphaṭikaghaṭikāpustakakarām | sakṛnna tvā natvā kathamiva satāṃ saṃnnidadhate madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ bhaṇitayaḥ || 15|| kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ bhajante ye santaḥ katicidaruṇāmeva bhavatīm | viriñcipreyasyāstaruṇataraśṛṅgāralaharī- gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃ rañjanamamī || 16|| savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ vaśinyādyābhistvāṃ saha janani saṃcintayati yaḥ | sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahatāṃ bhaṅgirucibhiḥ vacobhirvāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ || 17|| tanucchāyābhiste taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ divaṃ sarvāmurvīmaruṇimani magnāṃ smarati yaḥ | bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ sahorvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikāḥ || 18|| mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām | sa sadyaḥ saṃkṣobhaṃ nayati vanitā ityatilaghu trilokīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām || 19|| kirantīmaṅgebhyaḥ kiraṇanikurambāmṛtarasaṃ hṛdi tvāmādhatte himakaraśilāmūrtimiva yaḥ | sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva jvarapluṣṭān dṛṣṭyā sukhayati sudhādhārasirayā || 20|| taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalām | mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyena manasā mahāntaḥ paśyanto dadhati paramāhlādalaharīm || 21|| bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇā- miti stotuṃ vāñchan kathayati bhavāni tvamiti yaḥ | tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadām || 22|| tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptena manasā śarīrārdhaṃ śambhoraparamapi śaṅke hṛtamabhūt | yadetattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam || 23|| jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati | sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śiva- stavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ || 24|| trayāṇāṃ devānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śive bhavet pūjā pūjā tava caraṇayoryā viracitā | tathā hi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe sthitā hyete śaśvanmukulitakarottaṃsamakuṭāḥ || 25|| viriñciḥ pañcatvaṃ vrajati harirāpnoti viratiṃ vināśaṃ kīnāśo bhajati dhanado yāti nidhanam | vitandrī māhendrī vitatirapi saṃmīlitadṛśā mahāsaṃhāre'smin viharati sati tvatpatirasau || 26|| japo jalpaḥ śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā gatiḥ prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ | praṇāmassaṃveśassukhamakhilamātmārpaṇadṛśā saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam || 27|| sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ vipadyante viśve vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ | karālaṃ yatkṣvelaṃ kabalitavataḥ kālakalanā na śambhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā || 28|| kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ kaṭhore koṭīre skhalasi jahi jambhārimukuṭam | praṇamreṣveteṣu prasabhamupayātasya bhavanaṃ bhavasyābhyutthāne tava parijanoktirvijayate || 29|| svadehodbhūtābhirghṛṇibhiraṇimādyābhirabhito niṣevye nitye tvāmahamiti sadā bhāvayati yaḥ | kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayato mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhim || 30|| catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamatisaṃdhāya bhuvanaṃ sthitastattatsiddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ | punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā- svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam || 31|| śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇaḥ smaro haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ | amī hṛllekhābhistisṛbhiravasāneṣu ghaṭitā bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām || 32|| smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava mano- rnidhāyaike nitye niravadhimahābhogarasikāḥ | bhajanti tvāṃ cintāmaṇigunanibaddhākṣavalayāḥ śivāgnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ || 33|| śarīraṃ tvaṃ śambhoḥ śaśimihiravakṣoruhayugaṃ tavātmānaṃ manye bhagavati navātmānamanagham | ataśśeṣaśśeṣītyayamubhayasādhāraṇatayā sthitaḥ saṃbandho vāṃ samarasaparānandaparayoḥ || 34|| manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi param | tvameva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvena bibhṛṣe || 35|| tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ paraṃ śambhuṃ vande parimilitapārśvaṃ paracitā | yamārādhyan bhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣaye nirāloke'loke nivasati hi bhālokabhuvane || 36|| viśuddhau te śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ śivaṃ seve devīmapi śivasamānavyavasitām | yayoḥ kāntyā yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇe- vidhūtāntardhvāntā vilasati cakorīva jagatī || 37|| bhaje haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram | yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇati- ryadādatte doṣād guṇamakhilamadbhyaḥ paya iva || 38|| tava svādhiṣṭhāne hutavahamadhiṣṭhāya nirataṃ tamīḍe saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām | yadāloke lokān dahati mahati krodhakalite dayārdrā yā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati || 39|| taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam | tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ niṣeve varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanam || 40|| tavādhāre mūle saha samayayā lāsyaparayā navātmānaṃ manye navarasamahātāṇḍavanaṭam | ubhābhyāmetābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā sanāthābhyāṃ jajñe janakajananīmajjagadidam || 41|| saundaryalaharī gatairmāṇikyatvaṃ gaganamaṇibhiḥ sāndraghaṭitaṃ kirīṭaṃ te haimaṃ himagirisute kīrtayati yaḥ | sa nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ dhanuḥ śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇām || 42|| dhunotu dhvāntaṃ nastulitadalitendīvaravanaṃ ghanasnigdhaślakṣṇaṃ cikuranikurumbaṃ tava śive | yadīyaṃ saurabhyaṃ sahajamupalabdhuṃ sumanaso vasantyasmin manye valamathanavāṭīviṭapinām || 43|| tanotu kṣemaṃ nastava vadanasaundaryalaharī- parīvāhasrotaḥsaraṇiriva sīmantasaraṇiḥ | vahantī sindūraṃ prabalakabarībhāratimira- dviṣāṃ vṛndairbandīkṛtamiva navīnārkakiraṇam || 44|| arālaiḥ svābhāvyādalikalabhasaśrībhiralakaiḥ parītaṃ te vaktraṃ parihasati paṅkeruharucim | darasmere yasmin daśanarucikiñjalkarucire sugandhau mādyanti smaradahanacakṣurmadhulihaḥ || 45|| lalāṭaṃ lāvaṇyadyutivimalamābhāti tava ya- ddvitīyaṃ tanmanye {makuṭa}ghaṭitaṃ candraśakalam | viparyāsanyāsādubhayamapi saṃbhūya ca mithaḥ sudhālepasyūtiḥ pariṇamati rākāhimakaraḥ || 46|| bhruvau bhugne kiṃcidbhuvanabhayabhaṅgavyasanini tvadīye netrābhyāṃ madhukararucibhyāṃ dhṛtaguṇam | dhanurmanye savyetarakaragṛhītaṃ ratipateḥ prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati nigūḍhāntaramume || 47|| ahaḥ sūte savyaṃ tava nayanamarkātmakatayā triyāmāṃ vāmaṃ te sṛjati rajanīnāyakatayā | tṛtīyā te dṛṣṭirdaradalitahemāmbujaruciḥ samādhatte saṃdhyāṃ divasaniśayorantaracarīm || 48|| viśālā kalyāṇī sphuṭarucirayodhyā kuvalayaiḥ kṛpādhārādhārā kimapi madhurābhogavatikā | avantī dṛṣṭiste bahunagaravistāravijayā dhruvaṃ tattannāmavyavaharaṇayogyā vijayate || 49|| kavīnāṃ saṃdarbhastabakamakarandaikarasikaṃ kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau karṇayugalam | amuñcantau dṛṣṭvā tava navarasāsvādataralā- vasūyāsaṃsargādalikanayanaṃ kiṃcidaruṇam || 50|| śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā saroṣā gaṅgāyāṃ giriśacarite vismayavatī | (giriśanayane) harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī (jayinī) sakhīṣu smerā te mayi jananī dṛṣṭiḥ sakaruṇā || 51|| gate karṇābhyarṇaṃ garuta iva pakṣmāṇi dadhatī purāṃ bhettuścittapraśamarasavidrāvaṇaphale | ime netre gotrādharapatikulottaṃsakalike tavākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ || 52|| vibhaktatraivarṇyaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā vibhāti tvannetratritayamidamīśānadayite | punaḥ sraṣṭuṃ devān druhiṇaharirudrānuparatān rajaḥ sattvaṃ bibhrattama iti guṇānāṃ trayamiva || 53|| pavitrīkartuṃ naḥ paśupatiparādhīnahṛdaye dayāmitrairnetrairaruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ | nadaḥ śoṇo gaṅgā tapanatanayeti dhruvamamuṃ trayāṇāṃ tīrthānāmupanayasi saṃbhedamanagham || 54|| nimeṣonmeṣābhyāṃ pralayamudayaṃ yāti jagatī tavetyāhuḥ santo dharaṇidhararājanyatanaye | tvadunmeṣājjātaṃ jagadidamaśeṣaṃ pralayataḥ paritrātuṃ śaṅke parihṛtanimeṣāstava dṛśaḥ || 55|| tavāparṇe karṇejapanayanapaiśunyacakitā nilīyante toye niyatamanimeṣāḥ śapharikāḥ | iyaṃ ca śrīrbaddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayam jahāti pratyūṣe niśi ca vighaṭayya praviśati || 56|| dṛśā drāghīyasyā daradalitanīlotpalarucā davīyāṃsaṃ dīnaṃ snapaya kṛpayā māmapi śive | anenāyaṃ dhanyo bhavati na ca te hāniriyatā vane vā harmye vā samakaranipāto himakaraḥ || 57|| na keṣāmādhatte kusumaśarakodaṇḍakutukam | tiraścīno yatra śravaṇapathamullaṅghya vilasa- nnapāṅgavyāsaṅgo diśati śarasaṃdhānadhiṣaṇām || 58|| sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ catuścakraṃ manye tava mukhamidaṃ manmatharatham | yamāruhya druhyatyavanirathamarkenducaraṇaṃ mahāvīro māraḥ pramathapataye sajjitavate || 59|| sarasvatyāḥ sūktīramṛtalaharīkauśalaharīḥ pibantyāḥ śarvāṇi śravaṇaculukābhyāmaviralam | camatkāraślāghācalitaśirasaḥ kuṇḍalagaṇo jhaṇatkāraistāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva te || 60|| asau nāsāvaṃśastuhinagirivaṃśadhvajapaṭi tvadīyo nedīyaḥ phalatu phalamasmākamucitam | vahannantarmuktāḥ śiśirataraniśvāsagalitaṃ samṛddhyā yattāsāṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ || 61|| prakṛtyā raktāyāstava sudati dantacchadaruceḥ pravakṣye sādṛśyaṃ janayatu phalaṃ vidrumalatā | na bimbaṃ tadbimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva vilajjeta kalayā || 62|| smitajyotsnājālaṃ tava vadanacandrasya pibatāṃ cakorāṇāmāsīdatirasatayā cañcujaḍimā | ataste śītāṃśoramṛtalaharīmamlarucayaḥ pibanti svacchandaṃ niśi niśi bhṛśaṃ kāñjikadhiyā || 63|| aviśrāntaṃ patyurguṇagaṇakathāmreḍanajapā japāpuṣpacchāyā tava janani jihvā jayati sā | yadagrāsīnāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī sarasvatyā mūrtiḥ pariṇamati māṇikyavapuṣā || 64|| raṇe jitvā daityānapahṛtaśirastraiḥ kavacibhir- nivṛttaiścaṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ | viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalā vipañcyā gāyantī vividhamapadānaṃ paśupateḥ tvayārabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane | tadīyairmādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ nijāṃ vīṇāṃ vāṇī niculayati colena nibhṛtam || 66|| karāgreṇa spṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā vatsalatayā girīśenodastaṃ muhuradharapānākulatayā | karagrāhyaṃ śambhormukhamukuravṛntaṃ girisute kathaṅkāraṃ brūmastava cibukamaupamyarahitam || 67|| bhujāśleṣānnityaṃ puradamayituḥ kaṇṭakavatī tava grīvā dhatte mukhakamalanālaśriyamiyam | svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā mṛṇālīlālityam vahati yadadho hāralatikā || 68|| gale rekhāstisro gatigamakagītaikanipuṇe vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṃkhyāpratibhuvaḥ | virājante nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva te || 69|| mṛṇālīmṛdvīnāṃ tava bhujalatānāṃ catasṛṇāṃ caturbhiḥ saundaryaṃ sarasijabhavaḥ stauti vadanaiḥ | nakhebhyaḥ santrasyan prathamamathanādandhakaripo- ścaturṇāṃ śīrṣāṇāṃ samamabhayahastārpaṇadhiyā || 70|| nakhānāmuddyotairnavanalinarāgaṃ vihasatāṃ karāṇāṃ te kāntiṃ kathaya kathayāmaḥ kathamume | kayācidvā sāmyaṃ bhajatu kalayā hanta kamalaṃ yadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣāruṇadalam || 71|| tavedaṃ naḥ khedaṃ haratu satataṃ prasnutamukham | yadālokyāśaṅkākulitahṛdayo hāsajanakaḥ svakumbhau herambaḥ parimṛśati hastena jhaḍiti || 72|| amū te vakṣojāvamṛtarasamāṇikyakutupau na saṃdehaspando nagapatipatāke manasi naḥ | pibantau tau yasmādaviditavadhūsaṅgarasikau kumārāvadyāpi dviradavadanakrauñcadalanau || 73|| vahatyamba stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ samārabdhāṃ muktāmaṇibhiramalāṃ hāralatikām | kucābhogo bimbādhararucibhirantaḥ śabalitāṃ pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva te || 74|| tava stanyaṃ manye dharaṇidharakanye hṛdayataḥ payaḥpārāvāraḥ parivahati sārasvatamiva | dayāvatyā dattaṃ draviḍaśiśurāsvādya tava yat kavīnāṃ prauḍhānāmajani kamanīyaḥ kavayitā || 75|| harakrodhajvālāvalibhiravalīḍhena vapuṣā gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgo manasijaḥ | samuttasthau tasmādacalatanaye dhūmalatikā janastāṃ jānīte tava janani romāvaliriti || 76|| yadetat kālindītanutarataraṅgākṛti śive kṛśe madhye kiṃcijjanani tava yadbhāti sudhiyām | vimardādanyo'nyaṃ kucakalaśayorantaragataṃ tanūbhūtaṃ vyoma praviśadiva nābhiṃ kuhariṇīm || 77|| sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatā- kalāvālaṃ kuṇḍaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ | raterlīlāgāraṃ kimapi tava nābhirgirisute biladvāraṃ siddhergiriśanayanānāṃ vijayate || 78|| nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣo namanmūrternārītilaka śanakaistruṭyata iva | ciraṃ te madhyasya truṭitataṭinītīrataruṇā samāvasthāsthemno bhavatu kuśalaṃ śailatanaye || 79|| kucau sadyaḥsvidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau kaṣantau dormūle kanakakalaśābhau kalayatā | tava trātuṃ bhaṅgādalamiti valagnaṃ tanubhuvā tridhā naddhaṃ devi trivali lavalīvallibhiriva || 80|| gurutvaṃ vistāraṃ kṣitidharapatiḥ pārvati nijā- nnitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe | ataste vistīrṇo gururayamaśeṣāṃ vasumatīṃ nitambaprāgbhāraḥ sthagayati laghutvaṃ nayati ca || 81|| karīndrāṇāṃ śuṇḍān kanakakadalīkāṇḍapaṭalī- mubhābhyāmūrubhyāmubhayamapi nirjitya bhavatī | suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ girisute vijigye jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamasi || 82|| parājetuṃ rudraṃ dviguṇaśaragarbhau girisute niṣaṅgau jaṅghe te viṣamaviśikho bāḍhamakṛta | yadagre dṛśyante daśaśaraphalāḥ pādayugalī- nakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ || 83|| śrutīnāṃ mūrdhāno dadhati tava yau śekharatayā mamāpyetau mātaḥ śirasi dayayā dhehi caraṇau | yayoḥ pādyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī yayorlākṣālakṣmīraruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ || 84|| stavāsmai dvandvāya sphuṭarucirasālaktakavate | asūyatyatyantaṃ yadabhihananāya spṛhayate paśūnāmīśānaḥ pramadavanakaṅkelitarave || 85|| mṛṣā kṛtvā gotraskhalanamatha vailakṣyanamitaṃ lalāṭe bhartāraṃ caraṇakamale tāḍayati te | cirādantaḥśalyaṃ dahanakṛtamunmūlitavatā tulākoṭikvāṇaiḥ kilikilitamīśānaripuṇā || 86|| himānīhantavyaṃ himagirinivāsaikacaturau niśāyāṃ nidrāṇaṃ niśi caramabhāge ca viśadau | varaṃ lakṣmīpātraṃ śriyamatisṛjantau samayināṃ sarojaṃ tvatpādau janani jayataścitramiha kim || 87|| padaṃ te kīrtīnāṃ prapadamapadaṃ devi vipadāṃ kathaṃ nītaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulām | kathaṃ vā bāhubhyāmupayamanakāle purabhidā yadādāya nyastaṃ dṛṣadi dayamānena manasā || 88|| nakhairnākastrīṇāṃ karakamalasaṃkocaśaśibhi- starūṇāṃ divyānāṃ hasata iva te caṇḍi caraṇau | phalāni svaḥsthebhyaḥ kisalayakarāgreṇa dadatāṃ daridrebhyo bhadrāṃ śriyamaniśamahnāya dadatau || 89|| dadāne dīnebhyaḥ śriyamaniśamāśānusadṛśī- tavāsmin mandārastabakasubhage yātu caraṇe nimajjanmajjīvaḥ karaṇacaraṇaḥ ṣaṭcaraṇatām || 90|| padanyāsakrīḍāparicayamivārabdhumanasaḥ skhalantaste khelaṃ bhavanakalahaṃsā na jahati | atasteṣāṃ śikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇita- cchalādācakṣāṇaṃ caraṇakamalaṃ cārucarite || 91|| gatāste mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ | tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ dogdhi kutukam || 92|| arālā keśeṣu prakṛtisaralā mandahasite śirīṣābhā citte dṛṣadupalaśobhā kucataṭe | bhṛśaṃ tanvī madhye pṛthururasijārohaviṣaye jagattrātuṃ śambhorjayati karuṇā kācidaruṇā || 93|| kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ kalābhiḥ karpūrairmarakatakaraṇḍaṃ nibiḍitam | atastvadbhogena pratidinamidaṃ riktakuharaṃ vidhirbhūyo bhūyo nibiḍayati nūnaṃ tava kṛte || 94|| purārāterantaḥpuramasi tatastvaccaraṇayoḥ saparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā | tathā hyete nītāḥ śatamakhamukhāḥ siddhimatulāṃ tava dvāropāntasthitibhiraṇimādyābhiramarāḥ || 95|| kalatraṃ vaidhātraṃ katikati bhajante na kavayaḥ śriyo devyāḥ ko vā na bhavati patiḥ kairapi dhanaiḥ | mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame kucābhyāmāsaṅgaḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ || 96|| girāmāhurdevīṃ druhiṇagṛhiṇīmāgamavido hareḥ patnīṃ padmāṃ harasahacarīmadritanayām | turīyā kāpi tvaṃ duradhigamaniḥsīmamahimā mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣi || 97|| kadā kāle mātaḥ kathaya kalitālaktakarasaṃ pibeyaṃ vidyārthī tava caraṇanirṇejanajalam | prakṛtyā mūkānāmapi ca kavitākāraṇatayā kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatām || 98|| sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatno viharate rateḥ pātivratyaṃ śithilayati ramyeṇa vapuṣā | ciraṃ jīvanneva kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ parānandābhikhyam rasayati rasaṃ tvadbhajanavān || 99|| pradīpajvālābhirdivasakaranīrājanavidhiḥ sudhāsūteścandropalajalalavairarghyaracanā | svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ tvadīyābhirvāgbhistava janani vācāṃ stutiriyam || 100|| || iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau saundaryalaharī sampūrṇā || || oṃ tatsat || (anubandhaḥ samānītaḥ padbhyāṃ maṇimukuratāmambaramaṇi- rbhayādāsyādantaḥstimitakiraṇaśreṇimasṛṇaḥ | ( dadhāti tvadvaktraṃpratiphalanamaśrāntavikacaṃ nirātaṅkaṃ candrānnijahṛdayapaṅkeruhamiva || 101|| samudbhūtasthūlastanabharamuraścāru hasitaṃ kaṭākṣe kandarpaḥ katicana kadambadyuti vapuḥ | harasya tvadbhrāntiṃ manasi janayanti sma vimalāḥ bhavatyā ye bhaktāḥ pariṇatiramīṣāmiyamume || 102|| nidhe nityasmere niravadhiguṇe nītinipuṇe nirāghātajñāne niyamaparacittaikanilaye | niyatyā nirmukte nikhilanigamāntastutipade nirātaṅke nitye nigamaya mamāpi stutimimām || 103||
பொருள்:सौन्दर्यलहरी — "सौंदर्य की तरंगें" — दिव्य माता (देवी, त्रिपुरसुन्दरी) की लगभग सौ श्लोकों की स्तुति है, जो आदि शंकराचार्य की कृति मानी जाती है। प्रथम भाग आनन्दलहरी ("आनंद की तरंग", श्लोक १–४१) ब्रह्म के गतिशील रूप शक्ति, श्रीचक्र की उपासना व अंतर्ध्यान का वर्णन करता है; द्वितीय भाग सौन्दर्यलहरी (श्लोक ४२–१००, कुछ संस्करणों में तीन अधिक) देवी के नख-शिख सौंदर्य का भव्य वर्णन है। इसका प्रथम श्लोक ही यह परम सत्य घोषित करता है कि शिव शक्ति से युक्त होकर ही कार्य कर सकते हैं — शक्ति ही प्रभु का प्राण है — और प्रत्येक श्लोक अपना सर्वस्व देवी के चरणों में अर्पित करता है। शिखरिणी छंद में रचित यह एक साथ भक्ति-काव्य, तंत्र-ग्रंथ व श्रीविद्या परम्परा का सर्वप्रिय स्तोत्र है।
சொல்-சொல்லாகப் பொருள்
உச்சரிப்பைக் கேட்க எந்தச் சொல்லையும் தட்டவும்
सौन्दर्यलहरी பாராயணப் பலன்கள்
The supreme hymn to the beauty and power of the Divine Mother — its recitation is held to bring Her grace in full: prosperity, eloquence, beauty, health and spiritual awakening.
Each of the verses is traditionally a mantra in itself, with an associated yantra and a specific fruit (phala) when recited with devotion.
Verses 1–41 (Ananda Lahari) support Sri Chakra worship and inner (kundalini) meditation; verses 42–100 cultivate love and surrender through contemplation of Her form.
Recited for the removal of obstacles and disease, for progeny and a happy married life, and for the awakening of wisdom and devotion.
Most powerful on Fridays, during Navaratri and on Pournami, before an image or the Sri Chakra of the Goddess.
सौन्दर्यलहरी பாராயண முறை
Bathe and sit facing east or north before an image or Sri Chakra of the Divine Mother. Light a lamp and offer kumkum and red flowers, which are dear to Her. Recite the verses slowly and with devotion — the whole hymn takes about 30–40 minutes; a single verse may also be taken up with its yantra for a specific purpose under a guru’s guidance. Begin with a prayer to Shankaracharya and the Mother, and close by offering the recitation at Her feet.
அடிக்கடி கேட்கப்படும் கேள்விகள்
இவையும் படியுங்கள்
ॐ
முழு सौन्दर्यलहरीஐ வரிக்கு-வரி பொருளுடன் படியுங்கள், அல்லது மேலும் புனித பாடல்களைக் காணுங்கள்